fs: ja ir tad ir (7)

2009. gada 12. oktobrī, plkst. 16:10

Rubrika: ¼ Literatūra

fs, īstajā vārdā Indreks Mesikeps (Indrek Mesikepp), iepriekšējie pseidonīmi: François Snakesnake un François Serpent, pašlaik ir viens no populārākajiem dzejniekiem Igaunijā. fs dzimis 1971. gadā, Tartu Universitātē studējis mākslas vēsturi, kopš 2000. gada strādā par redaktoru Igaunijas Rakstnieku savienības žurnālā “Looming” (Daiļrade). fs iznākuši četri dzejoļu krājumi: “Arī Dievs ir cilvēks” (1997), “ar baltiem vākiem grāmata” (2000), “2004” (2004) un “Kails un dzīvs” (2008).

„fs dzeja ir funkcionāla, atturīga, nepārsātināta, krāsas ziņā - melna. Visu laiku it kā fonā dzirdama viņa mīļākās rokgrupas The Sisters of Mercy mūzika. Vārdi nedaudz aplipuši ar sodrējiem no savdabīgā skursteņslauķa darba – dzīves,”  tikko iznākušās grāmatas „Skumju vairs nav” ievadā saka atdzejotājs un grāmatas sastādītājs Guntars Godiņš. Piedāvājam dzejoļus no fs pirmās izlases latviešu valodā.

***
nakts. ir aukstums. ir ledus.
zem ledus ir pilsēta.
šauras ielas. zemas mājas.
logu slēģi un mežģīņu aizkari.
uz galda samovārs. pie sienas izkaltētas puķes.
grāmatplaukti. bufete un krēsli.
dzelzs gulta un kumode.
uz pakaramā mēteļi un cepures.
pie krāsns pagales un kruķis.
dārzā dobes un stiķeņu krūmi.
dārzs nemaz nav liels.
vasarā daži ziedi. aiz šķūņa nātres.
tur arī ateja. naglas galā papīri.
pagrabā skābētu gurķu burkas. sarūsējušas ragaviņas.
žurku mīzalu smaka.
dienas pilnas darba vai mācībām.
vakarā kamzolī tērpta roka lampas gaismā raksta dzejoli.
par zilajām vizbulītēm. par sapņiem.
naktī roka no slēptuves
izvelk melnbaltu fotogrāfiju.
kaila sieviete ar biezām lūpām.
zem ledus ir silts. zem ledus gaiss nekustas.
es slidoju uz ledus.
manis nav. zem ledus.
par mani nerunā.
tā ir siltāk.
tas ko dabūju ir brīvība.
tas ko redzu ir patiesība.
tas ko jūtu ir aukstums.


***
mūsu ābeļdārzā nāves nav
bet aiz ābeļdārza gan
un arī aiz malkas grēdas
un visur apkārt mūsu zemes gabalam
ja iesi tad paliksi
nāve lūr un šņakstina zobus
un aicinoši saliec pirkstu
reiz izaugsim lieli
un iziesim laukā pa vārtiem


***
šajā naktī kad rakstu dzejoli
apmaldās kāds vecs vīrs
un vairs netiek mājās
šajā naktī kad rakstu dzejoli
suņu dievs ar vilka galvu
ratos bez riteņiem paceļas debesīs
šajā naktī kad rakstu dzejoli
Vello
uz Stacijas un Liepas ielas stūra
gribētājiem piedāvā savu jauno nazi
šajā naktī kad rakstu dzejoli
sagāžas Eifeļa tornis
un krīt pēdējie šAgĀli
šajā naktī kad rakstu dzejoli
Džuljeta grib vēl un vēl
bet Romeo vairs nejaudā
tātad sliktas tās lietiņas
šajā naktī kad rakstu dzejoli
izjūk ABBA
un kopā sanāk the Beatles
šajā naktī kad rakstu dzejoli
manā blakusistabā ir uzradušās
sešas vecas sievietes
gariem sirmiem matiem asaru mitriem
viņas raud žēlojas gaudo briesmīgas dziesmas
manas kājas ir līdz ceļgaliem viņu
pūžņaino acu asarās
šajā naktī kad rakstu dzejoli
jūtu drudzi
manu miesu sedz vien apakšbikses
un pa logu spraugām iekšā pūš vējš
un vējam ir tava seja
tu esi tālu
aiz tiem augstajiem kalniem
svešā un vecā pilsētā
melnas uzacis un baudkāras acis
šajā naktī kad rakstu dzejoli.
Mehiss nespēj savu stāstu pabeigt
arī no Albēra Kamī nekas daudz nesanāk
šajā naktī kad rakstu dzejoli
kāds bērniņš mētājas miegā
redz kā es drāžu viņa māti
šajā naktī kad rakstu dzejoli
uz mana kakla uzmetas zili plankumi
vaigā tiek ievilkta gara sarkana strīpa
un siltas asinslāses
pil asarās
šajā naktī kad rakstu dzejoli
notiek kaut kas tāds
debesis demonstrē vācu filmu
upes vidū stāv viens tornis
šajā naktī kad rakstu dzejoli
notiek šis un tas
pāri kinoteātrim „Draudzība” slīd
milzīgs vīrieša rīks
no tā krasta kur dzīvo Marga
uz to krastu kur atrodos es
un rakstu dzejoli
ja tam der nakts
un tad BRIESMĪGĀS LIETAS
nāk arī no citiem debesu lokiem

***
tās nav Tavas rokas
tās nav Tavas rokas mana dārgā
tās nav Tavas rokas
kas groza radio pogas
tās nav Tavas rokas
kas aizvelk aizkarus ciet
kas atvelk aizkarus vaļā
un virza gaismu sejā
tās nav Tavas rokas
kas iespiež pistoli rokās
parāda kāda bildi
un bāž kabatā naudu
tās nav Tavas siltās rokas
kas pieskaras manai sejai
pamodina nakts vidū
un vada nezināmā virzienā
tās ir aukstas rokas ko es zinu
tās ir ļaunas rokas
tās ir nedzīvas rokas
kas dzīvei virzienu piešķir


***
es nebaidos no tauriņiem
ne
ne...ne...
ne
pat ne no bizbizmārītēm
nē
vārgā balstiņā paziņoja
bērns sarkanā cepurītē
no rīta lasnamē autobusā
tu kas sastādi formulas
un liec mums reaģēt
dod arī mums drosmi
nebaidīties no tā
pēc kā mēs ilgojamies


relikti ledū

vecmodīgi jauni vīrieši
mēs kas dzeram konjaku
mīlam meitenes
un saņemam algu par rakstīšanas darbu
vai arī tev ir sāpes
un aukstums
es jau neprasu
ja ir
tad ir

***
tie var būt 42 grādi
vai 40
bet var būt arī 38
vai 36
tas var būt ceļš no Tallinas uz Rīgu
ar Iggy Pop un David Bowie
ar starppieturām
ar 42 vai 36 grādiem
tas var būt arī vēl garāks ceļš
uz koridora galu uz otro stāvu
cauri vannas istabas šaurajām caurulēm
pa kurām sarkanais ūdens netek lejā
bet tas viss nāks
pēc oktobra novembris
aukstums un ledus
sāpes
sāpes
tas viss tiek pienests kā uz paplātes
ceļā pie Tevis