Dmitrijs Vinogradovs: Mišels Velbeks. Varbūt ir sala. (5)
2009. gada 10. jūnijā, plkst. 13:06
Rubrika: Citu idejas
Jānis Roze, 2008., 372 lpp.
Presē rakstīja, ka tieši par šī romāna sižeta fantastiskumu Velbeks ieguvis prestižo „Interaljē” prēmiju, lai gan šķiet, ka šo to viņi būs palaiduši garām. Proti - 470 lapaspuses par mīlestību: likumsakarīgu, dvēseli apēdošu ar savu naidu pret cilvēku kā augstāko primātu u.c. Romānā pamanīju arī bailes no nāves un vēlmi nākotnē būt nemirstīgam, rēķinoties ar cilvēka DNS iespējām. Saistošs likās zinātnieka upura salīdzinājums ar sala zīmējumu uz loga stikla, kas ir „brīnišķīga laicīga molekulu kombinācija”. No šejienes arī vēl viena grāmatas šķautne – cilvēku nežēlība un nevīžība pret dzīvību, jo no eksperimentam pakļautās sievietes dzīvības nebūs nekādas jēgas, toties viņas nāve ir jēgpilna, atnesot labumu. Mīlestība ir, bet tā it kā ievietojas fašisma futlārī: jaunība, spēks, skaistums. Arī spēle – galvenais
Iesakām izlasīt
Daniels – veiksmīgs aktieris komēdiju žanrā, diezgan cinisks (kā jau daudzi Velbeka varoņi): „Dienā, kad mans dēls izdarīja pašnāvību, es pagatavoju sev omleti ar tomātiem...” Viņš nav brīvs no sentimentalitātes, cītīgi vēlas attaisnot paša eksistenci zemes virsū, bet visu pārējo dzīves viņu neinteresē. Viņš savā dzīves ceļā sastop lielisku sievieti, bet romānā neskan banālais „nomira vienā dienā”, jo tas, atkārtošos, ir Velbeks – „Platformas” autors un sava laika antivaronis. Tiecoties pēc citas dzīves, precīzāk, nemirstības, Daniela mīļotā mirst narkotiku iespaidā (pašnāvība). Nāksies izlasīt ari „Elementārdaļiņas” un noskaidrot, vai tiešām Velbeka romānu liktenīgās sievietes iemieso cilvēces s*du bedres atkritumu ietekmētos upurus, tas ir, mirst no dažādiem blakusefektiem, kas pilnībā iznīcina arī viņas mīlošā vīrieša laimi.
mARIS 10.06.09 16:58
Izskatas, ka vins paliek arvien pesimistiskaks. Laikam vecuma krize
Bet ir OK
? 11.06.09 12:46
var teikt arī tā:)
izlasi gan!
ļera 18.06.09 12:56
diezkas jau nebija.