Anda Baklāne: Prozas lasījumu beigas (91)
2004. gada 16. decembrī, plkst. 0:48
Rubrika: Redzējumi
Kā visiem jau sen zināms, svētdien, 12. decembrī noslēdzās 10. prozas lasījumi. Pēc apspriedes uzpirktā žūrija nosauca 4 vislabākos literātus. Tie ir: Pauls Bankovskis, Alberts Bels, Andris Akmentiņš, Māris Mikulāns. Pārējos nemaz pieminēt nav vērts. Klēpja datoru pelnīti, tomēr gluži negaidīti izcīnīja prozaiķis un dramaturgs Māris Mikulāns, kura valodas zināšanas un asprātīgums tika pamanīti pastariņpasākumā Bites Blūza klubā, kur uzstājās tā sauktie prozas darbnīcas mācekļi jeb zeļļi. Patiešām vēsturiska uzvara, spītējot tam, ka konkurence jau no sākta gala bija nevienlīdzīga. Atšķirībā no klasiķiem, grandiem un autoritātēm, zeļļi drīkstēja lasīt tikai 6 minūtes, pēc to aizritēšanas nabaga rakstnieku pusvārdā pārtrauca pazemojoša elektroniskā mūzika. Plus vēl rakstniekiem bija jāstāv kājās (atcerieties kaut vai manuskriptu trīcēšanas problēmu!). Nemaz nerunājot par to, ka pasākums noritēja dziļi piesmēķētā telpā. Uz jautājuma zīmes paliek tas, vai Māris Mikulāns jau sākotnēji bija valdošās literātu kliķes ieliktenis vai tika savervēts pēc pasākuma, kaut kur atceļā uz Ogri.
Žūrija atzina arī, ka šie lasījumi noritējuši ķermeņa šķidrumu, īpaši urīna, zīmē. Iepriekšējā gada moto bija nāve. Varbūt tas liecina, ka latviešu literatūra izgājusi uz dzīvības un atdzimšanas takas? Ja tas tā ir, tad tā, protams, ir tikai metafora. Domāju, varam gulēt mierīgi - latviešu literatūra joprojām ir nožēlojamā, nožēlojamā stāvoklī.
