Dina Kāgane: Dieva nebij' pie manis (20)

2007. gada 22. jūnijā, plkst. 18:56

Rubrika: ¼ Literatūra
(dzeja)

Esmu beigusi psiholoģijas studijas. Ikdienas darbos izvēlos pašus vienkāršākos ceļus, bet domās sevi nodzenu kā zirgu. Dzejolis nāk bez īpašas piepūles, jo darbs jau ir noticis iepriekš. Man ir aktuāli jautājumi par Dievu un drosmīgu dzīvošanu.

D. K.

***
es gaidīju tik ļoti ilgi
uz pārbrauktuves
sekundes
varbūt pat minūtes
ogļu vilcieni gāja
un tad mēs tikām pāri
braucām caur gruvešu rajoniem
sētmalēs stāvēja mazas meitenes
un savos 13 gados
viņas bija ieguvušas
visu miesu
ko dievs tām reiz solījis


***
Es kādreiz ticēju, ka
Propāns un Butāns
Ir galvenie gāzes vīri.
Mūžīgā bankrota noskaņa-
Mamma ripina balonu
Pāri lieveņa klonam.


***
es sapuvu istabā
Dieva nebij’ pie manis
es aizmigu-pamodos
Dieva nebij’ pie manis
es gaidīju
Dieva nebij’ pie manis
bet kaimiņi svinēja atnākšanas
un drebināja kāpņu margas
Dieva nebij’ pie manis
kur man iet meklēt?


***
mīļais dievs
saudzē manus abus vaigus
jo tie man vienīgie
bet ja tomēr vajag triekt
tad labāk pa pakausi.
nedzen mani stūrī
un nedzen mani plašumā
es labāk gribu brunčus sarkanus
un maizīti ar pienu


***
ir agrs un viss tik mazs
sīciņas putnu balsis
mazmazītiņa gaismiņa grauž
mazas meitenes internātā
piepilda skārda bļodas
pa vienai vien tupus mazgā
savus neatvērušos klēpjus
tā it kā laiks būtu sakustējies