Atsvaidzinoši nepretencioza Latvija. "Rīgas Laiks" martā (0)
2010. gada 3. martā, plkst. 15:03
Rubrika: Ziņu arhīvs
- Intīmās atmosfēras un dažāda ranga slavenību pieejamības ziņā Ņūorleāna atgādina Rīgu; taču atšķirībā no Rīgas, kuru mīlēt vai nu piedzimst, vai iemācās palēnām, tā ir viena no tām pilsētām, kur nokļuvušie, gluži kā uz grimstoša kuģa, šķiet dalām kādu kopīgu, nenovēršamu likteni. Ieva Lešinska dzīves piemeklētajā pilsētā.
- Viņas telpās par ceļvežiem kalpo tikai nedaudzas formas, kas atkārtojas – kolonnas, logi, durvju rāmji; varbūt tāpēc dažiem cilvēkiem, kas pirmo reizi nonākuši kādā Zahas Hadidas ēkā, prātā nāk bērnu dienu izjūtas lielās celtnēs – spēcīga dezorientācija. Džons Sībruks par slaveno stārhitekti Zahu Hadidu.
- “Mēģinot saprast, kur mēs ejam, mani ik pa brīdim pārņem drebuļi, kā Dombura raidījumā, kad tev pēkšņi prasa: “Bet ko jūs liekat priekšā?” Ja jūs man prasīsiet – es nezinu, ko lai es lieku priekšā. Otrs ir intuitīvi, nojautu līmenī mēģināt kārpīties un atrast ceļu.“ Humanitārā ekspedīcija uz Saeimu. Intervija ar folkloristi, valodnieci, Saeimas deputāti Janīnu Kursīti.
- Džons Kasidijs par Čikāgas ekonomistu skolu. “Tagad visi pasākuši visā vainot finanšu tirgus. Bet es tikpat viegli varētu izteikt versiju, kurā finanšu tirgus ir recesijas upuris, nevis tās cēlonis.”
- “Ak pilsēta, man patīkās pabumelēt gan tur, aiziet uz kino vai kafeinicu, un man ir taču vienmēr te šaurajā dzīvoklītī jāsvīst un jāšmulējas, un cik nelabs gaiss te ir!” Latviešu kalpones vēstules no Tallinas.
- Kena siluets reiz uzplaiksnīja durvīs, viskija glāzi rokā, un centās skaidrot atšķirību starp noslēpumu un mistēriju. “Neviens nepateiks, kāpēc es tieši šajā mirklī, tieši šī tava teikuma vidū parādījos.” Pētera Cedriņa vēstule no Daugavpils.
- “Atsvaidzinoši nepretencioza, Latvija spēj savaldzināt pat visizvēlīgāko ceļotāju. Daudzi te ierodas, negaidot neko dižu, taču aizbrauc saviļņoti un pārliecināti, ka ir atklājuši kādu rūpīgi slēptu dārgumu.” Ilmārs Šlāpins par to, ko par Latviju raksta ārzemju ceļvežos.
- “Mums nebija miglas mašīnas, palūdzām, lai Homskis noliek desmit aktierus, kas vienlaicīgi sāktu pīpēt.” Intervija ar bijušo Jaunatnes teātra scenogrāfu Martu Kitajevu.
- Par kailiem vīriešiem un apģērbtām sievietēm. Ieva Lejasmeijere un stereotipi fotogrāfijā: “Autore, izrādās, dzīvo starp cilvēkiem, kas “ekspluatē sievietes perfektu ķermeni, savukārt atkailinātu vīrieti uztver kā neķītrību”.”
- Osama bin Ladens, Čomskis un ASV administrācija kā mafija Jāņa Bērziņa komentārā; lasiet arī Rīgas Laika komentārus par civilizētu kapitālismu un kopīgām interesēm, par jucekli priekšstatos par labējiem un kreisajiem, par pilsonisko žurnālistiku un tās izgāšanos un to, kā rakstīt vai nerakstīt lamu vārdus. Un joki par latviešu nacionālajām rotaļām.
.jpg)
