Kristaps Pētersons : Muzikālā botānika VI - prognozes eksportam (1)
2009. gada 7. decembrī, plkst. 14:07
Rubrika: Citu idejas
Kā ir ar šo laiku? Sabiedriskajā domā valda histērija. Pieaug pašnāvību skaits. Vakaros uz ielām nav droši. Naudas kļūst mazāk (vismaz man). Labi, ka ir saglabājušās kaut dažas mūžīgās vērtības – vēl arvien televizorā „neko” nerāda, vēl arvien muļķība ir visizplatītākā cilvēces īpašība un jāmaksā nodokļi. Ir saprotams Galileo Galileja izbrīna pilnais izsauciens, kad viņš nonāca līdzīgā situācijā: „Un tomēr – viņa griežas!”. Nu labi, varbūt bija (un ir) drusku savādāk. Jebkurā gadījumā dabā ir tādi augi (piemēram, purva virši), kuri spējīgi iesakņoties un apbrīnojami veiksmīgi augt, neskatoties uz klimata un vides nelabvēlību. Kaut kā nav arī dzirdēts, ka pavasara salnas spētu ievērojami ietekmēt balandu izplatību. Par laimi, dabā viss ir saistīts. Un, tā kā arī cilvēks ir dabas produkts, jātic,
Iesakām izlasīt
Bet, runājot par šīs reizes komponistu – no viņa izurēšanās rodas iespaids, ka viņš dzīvi uztver nesarežģīti. Kaut arī šis cilvēks, kā ikviens no mums, sabiedrībā valkā dažādas izturēšanās maskas, nedomāju, ka šī nesarežģītība ir viena no tām. Viņa reakcija uz apkārtējo realitāti ir apbrīnojami tieša un vienkārša, ko var teikt arī par viņa mūziku. Lai vai kādā stilistikā būtu radīts skaņuraksts, tas plūst pa taisno uz savu loģisko noslēgumu. Šī autora mūzika ir tāda pati kā Holivudas filmas – radīta pēc lieliski atsrādātas shēmas, labi zinot, kurā brīdī klausītājam likt noraust asaru, kurā brīdī uzspridzināt kādu automobīli. Atšķirība no Holivudas industrijas ir tā, ka viņš ar savu mūziku nepelna miljonus, no kā likumsakarīgi izriet, ka šī vienkāršība (varbūt pat paredzamība) ir viņa pārliecība. Un tas atbruņo. Turklāt ir vērā ņemama arī patiesība par to, ka iekavās minētās paredzamības efektu izjūt klausītājs, kurš kopto mūziku patērē ikdienā. Savukārt pārējiem, kuri šo mūziku lieto dozētās devās, tā pilnīgi mierīgi varētu būt stadija „interesanti un par laimi saprotami”. Varētu mierīgi eksportēt šo mūziku kā suvenīru no Latvijas ārēm.
Divas galvenās viņa mūzikas tēmu un raksturu firmas zīmes – liriska melodika diatoniskā mērcē un agresīva motorika ar groteskas elementiem. Šis komponists lieliski prot savā mūzikā būt nopietns un turpat blakus arī saprotama humora pilns. Turpinot un arī noslēdzot labo lietu uzskaitījumu, jāmin viņa teicamā teju visu pārredzamā pagātnē aizgājušo laikmetu stilu un žanru pārvaldīšana. Ja kādam gadījumā pēkšņi vajadzīgs kaut kas no lietišķās mūzikas lauka (vienalga valsis, menuets vai rock’n’roll), ar pilnu atbildību rekomendēju šo skaņdari. Varētu vienīgi būt padārgi.
Reklāma šajā laikmetā ir viss. „Viss” varam teikt arī tad, kad tās nav. Ja, piemēram, valsts akciju sabiedrība „Latvijas dzelzceļš” būtu izveidojusi muzikālās daļas vadītāja posteni un šajā postenī būtu iecelts šis komponists (ietverot līgumnosacījumos tiesības uz viņa mūziku), riskēju izteikt prognozi [1] , ka tranzīts trīskāršotos. Valsts reāli kļūtu bagāta. Bez jokiem.
1] Tā kā dažnedažādu prognožu izteikšana tagad ir modē, es nevēlos palikt tas vienīgais nemodernais.
T. 07.12.09 19:38
šis no jaunākajiem 3 pievienotajiem ir tāds visdinamiskākais.bet no ne-rakstnieka interesants rakstīšanas mēģinājums - atstājot objektu aiz "objektīva". labs radošais uzdevums.. )