Citu idejas

Image

Jūlija Dibovska: Oldess Hakslijs. Brīnišķīgā jaunā pasaule

Jautājums par utopijas būtību liek aizdomāties par šī jēdziena refleksiju gan iekš, gan ārpus literatūras, tas ir, kā, tā saucamo, utopiju, distopiju vai antiutopiju uztver lasītājs, autors un paši varoņi. Jo ir pilnīgi pieņemams viedoklis, ka tas, kas lasītājam šķiet distopisks murgs (nomāktības un terora pasaule), autoram bija domāts kā utopisks, ideāls pašreizējās pasaules modelis, tikai ar zināmiem pārspīlējumiem. Un šie pārspīlējumi noteikti ir loģiski, cēļonsakarīgi, līdz ar to autora radītā pasaule noteikti nav nepareiza un murgaina, bet gan pakļauta skaistai kārtībai, kas, iespējams, ir dabiskāka par jebkuras idilles uzbūvi. Varonis iekš literārā darba arī nevar tikt uztverts viennozīmīgi kā distopijas vai antiutopijas vergs un nospiestais nabags. Ir taču dabiski pieņemt, ka cilvēce pati dabūs to, pēc kā tiecās maksimālas industrializācijas un visaptverošas komercializācijas ceļā. Un indivīds šajā dzīvē nebūt nav svarīga vienība, jo sevī jau ietver šo niecīgo izmēru ar nosaukumu „vienība”. Domāju, ka tā notiek arī ar Oldesa Hakslija varoņiem romānā „Brīnišķīgā jaunā pasaule” – neuzdrošināsimies teikt, ka tie nabaga cilvēki, kas dzemdināti kapsulās un attīstīti uz konveijeriem, smagi cieš un zaudē cilvēcisko būtību šajā pasaulē. Neviens vēl nav izpētījis, kas tad ir cilvēciskāk cilvēkam – dzīvot zem noteiktas diktatūras un rīkoties pēc norādēm vai rīkoties savā vaļā un lolot demokrātiju. Viss ir iluzors un arī brīvība, un arī nebrīvei ir savas priekšrocības, kuras cilvēks ne vienmēr steidzas izmantot, ko ļoti smalki parāda galvenais varonis Bernards Markss, kad šaubās vai doties prom no mākslīgās un garlaicīgās „Kopības, Vienādības un Stabilitātes” pasaules uz izraidīto brīvdomātāju salu. Tāds ir cilvēks – viņš sūdzas par neērtībām, nebrīvi un demokrātijas trūkumu, arī par to, ka viņu reti kurš saprot un pavisam neviens neatbalsta, bet vienīgās iespējas priekšā svārstās, jo grūti izjaukt nostiprinājušos kārtību, neierasti un sarežģīti dzīvot ne pēc reglamenta.

Un Oldess Hakslijs pat ievadvārdos pasaka priekšā, ka grāmata varēja būt citāda, ka Mežonis (cilvēks, kas ir dzemdēts no mātes, nevis laboratorijā) varēja būt nedaudz sagatavotāks pirms tikšanās ar mākslīgo pasauli un viņš arī ir dabūjis to, pēc kā tiecās, - nāvi. Savukārt mākslīgās pasaules iedzīvotāju lielākā daļa ir pilnīgi apmierināti ar savu dzīvi un priecājas par tām atļautajām narkotikām, ko Pasaules valsts piesprieda, izklaidējas tieši ar to mehānisko golfu, kuru valsts atļāva, piedalās tajos Solidaritātes kalpojumos, kuru reglamentu valsts ir piespriedusi utt. Un ļoti reti rodas pretrunas starp indivīdu, kas būtībā tiek noliegts kā tāds, un sabiedrību, viss tiek vienādots ar kopienu, „visi pieder visiem”. Lasītājs nevar neatzīt, ka viss Hakslija romānā ir iekārtots līdzīgi utopijai, kur viss norit savā laimīgā gaitā, un arī varoņi šajā pasaulē jūtas aprūpēti un vajadzīgi (pat miroņus izmanto fosforam), nevis apspiesti un pakļauti. Vai tad tik lielā mērā saskanīga pasaule nav brīnišķīga un skaista? Domāju, ka vārdus ar izskaņu -topija būtu jālieto nedaudz piesardzīgāk.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Linda  

    2009. gada 1. janvārī, plkst. 20:10

    http://www.piche.lv/lat/build/angari

  • sinepe  

    2008. gada 11. decembrī, plkst. 12:14

    jā, angliski tas saucas tieši tā :D

  • heresy  

    2008. gada 10. decembrī, plkst. 13:18

    Brave new world?

  • Pēteris Pūrītis  

    2008. gada 7. decembrī, plkst. 23:22

    Turklāt rakstnieks (kā jebkurš radošs interpretētājs) spēj jebkuru situāciju atainot no jebkura vēlamā (paša iecerētā) redzes viedokļa. Tā jau tā reklāma strādā. Tā jau tā publicistika un politika strādā.
    Katra lasītāja racionālā un emocionālā puse cīnās viena ar otru, to visu lasot, jo racionālā liek pieturēties pie uzskatiem, kamēr emocionālā — just līdzi galvenajam varonim, lai kāds kretīns viņ

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Quotes_up

    Mūzika izsaka to, ko nav iespējams pateikt, bet par ko nav arī iespējams klusēt.

    Quotes_down
    Viktors Igo

Iesakām

  • Image

    2014. gada 4. jūnijā, plkst. 6:06

    Baiba Petrenko: Aicinājums izvarot (33)

    Ja prokurora vai tiesneša izpratnē uzvedība vai apģērbs mazina sievietes tiesības izvēlēties, ar ko stāties seksuālās attiecībās, šādus tiesību sargus ir grūti uztvert par taisnīgiem.

  • Image

    2013. gada 12. novembrī, plkst. 7:11

    "Instrumenti": Mums patīk tas, ko mēs darām (3)

    Jānis Šipkevics un Reinis Sējāns no grupas "Instrumenti" pirms 2013. gada novembra koncertsērijas "Procrastination" stāsta par to, kāpēc nodarbojas ar mūziku un ko īsti vēlas ar to pateikt.

  • Image

    2015. gada 17. februārī, plkst. 6:02

    Marta Martinsone: Kā sabojāt erotiskās fantāzijas? (12)

    Tas, ka "Greja piecdesmit nokrāsas" tiek pasniegta kā romantiska melodrāma un Kristjens Grejs kā visu sieviešu fantāziju iemiesojums, ir diezgan bīstams precedents.

  • Image

    2012. gada 29. augustā, plkst. 8:08

    Dāvids Zalāns: Vai viegli būt laimīgam? (56)

    Ja mēs salīdzinām šo brīdi ar kādu citu mūsu dzīvē, kad jutāmies slikti, mēs secināsim, ka tagad ar mums viss ir kārtībā. Ja uzskaitīsim visas pozitīvās lietas, ko daudzu gadu gaitā esam piedzīvojuši, secināsim, ka ir patiešām labi.

  • Image

    2012. gada 7. novembrī, plkst. 9:11

    Kaspars Valtmanis: Es gribu neziņu, kur domas neiejaucas (14)

    Piektais perons septītais ceļš, es esmu faraons, man pieder viens teļš. Gribi būt barons, meiteņu varonis - rokās kā dzelonis pārtikas talons.

  • Image

    2014. gada 15. oktobrī, plkst. 7:10

    Tatjana Hramova: Slima mūžība

    Būs apmācies laiks, brīžiem nelieli nokrišņi. Gaisa temperatūra svārstīsies ap nulli. Valsts austrumos vietām uzspīdēs saule un rietumos gaidāms sniegs. Bet viņa sēž pašā vidū – starp rietumiem un austrumiem –, un šeit viss vienmēr svārstās ap nulli.

  • Image

    2014. gada 28. maijā, plkst. 0:05

    Raimonds Jaks: Laulību tirgus (2)

    Jēdzienam "aprēķina laulības" pie mums ir nelāga pieskaņa. Vētrainas mīlas neprātā balstīta laulība mums morāli šķiet pieņemamāka nekā auksti izsvērta un darījuma veidā noslēgta savienība.

  • Image

    2014. gada 30. septembrī, plkst. 6:09

    Jānis Strods: Par jauniešiem un politiku (3)

    Jauniešu politiskās aktivitātes trūkums pārsteidz ar apbrīnojamu regularitāti – pieejamās vēlētāju aptaujas liecina par jauniešu izvēli nepiedalīties vēlēšanās gan pašvaldību, gan parlamenta un Eiropas Parlamenta līmeņos.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv
aspazijarainis