Sarunas

Foto – Ģirts Raģelis

Mētra Saberova: Man svarīgākais ir būt gudrai

Jaunā māksliniece Mētra Saberova šobrīd vēl studē Londonas Centrālajā Senmārtina koledžā, taču pazīstama Latvijā kļuvusi ar strīdīgajām akcijām, kurās izmanto savu ķermeni  – olvadu nosiešanu, jaunavības plēves ķirurģisku atjaunošanu  –, šādi apstrīdot sabiedrībā izplatītus stereotipus par sievieti un tās pienākumiem vai tiesībām. Nupat Mētra ir izvirzīta dalībai nākamajā "Jeune Creation Europeenne" mākslas biennālē, kurā piedalās jaunie mākslinieki no Francijas, Dānijas, Polijas, Latvijas, Portugāles, Spānijas, Čehijas, Rumānijas un Itālijas, bet viņu darbu izstāde divu gadu laikā apceļos visas šīs deviņas valstis. Mēs tikāmies ar Mētru, lai parunātu par to, vai vispirms ir ideja vai māksla, vai māksla var mainīt cilvēku domāšanu un kāpēc ir svarīgi būt gudram. Intervēja Ilmārs Šlāpins, video – Ģirts Raģelis.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Viestards  

    2017. gada 25. aprīlī, plkst. 14:18

    Harijs Tumans: Mēs katrs esam ar savām drazām zemapziņā, bet nevajag to izgāzt uz citiem, nevajag vairot tumsu, rakājoties pa netīrumiem, pēcāk nodēvējot to par mākslu! Ja gribas baudīt negatīvo - lasiet kriminālhroniku. Bet māksla būs tikai tad, kad no negatīvā tiks izvilkts pozitīvais, kad no mēslu kaudzes tiks izvilkts dimants. Kad tiks izdarīti vērtīgi vispārinājumi, kad tiks parādīts ceļš, kā izkļūt no tumsas. Liela daļa pasaules literatūras klasikas sižetu tiešām izskatās kā patapināti no kriminālhronikas. Ir joks: tēvs runā ar meitu, kurai sešpadsmit gadu, un aizrāda viņai, ka tikties ar puisi vēl par agru. Meita iebilst, ka Romeo un Džuljeta bija vēl jaunāki. Tēvs atbild: viņu mīlestība turpinājās trīs dienas, un rezultātā gāja bojā pieci cilvēki. Tas ir kriminālhronikas sižets. Bet par mākslu to padara teksts un konteksts. Tur ielikta jēga: par mīlestību, par visaugstāko vērtību. Ja neglītajā ir cēlais, tad tā ir māksla.

  • ckzs  

    2017. gada 21. aprīlī, plkst. 23:04

    mētras saberovas māksla ir banāls epigonisms kreisā lesbofeminisma ideoloģiskās konjunktūras ietvaros.

  • Viestards > Skolniekam  

    2017. gada 21. aprīlī, plkst. 20:36

    Bet tas ko ar ķermeni dara, var būt arī katastroa un pilnīgs fail.

  • Viestards > Skolniekam  

    2017. gada 21. aprīlī, plkst. 20:34

    Jā, Skolniek! Bet, bet kas tad ir Mētra?

  • kuģis  

    2017. gada 21. aprīlī, plkst. 18:02

    Mētra "paskatieties uz mani, es esmu gudra radikālā feminisma māksliniece kā pēc grāmatas" Saberova

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Cilvēki man patīk vairāk par viņu principiem. Cilvēki bez principiem man patīk vairāk par visu pasaulē.

    Oskars Vailds

Iesakām

  • 2013. gada 30. aprīlī, plkst. 7:04

    Andris Saulītis: Get a real job!* (8)

    Nederīgi un peļami ir ne tikai aptuveni simts tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku, bet lielākā daļa strādājošo Latvijā, jo darba ražīgums sasniedz vien aptuveni 60% no Eiropas Savienības līmeņa. Ko tur svinēt? Kauns!

  • 2012. gada 6. jūnijā, plkst. 8:06

    Džoana Lāge: Spēja pamest sarežgīto saprātu (10)

    Vispopulārākais ir piemērs ar kukaiņiem. Tie ienāk tavā ķermenī un "izēd to tukšu" no iekšpuses. Tas, kas paliek pāri, nav normāls ķermeņa stāvoklis, tas nav mūsu ierastais priekšstats par ķermeni.

  • 2016. gada 7. jūlijā, plkst. 6:18

    Armands Znotiņš: Trīs džeza koncerti Kongresu namā

    Iespaidu daudz, raisot arī vienu otru kritisku iebildi, bet jau pašā sākumā droši var teikt, ka ārzemju viesmākslinieku profesionālais līmenis nebūt neatpalika no agrāko gadu "Rīgas ritmu" piedāvājuma.

  • 2015. gada 20. jūlijā, plkst. 6:07

    Pauls Bankovskis: Satiekas krievs, amerikānis un vācietis (5)

    Labi jau labi, atzīšos, ar krievu man ir pagalam personisks sakars. Pat ar vairākiem krieviem. Jā, jo kaut kādā ziņā iznāk, ka arī pats esmu krievs. Mana vecvecmamma no mammas puses bija muižas dārznieka meita, krieviete.

  • 2012. gada 16. novembrī, plkst. 8:11

    Amanda Aizpuriete: Padošanās (65)

    Tā es beidzos starp tukšiem likteņiem ar kāpostlapu kompresi ap roku sadauzītu gāžot pa ģīmi zaglīgam slimnīcas sanitāram kurš tomēr pamanījās ievākt manus 30 jūdas grašus

  • 2016. gada 19. februārī, plkst. 6:06

    Penelope: Stopkadrs

    Mani sauc Rasma. Ar uzsvaru uz pēdējo zilbi. Nu, gandrīz kā Rasmā. Līdzīgi kā Leilā un citi austrumu sieviešu vārdi. Vispār jau mani nesauc Rasma. Tas ir mans nom de guerre.

  • 2014. gada 3. aprīlī, plkst. 6:04

    Toms Ķencis: Mūsdienas. Pēc postmodernisma (12)

    Savā ziņā postmodernisma beigas atnāca līdz ar interneta attīstību: globālais tīmeklis ir centrālā robežšķirtne starp mūsdienām un postmoderno laiku.

  • 2014. gada 19. jūnijā, plkst. 8:06

    Laura Tabūna: Vainas civilizācijas bērni

    Mēs esam vainas civilizācija. Mēs esam grēcīgi kopš brīža, kad piedzimstam, un vēl agrāk – kopš Ieva iekoda liktenīgajā ābolā, nav vairs mūsu spēkos to mainīt, jo "visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības".