Juris Kunnoss: Pavisai no citas operas pavasars (6)

2007. gada 12. novembrī, plkst. 2:41

Rubrika: ¼ Literatūra
(dzeja)

*
Pavisai no citas operas pavasars.
Bērzam lapiņas mazgājas stumbra sulās.
Tās vaig lietot svaigas pavisai. Kad vārņuku bars
viens jestrāk par otru pārdziedat pūlas.

Priežu pumpuri nesas. Uzstādināt uz spirta!
Pūkaini sila zvani. Hm! Poētisms palēts.
Gaidāmi dzelteni gaiļpieši. Un uz tilta
taisni pa margām viss notiek. Balets.

Un Basteja kalnā uzvilkta oranža telts.
Un uz zināmā stūra tumsā kaifo bezmaz Santana.
Un jaunizplaukušo, hm! lapsiņu zelts
ir tāds pats kā saprašana.


*
saule kā dzeltens citrons
pavasardebesī zilā
ko pārsvītro lidmašīna
aizpeldot tauriņstilā

un Piekūnīte uz pirksta
silti kā vējš rudzos
silti Tev matus šķirsta
aizpeldot tauriņstilā
un es jūdzos bet nenojūdzos

vējš silti Tev rudzos

1995. 8. XI


*
Visskaistākie dzejoļi vienmēr ir nepieraxtītie.
Vārdu nevar noķert kā zvirbuli, es nebūt nevēlos zvirbuli ķert.
Tāpēc pietaupu vārdus.
Dzejoli var gan izlikt uz papīra, taču skaistais paliek starp
rindiņām.
Svešvalodā nesaprotamā.
Spalvu mākoņos. Augstu.
Cīruļi atlido pirmie, kad laix.
Kumeļa pēdā tie cerību perē. Pēcāk karājas gaisā un dzied.
Augstu.
Jā, PIEKŪNĪTE, ar zīmodziņu. Savvaļas orchidejas.
Un nepieraxtītie dzejoļi.

1996. 27. III


*
Pie krūts. Un nav nemaz grūti.
Visu zinu, ko šobrīd Tu jūti.
Vēstuļu laix. Visskaistākais mēnesis augusts.
Saule un mēness. Augstu.
Pašlaik tālu ir Pleskodāle.
Padegusi ir zāle.
Aiz tāles tāle un vēl viena tāle.
Pantiņu laix. Padegs. Es esmu un palieku pālis.

1996. 27. VIII


DZEJOLIS PAR LIELU VĒJU PIRMDIENĀ

Tikpat kā jau piemirsies. Tikai vēsas pēdas joprojām.
Lietus noskalo visas pēdas. Mēs arī tās noskalojām.
Cielaviņas uzknābā graudus. Brāzmās līdz 15 metriem
sekundē. Naktī vantē pa jumta skārdu. Ap četriem.

Tumsa. Un gleznoju iztēlē.
Glezna piedalās SOTHEBY izsolē.
Mūzai slapjš zaļš kombinē mugurā.
Bet iztur lietū un vējā. Nav jau no cukura.

Vējš pieņemas spēkā un pakausī.
Viss, kas vajadzīgs. Negausīgs
vēstniex, herolds ar tauri. Saraustīts
ritms, nošu raxts. Punktiņš deguna galā. Traktierī

smaržo pēc jērgaļas zupas, ķiplokiem, lēta vīna.
Tie ienāk, lai parunātos un sasildītos.
Apelsīndaiviņa misiņa šķīvī. Patiešām kauss vīna.
,,Esība puto pār sirdi." Liels vējš pirmdienā, īpaši rītos.

1996. 18. IX


DZEJOLIS PAR DIVIEM DUČIEM

Ne vainas nav skrotenei zaļai
un lapiņām uzplaukušām
Ceturtā dienā pēc lietutiņa
gaisotni, hm! spirgtu atradušām
Es iešvilpju šķaidītu spirtu
šai brīdī kas rādās tāds dīvains
Pilns atskaņām varbūt noderēs virtus
varbūt noderēs Levis
Pa zemi mētājas nauda
un lapsiņas zaļās tā smaržo
Ka noreibst tie raibie tauriņi
viens saka: Gamardžoba!
otra atbild: Gaumardžos!
Ne vainas nav skrotenei zaļai
un Murcenes medītai pelei
Un dzeltāna papīra astotdaļai
lieki jautāt cik jūdžu līdz Ulubelei
Tas ir varbūt biolaux
varbūt magnētiskais
visātrākais tomēr ir Domas ātrums
Ne tikvien tauriņi raibie gaiss
jāja gaiss
noreibst no lapiņu zaļo un sārto
Laimīga uzplaukumuzgājiena

P.S. Divi duči rindiņu: lasi katru atsevišķi,
ja vēlies. Sitās uz tām vairs neattiecas.

1997. 14. V


PIRMS CETURTDIENAS AGRI NO RĪTA BIJ BAIGAIS LIETUS

jā jā! par to, ka šodien trešdiena un mēs
,,sreda i mi" vide un tās aizsardzības klubs
kas uzpasē visus mūs, lai nečurājam pavārtēs
katrs saprot vien tad, kad iesaistās pietiekamefektīgrublis

tak nejau par to! gribu, lai Tev saulīte būtu
vēstules raxtu pantiņveidīgi
krāsains putnēniņš rokā man
to es pa taisno Tev sūtu
vispār jau tas ir žeibīgi

kaut ko priecīgu? papilnam
Tavas ausis būs piestampātas pārgalvīgi ar puķēm
un vēl vairāk
atļaušos tagad uzsaukt dzeņiem (vienam
šodien dzimumdiena) un dzilnām
Tavas ausis ar visādām sfairām

un acis ar noslēpumu

1997. 13. VIII


DZEJOLIS SEXDIENAS VAKARĀ

Tikai negaidiet neko pārmērīgu.
Ķēķī gāze, silts logs, pieklusināts radio.
Balts sniedziņš apklāj, ko? ak jā, Rīgu.
Šis pantiņš pieraxtīts būs par to,

kā pīļuki pīļo pa sniegu: divas brūnplainkumainas,
astoņi krāšņi tēviņi,
kā vārņux nobaidējās no medītājpaklīdušamies suņa.
Skaistā sexdiena. Neesmu Peoleo krodziņā, gribu un klausos
60-to gadu estiņu grupu Revalist.
(Ahoi, Maima! Tev raxtīto pantiņu viena skapiste mēģināja nospert.)

Bet novirzījāmies no tēmas. Tēma par pirmo sniegu.
Pēcpiektdienas pirts. Pirms tam dievmaizīte (vai
biezpienmaizīte).
Pilsēta ugunīs. Gan šī, gan tā. Viegls putenis. Striegoņa.
Ahoi! Ponija Tu vairs neesi, bet apakš Cepurītes

galviņa skaista, un vēl jo vairāk, kad uzdzirxtī,
un nespēj novaldīt smaidu.
Svētdienu svinēšu rit.
Dejojošu strūklakā skaidu.


*
trīs polši vēnā no sistēmas
rēķini nu cik tas daudz cik maz

māsiņas plikiem pupiem uz paplātes pienes saldo
melošu teikšu ka sēžam pie Apaļā galda

pundurvistiņas irbītes tiptip pa paklājiem
rotājas zelta zivtas pa akvārijiem

sirds mana nedauzās nelēkā it kā mierīga ļoti
par skaistuli mīlu un šķiršanos dzied Eross Ramazoti

taisni idille. Tu
burvju māxliniex
jāņogas
trīs polši vēnā no sistēmas

1998. 16. I


*
Admirāļa Piri Reisa kartēs
atzīmēta neesošā Antarktīda
tāpat kā manos pantiņos iešifrēti
daudzi nākamie notikumi
(pat tie netveramie kas nemaz nenotix)
tāpat kā praviešu extātiskās saukās
par Mesijas drīzu atnākšanu
tāpat kā Tā Kunga uzzīmētā Zvaigzne
mums par prieku
melnās samtainās debesīs
kā izkrāšļotā pūces acs
tieviņai šmaugai meitenītei
kai apaļā mutītē dzeltena margrietiņa
vai gerbera

1998. 16. I


*
zosis padzenātas nu tās atkal varēs glābt Romu
skaistums Pasauli paglābs un visskaistākais murgs
pārvērtīsies slavinājumā Tev Dzirxtgalvīte
labu omu
un gleznas un gleznas un es būšu atkal dzejoļu Demiurgs

1998. 18. I


*
es vēl ceru ka tomēr nav pazudusi
tā fotogrāfija Indiāņu casino & bingo
fonā vienrocīgie bandīti priekšplānā aizrautīgs smaids
saulains latviešu smaids vietā kur salasās gringo
tā fotogrāfija dara saulainu arī mani
un vēl viena kur paskaidrots ,,tas tiešām ir Klusais okeāns"
tā šalkoņa manās vēnās pulsē
un atjauno atjauno smadzeņu šūnas bezmaz kā piracetāms
nez vai tuxnesī iešu pārtikt no siseņu barības
vai citā tuxnesī kur dons Huans un mirdzošām acīm koijots
ķeršu kaifu citādā veidā
uz fotogrāfijas Pūciņš mirdzošām acīm
(sapnī basku sarkanā feja Karmensita
Senitagoja)
es jau zinu ka Tu gribi pabūt Itālijā
ko lai Tev izdomā par Sanmarino?
tur noteikti tāds pats kalnu tramvaja vagoniņš
kā uz pastkartes Tavas zinu uz kādu aiziešu kino
bet jau redzu tāpat visas nāk pretī ar vasarraibumiņiem
,,priex ir putns kas lido pār sāpju krastiem"
Sanmarino viss ir viens liels marcipāns
Lielais Liepukalns Latgalē bet to nesaprast tiem
esenciāle smux vārds es ar to uzpildīts
principā dzejoļi šie pieraxtiti epistolārajā žanrā
esenciāle tas būs itāļu valodā vai ne?
ciao bella! drīz atlidos gandri
es tā aicinu pie Tevis gandru pie Tevis
gandru

1998. 18. I


PATRIARHA RUDENS
Elīnai

taču jau ievilcies taču jau skaists
neviens! tā to nepasacīs
un
lai šis mirdzošais saulainais nepagaist
lūdzu!
ieskaties manās acīs

tur slepkavu matrices paliekošas
un otrādi: tik burvīgi meiteņuki
es skatos pa logu Grēcnieku ielā
3. videnē starpbrīdī sīkās pielipušas stiklam
heijā ar rociņām paheijāt viņām tas priex
man arī tas ir neiedomājami koši
pāri ielai burvīgi meiteņuki

tās dienas
kuras gribu
palūdzu gleznieciskas un debešķīgas
(par saviem vārdiem atbildu arī par nedarbiem)
neesmu īpaši muzičkāls
nez kāpēc dzirdu Grīgu
un atkal jau prātā Berģu ciems

vai etaps jau noiets? kas gan ir etaps?
saulains rudens hei hei cits otrs vairs netaps
Patriarha rudens ūdens glāzē
un pavītušas dežūrjūnija puķes vāzē

un dzeltena kjavlapa kreilim uz kreisā pleca

1998. 15. X

Pirmpublikācija žurnāla "Luna" 3. numurā.