Māris Mikulāns: Vīriņš brūnā jakā (13)

2008. gada 8. decembrī, plkst. 15:12

Rubrika: ¼ Literatūra

Mammīt, vīriņš brūnā jakā mūsu durvju priekšā… kasās.

Kad vakars vēls un lietus līst, viņš klīst gar Tavām mājām. Atmetis ar roku savām kājām. Sačakarējis čakras.

Viņš bija vīrs ar olām un pārdeva tās dažādām partijām. Rezultāta cilvēks. Tad sievas garīgie draugi kļuva par fiziskajiem draugiem. Un ģimene pārvērtās par radošo apvienību. Nu viņam viss pie vietas. Pie vienas vietas. Viņa dzimumdzīve līdzinās džungļu takai, uz kuras pietaisījuši ziloņi.

Kad vakars vēls un lietus līst,
Ap prieka māju students klīst.
Neviena prieku neiedod:
Papriekš lai naudu maksājot.

Mammīt, vīriņš brūnā jakā mūsu durvju priekšā… kavējas, dungodams pedofilu himnu:

Maza, maza meitiņa,
Īsa, īsa kleitiņa…
Iedzer ar viņu! Murgo kā viņš! Murgo ar viņu! Murgo par viņu!
Palaid lasi,
Nokauj govi,
Nocērt ozolu,
Nosvilini šķūnīti,
Nogremdē kuģīti,
Pačamdi Krišjāni.

Lai Tev noiet nauda. Kļūti par provinces ierindnieku un providences ienaidnieku. Topi par budistu, dzīvo būdā. Par testētu estētu un maskētu askētu. Ģērbies ar minimāliem līdzekļiem. Ieturi distanci. Ieturi ar mieturi. Vislabākais veids, kā salāpīt jaku, ir paskatīties uz to dzērumā. Neģērbies. Ģērbies pelnos. Esi kā bramins, spēlējies miskastēs. Kā Šahriārs un Šahzamans savā klejojumu periodā. Savu mistisko pieredzi pārvērt par savu miskastisko pieredzi.

Mammīt, vīriņš brūnā jakā mūsu durvju priekšā… kautrējas. Dievs viņam devis garas rokas. Ar tām var aizsniegt atkritumu konteinera dibenu, kur slēpjas slava, nauda un kaisle. Moments ― superlaime.

Viņš nāk un iet,
Viņš spīd un riet.

Ej ārā. Dodies meklēt mistiskos uzrakstus uz sienām. Tādus kā „Ļaunie gari arī tic un bijājas” vai „Ateisms - murgi”. Tā stāv rakstīts Pļaviņu stacijas atejā. Apgāni baznīcas paksi. Nodari pāri baznīcas sienai. Esi skarbs pret mani.

Tu man nodarīji pāri
Savu lielo darīšan’.
A kas ta’ man, a kas ta’ man?
Savu lielo darīšan’.
Tu man nodarīji pāri
Savu mazo darīšan’.
A kas ta’ man, a kas ta’ man?
Savu mazo darīšan’.

Laiks, kas mums ir, ir nauda, kā mums nav. Atceries, kādreiz mēs paņēmām laivu, izbraucām ezerā un starp salām būvējām templi no zilgmes un zelta? Ko staigā pa rasoto dārzu ar izkapti kā nāve? Iedzer. Līdz vienpadsmitiem tikai divas gastronomiskās stundas.

Mammīt, vīriņš brūnā jakā mūsu durvju priekšā… karājas. Tik aizkustinoši! Pagrūd to, un tas šūpojas.

Dzīve - tas nav rožu lauks.
Nāve ― tas nav spļaujamtrauks.

Izskatīsim arī citus piedāvājumus. Latviešu tautas mīkla: kas tas ir ― viens krīt, otrs karājas? Nu, protams, tie ir divi vīriņi brūnās jakās. Latvieša dzīvesziņa: tam es mūli uzdauzīšu, kas pa maniem rudziem iet. Kļūsti par latviešu ubagotājmūku. Klīsti viens kā degunradzis. Dzīvo margināli. Parādi sabiedrībai savu pliko pē! Piekauj bērnu baznīcā. Izvaro sociālo darbinieku. Topi brīvs, Tu, kas piesaistīts podam un dušai. Iejaucies, kad vietējie alkoholiķi konfliktē ar vietējiem narkomāniem. Sarīko virkni mazu, burvīgu ģimenes skandālu. Nepamet savus mīļos. Turpini bojāt tiem nervus. Auro delīrijā. Skraidi pa māju ar cirvi. Turpini smēķēt gultā. Atstāj tējkannu uz gāzes liesmas un aizej klaiņot ar savu iekšējo dīvaini. Nogalini to, kurš uz Tevi ļaunprātīgi paskatījās. Neatgriezies. Māja ir nodegusi un suns nošauts.

Pēdējie komentāri:

• ezis 08.12.08 16:32

  jā, tas ir viņš!!
  
  vienīgi jau klausoties gribējas pārkliegt, lūk, šā -
  Mammīt, vīriņš brūnā jakā mūsu durvju priekšā…kakā.
  

• qui suis je 08.12.08 19:25

  Jā! Jā! Tieši šodien tā gribējās šo te kaut kur izlasīt!

• kristīnene 08.12.08 22:49

  Johaidī, cik ideāli. Vārdi kā māls vai marmors, vai vaska krītiņi - vārdi kā materiāls mākslinieka rokās. Asociācijas, fonētiskās līdzības, dubultnozīmes - tas viss nu gan man dikti patīk.

Piedalies diskusijā: