Jevgeņijs Griškovecs: Gvardeisk-Ibica (13)
2004. gada 24. septembrī, plkst. 13:46
Rubrika: Bibliotēka
Maza pilsētiņa. Kaut kāds rajona centrs ar tādu nosaukumu, kas katram no galvaspilsētas atsūtītajam izraisa tikai smīnu un izsmieklu.
Pirmais septembris, mācību gada sākums. Un tas ir pēdējā mācību gada sākums kādas meitenītes dzīvē. Un no paša pirmā septembra viņa sāk gatavoties… Taču nevis noslēguma eksāmeniem, bet gan savai izlaiduma ballei. Patiesībā viņa ir sākusi gatavoties jau daudz agrāk — kad burtnīcu pēdējās lapaspusēs vai uz dzēšlapas zīmēja skaistas princeses skaistās kleitās. Viņa gatavojas un sapņo par šo balli, lai gan lieliski zina, ka visa šī balle notiks skolas ēdnīcā, kur izkarinās kaut kādus plakātus un sienas avīzes. Uz šo balli atnāks vecāki un paziņas. Un vēl arī skolotāji un klases biedri. Un arī „b” klases un „c” klases skolnieki. Visi! Bet kas vēl var atnākt uz šo balli? No kurienes lai kāds rastos? Rajona centrā, skolas ēdnīcā…
Bet vienalga viņa cer, ka starp klasesbiedriem un radiniekiem pazibēs impozants vīrietis vai jauneklis, kurš pavisam nebūs līdzīgs ne cilvēkiem, kas dzīvo pilsētiņā, ne no galvas pilsētas atsūtītajiem.
Un vēl viņa cer, ka no skolas ēdnīcas vecajiem skaļruņiem viņas izlaidumā viņai skanēs vismodernākā un liegākā mūzika.
Bet vasarā viņa brauca peldēties uz upīti vai ezeru. Brauca ārpus pilsētas putekļainā autobusā un domāja: bet reklāmās taču rāda, ka, paņemot vairākus kaut kā iepakojumus, trīs jogurta etiķetes vai atrodot speciālu kaut kādas limonādes korķīti, aizsūtot to uz kaut kādu adresi, var laimēt ceļojumu… Un aizbraukt tur, kur aug palmas, kur jūra ir pārsteidzoši caurspīdīga un kur dzīvo Malibu glābēji. Un ja viņa tur aizlidos, tad viņu, protams, sagaidīs impozants vīrietis vai iededzis jauneklis, pavisam atšķirīgs no klases biedriem… Un viņa metīsies viļņos, un peldēs pa jūru. Bet viņa nekad nav peldējusi jūrā, un, protams, pirmais vilnis viņu aizskalos. Un viņa sāks slīkt, un palīgā viņai steigsies visi Malibu glābēji. Bet viņa smaidot grims debeszilajās dzīlēs. Un tur, dziļumos ausīs viņai skanēs tikai vismodernākā un visliegākā mūzika.
Bet reiz aukstā rudens dienā, kad viņa nāks pēc skolas, vicinot portfeli, ies garām maiznīcai vai gastronomijai un ieraudzīs, kā piebremzē ne pārāk jauna ārzemju mašīna, šīs mašīnas logi nolaidīsies, un no turienes palūkosies neskūtas sejas ar lipīgām acīm, un viņa sajutīs, kā šis lipīgās acis seko viņai un apskata viņas vidukli un kājas. Un visu pārējo dienu viņai būs ļoti labs noskaņojums. Un viņa liksies, ka visur viņas mazajā pilsētiņā skan vismodernākā un liegākā mūzika.
No krievu valodas tulkojusi Laura Tabūna.
Tavs vārds 24.09.04 15:47
Tavs komentārs
Cita Tabūna 24.09.04 15:48
man vispāar ļ. patīk griškovecs, "Pēc po" ir viena no manām mīļākajām izrādēm ever.
hm 25.09.04 0:59
ienaaca praata viena doma - cik gadu ir tai meiteniitei? Man liekas, ka vinja taisaas beigt pamatskolu - taatad, cik tur sanaaks - 15 liidz 17, ja? Tad jau taada kaa maza sievietiite, bet 'meiteniite' izklausaas peec seshgadiigas. Interesanti kaa bija origjinaalaa - djevchonka? vai djevchonushka? Vai kaads var atbildeet.