Staņislavs Ježi Ļecs: Nesaķemmētas domas (4)
2004. gada 12. novembrī, plkst. 0:01
Rubrika: Bibliotēka
(fragmenti)
S. J. Ļecs "Nesaķemmētas domas", Tapals, 2004
***
Tas klusais cilvēka lepnums: nāve aizsargājas no mums, bet beigās padodas.
* * *
Mūžīgais bendes sapnis: notiesātā kompliments par eksekūcijas kvalitāti.
* * *
Reizēm jumts virs galvas neļauj cilvēkiem augt.
* * *
Nedrošos laikos neieej sevī, tur tevi visvieglāk atradīs.
* * *
Pieskāros Milosas Venērai. "Rokas nost!" tā sacīja. Komplekss.
* * *
Cilvēkam ir divi profīli. No kreisās un labās puses. Nu, un vēl divi no vidus.
* * *
Ak, ja mēs varētu redzēt dzīvi, nevis situāciju!
* * *
No viņu vārdiem uzzināsiet, ko tie gribēja noklusēt.
* * *
Katrai valodai dotajā brīdī jārada tādi kalamburi, kādi tās tautai ir vajadzīgi.
* * *
Vislabāk sevi apaugļo bezdzimuma māksla.
* * *
Arī cilvēks tiek dalīts dažādu personu ietekmju sfērās.
* * *
Sātans neguļ. Ar kuru katru.
* * *
Peldi aiz haizivs, nonāksi pie cilvēkiem.
* * *
Tas bija uzticams karognesējs. Kad viņš turēja karoga kātu, nekam neļāva novērst uzmanību — pat krāsu nomaiņai.
* * *
Cilvēks — mīlestības blakusprodukts.
* * *
Nekrologs bija lieliska vizītkarte.
No poļu valodas tulkojis Knuts Skujenieks.
agnese 12.11.04 11:47
a ko tik maz??
amelie 12.11.04 18:36
Vinjsh mums pasniedzot rūgtas tabletes saldā apvalkā. Tabletes esot nekaitīgas, inde esot tajā saldumā. gribeejaas vairaak tableshu ar indi. bet aforismi tomeer paliek aforismi, vai ne taa?
susurelli007 14.11.04 14:00
sheit publiceetais fragments nerosina manu interesi par shaas graamatas sagraabshanu savaas egocentriskajaas rokaas (tulk.- pirkshana)