Ronalds Briedis: Bezmiegs (44)

2004. gada 22. decembrī, plkst. 0:05

Rubrika: ¼ Literatūra
(dzeja)

(klausīties audio versiju)

 

I
Klīst cauru nakti karalis pa portretgaleriju
Tam vienā rokā svečturis bet otrā – instrukcija
Slīd gaismas kūļi tramīgi pa dižo vīru sejām
Miedz senči acis miegaini un pikti raugās lejup
Lūk mātes brālis templietis un tēvs – saukts turku nāve
Lūk vectēvs – sāgās iegājis ar to ka pūķus kāvis
Ceļ ķēniņš augstāk svečturi – pil mīkstais vasks kā slienas
Kaut kur starp dzimtas portretiem vēl jābūt brīvai sienai
Te šausmās acis iepletis sāk atkāpties viņš lēnām
Tā lepnā kroņa žuburi met āksta mices ēnu


II
Kas sasmīdinās princesi un ieņems vietu tronī
Tam sava āksta cepure būs jāmaina pret kroni
Nav ļauts vairs jokot karalim – slēpt vardes sūtņu bļodās
Šaus lielgabalos petardes bet pretim nobirs lodes
Kam ceļš ir kaisīts rozēm vien – tas brien pa ērkšķu taku
Ķers sargi raibos taureņus un šūs tos klāt pie frakas
Ja naktī mēle vīnā kūst un Amors apber bultām
Rīt bendes bluķis mīkstāks būs par zirni pēļu gultā
Var simtreiz galvu pazaudēt kad kalta tā uz naudas
Kas sasmīdina princesi – tam visu mūžu raudāt


III
Sēž ķēniņš vīna pagrabā – no acīm šņabis lejas
Pils tornī savā nodabā dzird karalieni smejam
Tās durvīm kalpi loku met – met krustu vecās meitas
Par trakokreklu pāršūta ir baltā kāzu kleita
No drūmajiem pils pagrabiem vairs sen kā neskan vaidi
Guļ mīkstos pēļos gūstekņi un smejas vienā laidā
Jau asins brāļi nodoti un māte līdz ar viņiem
Bet nesti vēl tiek spilveni un turpina tie ziņot
Pats Jēzus sevi nosauktu par krāpnieku un blēdi
Ja dūnās viņu guldītu un kutinātu pēdas


IV
Deg lasītavā ugunis – put senie folianti
Mūks meklē smieklu formulu bet uziet dzejas pantus
Nāk bērni raudot pasaulē un vēlāk mācās smieties
Kas sasmīdinās princesi – tas tiks pie puskarietes
Jāj bruņinieks uz ēzeļa un vajā gaisa pūķus
Gods jāaizmirst ir turnīrā vai jāsūdz grēki bluķim
Kas smieklus reiz ir dzirdējis – tam miera nav vairs dzīvē
Cērt bende galvas atspēries bet vietā izaug divas
Velk mūks pār galvu kapuci – kā vēsta antīks sējums
Spēs sasmīdināt princesi vien tas kas dzimstot smējies

Dienas citāts

    Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais.  Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.

    Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796


Parakstīties uz ¼ Satori jaunumiem