Rūta Mežavilka: Zivju laiks (4)

2004. gada 2. janvārī, plkst. 0:00

Rubrika: ¼ Literatūra
(dzeja)
2003

I
Klusē urbānā ainava. Augstsprieguma līnijas
Iezīmē ažūru ornamentu virs horizonta.
Kabeļu tīklojumi pazemē pulsē.
Ir Zivju laiks, gavēņa un nespēka laiks.
Pelēki mākoņi pār pilsētu stumdās.
Sniegs sniegs sniegs

II
Un atkal ir vakars, un atkal ir nakts,
Un es noteikti miršu..
Un atkal tu atkārto šīs rindas,
Gaidot tramvaju pie Radio ielas.
Diena ir beigusies, aizslīdējusi vēsajās Kronosa dzīlēs.
No kanāla kāpj auksta migla un biezē gotiskos lēveros.
Vēsas pārslas tavu pieri glāsta.
Pienāk dzērājs un prasa aizsmēķēt. Varbūt viņš izmests no
Kāda kluba. Apdilušās ādas jakas piedurkne notriepta asinīm.
Varbūt viņš kāvies. Bailes un neprāts viņa acīs dara tevi nemierīgu.
Varbūt viņš nav ēdis vairākas dienas, bet tev
Makā čaukst svaiga nauda.
Tu izvelc šķiltavas, gāzes liesmiņa noplīvo vējā.
Dzērājs pasmaida -
paldies, meitenīt, laimīgu ceļu!
Un tad par laimi, nāk tramvajs.
Par laimi, tramvajs ir klāt.
Laimīgu ceļu jums visiem!

III
Un lūk, tu brauc mājup. Garām plivinās gaismas raksti.
Neona puksti. Skatlogu rindas. Manekenu acis. Pārdošanai izlikti datori.
Pārdošanai izlikta dzīve. Piedāvājam nebijušas atlaides. Piedāvājam iespējas.
Zilganu TV  logu rindas skatlogos. Mēs uzbūvēsim jums ēnu pilsētu.
Mēs uzcelsim jums sapņupilsētu par brīvu. Jūs gaida trīskārša bauda.
Jūs gaida desmitkārša bauda. Jūs aizrīsieties no baudas!
Neons slavē Tirdzniecības dievu.
Sezonas atlaides valda pār pasauli.
Merkūrij, šī pilsēta pieder Tev.
Labs laiciņš, lai iepirktos!

IV
Uzrādiet braukšanas karti vai arī nopērciet talonu!
Uzrādi braukšanas karti, citādi tevi izmetīs.
Konduktors žēlastību nepazīst.
Maksājiet vai kāpiet ārā! Tādiem kā jūs te nav vietas!
Un Smēķētājs Dzērājs izlido no tramvaja.
Ar dobju ūkšķi aizkrīt durvju ermoņika.
Tādiem nav vietas tramvajā. Starp godīgiem cilvēkiem, kas
Dodas mājup no darba
Konduktors lamājas. Trekni vārdi kā krupji aizlec. Nospeķotais vamzis un soma pauž triumfu.
Varbūt viņš ir apburtais princis. Tikai pats to neapzinās.
Bet varbūt viņš ir gluži parasts impotents lūzeris. Tāds pats kā nule izmestais.
Tavs atspulgs netīrā stiklā pēkšņi sajūtas vientuļš.
Nu tu vari skatīties sev acīs, cik uziet. Nu tu esi vienatnē ar sevi.
Cilvēku brālības ideja ir utopiska un murgaina. Ja tu domā
Par tik abstraktām lietām. Ja tu vēl vispār domā.
Tramvajs tuvojas tavām mājām ar ātrumu 50 kilometri stundā.
Šī diena patiesi bija tev smaga.

V
Klaudzēdams tramvajs tālāk trauc.
Gaisa tilts pārceļ mūs citā realitātē.
Uzmutuļo migla. Neona dzirksteles zūd.
Iekaukdamies tramvajs uzņem gaitu.
Un iegāžas priekšpilsētas tumsā kā aizā.
Rībēdams un zvalstīdamies tramvajs pārvar robežu.
Kronosa valstība aprij mūs.