Laura Brokāne: Dzeja (19)

2005. gada 17. janvārī, plkst. 23:35

Rubrika: ¼ Literatūra
(dzeja)

***

Gliemeža slapjā sliede ieskauj augumu vēso

Kā daudznozīmīgs vēstījums nākamajām paaudzēm

Par pagrīdē esošajiem čukstiem.

Mīlestības nakts plīst no pretstresa tabletēm pušu.

Viens solis svešā sapnī paslīdējis

Un atstājis katorgas zīmes man sejā.

Stiegra kā pēckara zāle dzīve mana

Un šūpojas labākās filmas titros.

Bez gala.

***

Ciktāl ir jūtams, kur pazūd vārdi

Un sākas impresionisms?

Ciktāl var jūrā iebrist un sasmelties ūdeni biksēs

Vai cauri izbrist no jūkļa.

Pakāpeniski civilizācijas vēstures snaudi,

Uz kuriem celt spekulācijas.

Kad atveras strutaina rēta zem blūzītes

Skan mūzika burtnīcā.

***

Fotogēnisks miers.

Mēs esam kadrā līdz ausīm.

Domu krātiņā šautriņa

Sadzeļ pat visizmanīgāko Ezi.

***

Apgarotās dejās spindz desmitiem svešu dibenu

Aiznesot vīna radīto smeldzi

Kalnos pie indiāņiem.

Tikli

Pārtiekot no mīlīgām drupačām

Otra sejas pantos.

No rīta šaudīsies mēness

Pie durvīm savu dziesmu klaudzinot

Bet viņi būs citur.

***

Iela ir gara mēle

Kas salaiza sevī sarkano krāsu

Un rūgtenai zemei dod padzerties.

No manis līdz tevīm nav tālu

Ar tramvaju tīrais nieks.

Viens tirpinošs roku pieskāriens.

Šodien domu plastikāts karājas logos-

par laimi nav vinnēts ledusskapis

Itin kā šorīt tevī no jauna es mostos,

Lai teiktu a r l a b u n a k t i

***

Iesildi vietiņu autobusā

Es apsēdīšos tur klusām

Un līdz pēdējām konduktora ūsām

Mēs dalīsim sevi uz pusēm.

***

Vaicājoša toņkārtu jūra

Noguris apslāpēt miers.

Dūmakā ieslēpies buru kuģis

Tevī nes visus, kas vienā dienā ierauga spogulī vecus vīrus

Un sievas.

***

Aizvērto actiņu simfonija

Konfekšu turzās plaukst tikko aizmidzies skūpsts

Kā vēl vienreiz gribējis būt.

Krēslojošā tālē ir pienācis laiks mīlēt

Un neglābjamiem uz mirkli kļūt.

***

Kur pie velna mēs tagad liksimies

Raudošā namiņā iegrimsim lūgšanās

Traka suņa kodienā gaidīsim glābšanos

Vai uzkāpsim pie manis un neļaunosimies,

Ka notikušajam tik ļoti tīk būt.

Panāc pie loga un apskaties

Uz kāpnītēm nokritis guļ onkulītis no otrā stāva

Un bērni rotaļājas ar viņa matiem.

***

Pasaules vibrācija

Nomurmina avīžu ziņās

Tā tava zirgaste sašūpojas pār ielu nākot viņam.

Un nodurts ar ieroci aukstu

Tavs skatiens brauc taisni robežām cauri

Lai dienās sapņotu naktis.

Naktis ar jasmīnu debesīm

Un burbuļos paslēptu sulu.

***

Es paspēju lidot ar vienu spārnu pret vēju

Kur kurpnieka darbarīki klaudz

Pa vēdlodziņu.

Un peļķē izlijusi varavīksne

Nopūtu pārdevēja.

Es paspēju atgriezties laikā

Kad galdā ceļ vakariņas

Un draugu acīs ir nemiers,

Kas rāmi apēd viņus.

***

vasaras piegarša visā.

telefonklausulē, kas apēsta vakar.

stikla glāzē, kas atstaro ūdeni.

pienenēs, kas iekrīt,

un kļūst vēl nekad nebijušas.

izspiestā smaidā, kas brīdina neuzķerties.

dzīvot ugunī

dzīvot ugunī.

bez spriedelējumiem.

un citiem veiksmīgi ievazātiem trikiem.

izvirzīt sirdi ārpus ķermeņa gabarītiem.

jau vēls.

(pliki paliksim un tālāk netiksim.)

***

Dzidrs ezers trīsuļo

Kā pusdienās nenotiesāta vēlme

Kā sabojājies tuvums.

Tik tuvu ar svešo seju pret sevi,

Ka jāsāk bīties.

Bet varbūt ar nezvēru iepazīties?

Dzidrais ezers trīsuļo

Tavā kreisajā acs kaktiņā.

***

Mani sauc drēgnums.

Līdz rīta saulei.

Nav iespējams pateikt ne vārda.

Kad tevī aizmigs priekšsajūta.

Maza bērna izraudāta.

Es lekšu.

Pēdējie komentāri:

• K 18.01.05 14:10

  Ja zini kas ir vadātājs tad zini man taads uzmetās bet loti labdabiigs

• hetera 18.01.05 15:02

  tik sirsnīgi..

• Ilze 18.01.05 15:05

  Peedeejais man patika vislabaak, man liekas, es kaut kaa saprotu.

Piedalies diskusijā: