Iznācis žurnāla "Atslēgvārdi – Keywords" otrais numurs (2)
2009. gada 29. oktobrī, plkst. 18:10
Rubrika: Redzējumi
Daudzās pagātnes, neskaidrās nākotnes: Latvija fokusā
Otrajā žurnāla Atslēgvārdi/ Keywords izdevumā turpināta pagātnes un nākotnes naratīvu tēma, šoreiz pievēršoties Latvijai. 2009. gadā tiek atzīmēta Baltijas ceļa divdesmitgade – atceroties cilvēku ķēdi, kas sniedzās no Tallinas līdz pat Viļņai, pieminot Molotova–Ribentropa 1939. gadā noslēgtā pakta postošās sekas. Pats pakts aizvien ir Latvijas vēstures piemiņas kultūras fokusā. Šis gads ir bijis liecinieks arī Latvijas un citu valstu politisko darboņu pūlēm padarīt divdesmitā gadsimta vēsturi vispārīgāku, dažkārt aizstājot kritisku analīzi un jēgpilnu diskusiju ar vienkāršotiem ideoloģiskiem vai ģeopolitiskiem skaidrojumiem.
Šis Atslēgvārdi/ Keywords izdevums piedāvā rakstus, kas, lai arī piesardzīgi, raisa ideoloģisko diskursu un skaidrojumu mezglus, kas savilkušies ap divdesmitā gadsimta Latvijas vēstures jautājumiem.
Katjas Vecelas (Katja Wezel) veicinātā diskusija par Latvijas vēstures politiku un piemiņas kultūru, īpaši pievēršoties filmas Soviet Story kontekstuālai analīzei, ir drosmīgs atgādinājums par bailēm no kritiskas un zinātniskas pieejas, kas valda tajā politisko diskursu jūrā, kas aizvien veido Eiropas atmiņas par Otro pasaules karu, staļinismu un represijām. Vecela apgalvo, ka tā iemesla dēļ, ka galīgā un likumīgā represiju veicēju identificēšana nav notikusi Latvijā – daļēji tāpēc, ka trūkst pilnīgas un likumīgi lietojamas dokumentācijas –, ir izveidojusies pārlieku politizēta pieeja pagātnei. Šī pieeja izstūmusi vienas diktatūras upuru piemiņu, paturot otru, tādējādi radot padomju laika stigmas arī atsevišķām cilvēku grupām mūsdienu sabiedrībā.
Padomju pieredzes stigma iezīmē arī padomju režīma laikā strādājušo autobiogrāfiju autorus Latvijā – par viņu darbiem vēsta un viņu stāstījumus analizē Mārtiņš Kaprāns. Lai arī šo autoru profesionālās pieredzes tiek piesauktas kā tādas, kas padara viņu naratīvus stāstīšanas vērtus, atmiņu autoriem aizvien nākas laipot, runājot par attiecībām ar režīmu, lai galu galā nonāktu pie apmierinošas sevi attaisnojošās stratēģijas, kas tiem ļautu brīvi iekļūt pateicīgajā pozitīvajā nācijas veidošanas repertuārā.
Noslēdzošā ir Ivetas Kažokas eseja par demokrātiskas atbrīvotības grūtībām Latvijas Saeimā; eseja vērsta pret vadošo politisko partiju nevēlēšanos politikas aspektā skart nepilsoņu jautājumu, runāt par nenaturalizējušos padomju laika imigrācijas daļu, kā arī par krievvalodīgo minoritāti kopumā. Mēģinājumi palielināt nepilsoņu politisko aktivitāti, kamēr par šīs grupas instrumentu kalpo politiskās partijas, kas apgalvo, ka pārstāv to intereses, bieži tiek atstāti nomaļus, jo sabiedrības apziņā arī šī grupa ir padomju stigmas apzīmogota.
Šie raksti akadēmiskas analīzes un intelektuālu diskusiju veidā parāda, ka nekas nav gluži tik skaidrs vai vienkāršs Latvijas mūsdienu politiskajā atmiņā, un tie uzsver, ka, gluži pretēji,
kritiska diskusija ir iespējama un pat ļoti vēlama.
Marija Golubeva, redkolēģijas locekle.
Lasīt žurnāla Atslēgvārdi/ Keywords otro numuru.
hm 29.10.09 23:06
par The Soviet Story. jā, protams, informācija ir pasniegta vienpusēji, tendenciozi un tam uzsvaram navajadzēja būt tik lielam. bet tam ir arī savs loģisks pamatojums - ir Eiropai tas jārāda sabiezināti un neatšķaidot ar runām par jau daudz izrunātajām nacistu šausmām, lai kāds vispār sāktu pamanīt un saprast, kas īsti PSRS notika.
sisenis 08.11.09 18:51
"naratīvu" - kas par jaunvārdu! Tiešām autore nejēdz pateikt latviski? Savairojušies valodas cūkotāji kā sēnes pēc lietus... Pašiem liekas, ka pārgudri, bet patiesībā nožēlojami kārklu angļi...
Morāle: cieni savu mātes valodu!