Kristaps Tukišs: Entonijs Bērdžess. Mehāniskais apelsīns (7)

2009. gada 6. jūlijā, plkst. 13:07

Rubrika: Citu idejas
Rīga: Atēna, 2005. Tulkojusi Silvija Brice

Stāsts par to, kā valsts samaitā un maina cilvēku. Pirmajā daļā Alekss, romāna galvenais varonis, ir pāridarītājs, otrajā daļā viņš tiek ''izārstēts'' un kļūst par kaut ko līdzīgu mašīnai, kas fiziski nespēj darīt ļaunu, bet trešajā daļā viss sliktais, ko Alekss paveica pirmajā, nāk atpakaļ.

Pavērojot to, kas šobrīd notiek tepat, Latvijā, gribot negribot nākas Entonijam Bēržesam piekrist – valsts mūs padara par mašīnām, par mehāniskiem apelsīniem. Piemēram, mākslinieciski domājošai sievietei ir jāstrādā vairākus fiziskus darbus, lai varētu puslīdz pilnvērtīgi aprūpēt savas atvases. Viņai neatliek laika sev, laika mākslai, laika saviem bērniem, kā rezultātā skolās viņi tiek veidoti par tādiem pašiem apelsīniem, kas tikai darīs, darīs, darīs.

Kas attiecas uz valodu, neatliek nekas cits kā atzīt, ka autors ar to ir izdarījis vairāk, nekā esam pirmajā mirklī spējīgi apjēgt. Speciāli romānam izstrādātais žargons, kam ir īpaša vārdnīca grāmatas beigās, vārdu secība teikumos, katras sociālās grupas atsevišķais runas stils, to visu var tikai apbrīnot.

Ar mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem Bērdžess šajā daiļdarbā īpaši nemētājas, ja neskaita salīdzinājumus, kas, manuprāt, tekstam piešķir odziņu ar savu oriģinalitāti un trāpīgumu. Piemēram, man mīļākais: ''rija ceļu kā spageti'' .

Ir diezgan grūti pateikt, kādiem cilvēkiem lai novēl izlasīt šo daiļdarbu, tāpēc laikam neatliks nekas cits, kā sākt lasīt.

Pēdējie komentāri:

• Kidijs 08.07.09 15:13

  Kā tika rakstīts uz aizmugurējā vāka - fakts, ka grāmata ir smieklīga un izklaidējoša, tiešām var palikt nepamanīts :)

• kristīne 12.07.09 0:52

  grāmata pelnījusi izteiksmīgāku recenziju

• Kristaps 12.07.09 12:59

  Kristīne, vai tad tiešām var nohaltūrēt tā,ka pats to nepamana? :D Ja pienemam,ka komentārs bija +- adresēts man.

Piedalies diskusijā: