Anna Ahmatova: Lauskas (3)
2004. gada 31. augustā, plkst. 2:43
Rubrika: Bibliotēka
(dzeja)
1964
1964. gada 1. aprīlī Anna Ahmatova uzdāvināja Lidijai Čukovskai dažas rokraksta lapiņas ar virsrakstu „Lauskas” un epigrāfu no Džoisa — „Tu nevari atstāt savu māti bāreņos”. Čukovksa glabāja šīs lapiņas pie sevis, pagājušajā gadā tās beidzot tika publicētas. Šis cikls — vai varbūt maza poēma — radniecīgs slavenajam „Rekviēmam”, kurš arī gandrīz pilnībā veltīts dzejnieces dēlam.
Lidija Čukovska atceras: „Reiz, sarunādamās ar Ahmatovu, es viņai teicu, ka divas rindiņas no „Lauskām” „Uz kauna un nelaimju ešafota stāvu kā zem baldahīna tronī” varētu derēt par epigrāfu visai viņas dzejai.”
Atdzejotāja
You cannot leave your
mother an orphan.
Joyce
I
Ūdens ir atņemts, uguns netiek dota,
Vienīgais dēls tālumā nonīkst…
Uz kauna un nelaimju ešafota
Stāvu kā zem baldahīna
II
Kaislīgais strīdnieks nu aizstrīdējies
Līdz Jeņisejai — vai tālāk vēl.
Jums viņš ir sazvērnieks, puteklis vējā,
Man viņš — vienīgais dēls.
III
Septiņtūkstoš trīs kilometru…
Neaizsniegs tevi mātes balss
Caur draudīgo polāro vētru,
Nespēšu būt tavs balsts.
Tur kļūsti par zvēru salā un badā,
Tu — mīļais, pirmdzimtais, mūsējais.
Gar manu kapu Ļeņingradā
Klīst pavasaris vienaldzīgi skaists.
IV
Un kas man to stāstīt liek,
Ja noslēpt būtu daudz ērtāk,
Ka dēls mans ir katordznieks
Un Mūza līdz nāvei pērta.
No visiem visvainīgākā
Es esmu, un saņemtais nav sods,
Un trako palātā nākas
Man vieta kā pelnītais gods.
V
Kā nonāvētu zvēru mani
Uz asiņainā āķa spraudīsiet,
Lai svešzemnieki hihinot apkārt ganās
Un tad avīžrakstus sacerēt iet
Par to, ka mans talants tagad ir klusums
Un bijusi iespēja redzēt tiem,
Ka mana trīspadsmitā stunda pienākusi
Un neesmu vairs savējā starp dzejniekiem.
Atdzejojusi Amanda Aizpuriete.
Karogs, 1989. gada 6. numurs
Mans vards 28.10.03 16:41
Loti labs
Pēteris Karlovs 08.07.09 11:07
Uz troņa nestāv, bet sēž!
Artūrs Lūsis 12.03.10 19:54
Satriecosi!!