Staņislavs Ježi Ļecs: Nesaķemmētas domas (4)

2004. gada 12. novembrī, plkst. 0:01

Rubrika: Bibliotēka
(fragmenti)
S. J. Ļecs "Nesaķemmētas domas", Tapals, 2004

***

Tas klusais cilvēka lepnums: nāve aizsargājas no mums, bet beigās padodas.

* * *

Mūžīgais bendes sapnis: notiesātā kompliments par eksekūcijas kvalitāti.

* * *

Reizēm jumts virs galvas neļauj cilvēkiem augt.

* * *

Nedrošos laikos neieej sevī, tur tevi visvieglāk atradīs.

* * *

Pieskāros Milosas Venērai. "Rokas nost!" tā sacīja. Komplekss.

* * *

Cilvēkam ir divi profīli. No kreisās un labās puses. Nu, un vēl divi no vidus.

* * *

Ak, ja mēs varētu redzēt dzīvi, nevis situāciju!

* * *

No viņu vārdiem uzzināsiet, ko tie gribēja noklusēt.

* * *

Katrai valodai dotajā brīdī jārada tādi kalamburi, kādi tās tautai ir vajadzīgi.

* * *

Vislabāk sevi apaugļo bezdzimuma māksla.

* * *

Arī cilvēks tiek dalīts dažādu personu ietekmju sfērās.

* * *

Sātans neguļ. Ar kuru katru.

* * *

Peldi aiz haizivs, nonāksi pie cilvēkiem.

* * *

Tas bija uzticams karognesējs. Kad viņš turēja karoga kātu, nekam neļāva novērst uzmanību — pat krāsu nomaiņai.

* * *

Cilvēks — mīlestības blakusprodukts.

* * *

Nekrologs bija lieliska vizītkarte.

No poļu valodas tulkojis Knuts Skujenieks.