Kārlis Markss: Tēzes par Feierbahu (2)

2008. gada 28. septembrī, plkst. 21:09

Rubrika: Bibliotēka

1. Visa līdzšinējā materiālisma — ieskaitot arī Feierbaha materiālismu, — galvenais trūkums ir tas, ka priekšmetu, īstenību, jutekliskumu saprot tikai kā objektu, jeb vērojumu, bet nevis kā cilvēka juteklisku darbību, praksi, nevis subjektīvi. Tāpēc arī notika, ka darbības pusi pretstatā materiālismam attīstīja ideālisms, bet tikai abstrakti, jo ideālisms, protams, īsteno, juteklisko darbību kā tādu nepazīst. Feierbahs grib jutekliskus objektus, kas tiešām atšķiras no domātiem objektiem, bet pašu cilvēka darbību viņš nesaprot kā priekšmetisku darbību. Tāpēc „Kristietības būtībā” kā īsti cilvēcisku viņš aplūko tikai teorētisku darbību, kamēr praksti viņš saprot un fiksē tikai tās netīri juridiskajā izpausmes veidā. Tāpēc viņš neizprot „revolucionārās”, „praktiski kritiskās” darbības nozīmi.

2. Jautājums par to, vai cilvēka domāšanai piemīt priekšmetisks patiesums, — nebūt nav teorijas jautājums, bet gan prakses jautājums. Praksē cilvēkam jāpierāda savas domāšanas patiesums, t.i., īstenums un spēks, tās šaipusība. Strīds par domāšanas īstenumu un neīstenumu, ja tā izolējas no prakses, ir tīri sholastisks jautājums.

3. Materiālistiskā mācība par to, ka cilvēki ir apstākļu un audzināšanas produkts, ka pārveidojušies cilvēki tātad ir citu apstākļu un pārveidotas audzināšanas produkts, — šī mācība aizmirst, ka tieši cilvēki pārveido apstākļus un ka audzinātājs pats ir jāaudzina. Tāpēc šī mācība nepieciešami nonāk pie tā, ka dala sabiedrību divās daļās, no kurām viena paceļas pāri sabiedrībai (piemēram, Robertam Ovenam).

Apstākļu pārveidošanās sakrišanu ar cilvēka darbību var aplūkot un racionāli izprast tikai kā revolucionāru praksi.

4. Feierbahs iziet no reliģiskās pašatsacīšanās fakta, no pasaules divkāršošanās reliģiskā, iedomātā pasaulē un īstenā pasaulē. Viņš nodarbojas ar to, ka reliģisko pasauli atvedina uz tās pasaulīgo pamatu. Viņš nepamana, ka pēc šā darba veikšanas galvenais vēl paliek nepadarīts. Proti, tas fakts, ka pasaulīgais pamats atdalās pats no sevis un pārnes sevi padebešos kā kādu pastāvīgu valstību, ir izskaidrojams tikai ar to, ka šis pasaulīgais pamats pats sevī ir saraustīts un pats ar sevi ir pretrunā. Tātad tas vispirms pats ir jāsaprot tā iekšējā pretrunā un pēc tam praktiski, jārevolucionizē, novēršot šo pretrunu. Tātad pēc tam, kad, piemēram, zemes ģimenē esam atklājuši svētās ģimenes noslēpumu, zemes ģimene pati ir teorētiski jākritizē un praktiski revolucionāri jāpārveido.

5. Neapmierināts ar abstrakto domāšanu, Feierbahs apelē pie jutekliskas vērošanas; bet viņš apskata jutekliskumu ne kā praktisku, cilvēciski juteklisku darbību.

6. Feierbahs reliģijas būtību atvedina uz cilvēka būtību. Bet cilvēka būtība nav kaut kas abstrakts, kas piemīt atsevišķam indivīdam. Savā īstenībā tā ir sabiedrisko attiecību kopums.

Tāpēc Feierbahs, nenodarbodamies ar šās īstenās būtības kritiku, ir spiests:

1) abstrahēties no vēstures gaitas, aplūkot reliģiskās jūtas nošķirti un pieņemt, ka pastāv abstrakts — izolēts — cilvēka indivīds;
2) tāpēc viņš cilvēka būtību var saprast tikai kā „dzimumu”, kā iekšēju, mēmu vispārējību, kas daudzos indivīdus saista tikai bioloģiskām saiknēm.

7. Tāpēc Feierbahs neredz, ka „reliģiskas jūtas” pašas ir sabiedrisks produkts un ka abstraktais indivīds, ko viņš analizē, patiesībā pieder pie noteiktas sabiedrības formas.

8. Sabiedriska dzīve būtībā ir praktiska. Visas mistērijas, kas teoriju noved misticismā, atrod savu racionālo atrisinājumu cilvēku praksē un šās prakses izpratnē.

9. Vislielākais, ko var sasniegt vērojošais materiālisms, t.i., tāds materiālisms, kas neizprot juteklisko kā praktisku darbību, ir atsevišķu indivīdu vērošana „pilsoniskā sabiedrībā”.

10. Vecā materiālisma viedoklis ir „pilsoniskā” sabiedrība; jaunā materiālisma viedoklis ir cilvēciskā sabiedrība jeb sabiedriskotā cilvēce.

11. Filozofi pasauli ir tikai dažādi izskaidrojuši, bet galvenais ir tas, lai to pārveidotu.


Markss, K., Engelss, F.: Darbu izlase divos sējumos. 2. sēj. 378.–380. lpp.

Pēdējie komentāri:

• 05.10.08 10:09

  Nu, baigais spēks. īsi, konkrēti un lai dirst iet visi tie, kas te beigi Marksu kritizē kā pamuļķi un nespējnieku

• Iks 26.08.11 12:32

  Filozofi pasauli ir tikai dažnedažādi izskaidrojuši, bet galvenais ir – to pārveidot.
  Un lai kāds šodien pasaka kaut ko tik skaidru un stipru. Pat, ja es tam nepiekrītu (esam jau labi tālu pārveidojuši...).

Piedalies diskusijā: