Dzeja

Anna Dzintare: Nemodini mani

* * *
Melnās ābelēs raibu lampiņu virkne
Pustumsā pusdzertas kafijas tases  
Bet zālē – konfeti
Izmircis retajā lietū
Vakars
Kā vecā magnetofonā ierauta lente
lēnām tinas uz priekšu

Garāmejošā pilsēta noklususi
Bet rasainā zālē guļ ābols –
Nokod no ābola vēsā vaiga
Tas nav aizliegtais auglis

* * *
Atraisi matus
Lai padevīgi viegli
Lejā krīt to tumšais zīds
Velc ārā vienu adatu pēc otras
Un liec uz galda tās kā solījumu
Bet pārāk agri atnāca rīts
Tas plūst aizvien tālāk no krasta
Aizvien dziļākā ūdenī
Aizvien biezākā
Tūkstošiem kilometru biezā klusumā
Baltā miglā  

* * *
Tava dzeja –
Kā pirmais sniegs tepat aiz durvīm
Kā vakara vējš
Kas norāvis pēdējās lapas
Rāma tumsa
Kas manī viscaur skatās
Attālāk iedegti logi naktī

Sveši cilvēki runā
Svešus vārdus aiz balta tāluma
Tava dzeja –
Balts klusums sveces liesmā

* * *
Kā neraudātas asaras
Kā neiedegtas ielu gaismas
Tik rūgti
Smaržo klusums ap mums

Vienkārši –
Rudens


* * *
Izeju tālu nopļautā labības laukā
Soļi stiebros aizčab līdz apvārsnim
Skaņas šonakt  
Skanīgi tālas
Vientuļas dvēseles
Nakts tumsā

* * *

Laiva pāri jūrai ilgi maldās
Melns ūdens
Balts gaiss
Augstam vilnim pāri nevar redzēt
Kurā kalnā kuras
Senais ugunskurs
Pusnomoda ēnās seni ļaudis
Raugās bezgalīgās
Debesīs
Krasta svītrā lēni pagaist migla
Pāri paliek balti skaidrs gaiss
Pilns rīta

* * *
Tu nāc no pilsētas
Ar saviem dienu ritmiem
Bet viņa
Ir no citas dimensijas
No mazas pasaules
Kas sastāv vien no gaisa
Un no gaismas

Kad viņa nāk
No saulrietiem
Pa garu rasas pilnu zāli
Tad smaidi tu
No gaisa un no gaismas

Viņa ir no vēja
Mēs esam
No pilsētas

* * *
Nospēlē man romanci
Šajā pelēkajā sikspārņu mājā
Kur uz grīdas guļ aizlauzta vijole –
Bet tev jau nevajadzēs
Ne stīgas
Ne notis
Vari spēlēt uz sikspārņu vēdām
Un lietuslāsēm
Kas sitas plaisainā stiklā
Šonakt mēs būsim sikspārņi
Šūposimies mēnesnīcas
Salūzušajos
Spoguļos

* * *
Esam izkaisīti
Starp rudeņiem un pavasariem
Paviršs reibums
Noklīduši putni
Zudušajos gadalaikos
Klusās balsīs dzied

Esmu nomodā
Vai varbūt aizmigusi
Pusaizvērtām acīm maldos
Nemodini mani
Es zinu
Tu arī guli

* * *
Smags pēcpusdienas tvaiks
Pār kailu pludmali
Izbalējis saulriets
Sastingusi jūra
Vaļējā logā
Sēž meitene garā kleitā
Klausās tāla dzelzceļa dunā
Un vēlas aizlidot



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • akmens  

    2017. gada 23. aprīlī, plkst. 12:15

    На полуправду

    Ты Гамлета на Гитлера помножь,
    Дабы понять, где правда, а где ложь,
    И где их отвратительная смесь,
    Что сбить смогла б и с Франца Кафки спесь.
    23.04.2017 г.

Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Cilvēki man patīk vairāk par viņu principiem. Cilvēki bez principiem man patīk vairāk par visu pasaulē.

    Oskars Vailds

Iesakām

  • 2015. gada 9. februārī, plkst. 6:02

    Ivars Ījabs: Higiēnas jautājums (7)

    Mūsdienu Rietumos holokausta īpašā statusa atzīšana ir kļuvusi par higiēnas jautājumu; publiski to apšaubīt vai noniecināt mūsdienu Eiropā nozīmē to pašu, ko smirdēt, skaļi atraugāties vai palaist gāzes.

  • 2016. gada 21. aprīlī, plkst. 6:47

    Satori diskusija: Rakstnieki un rakstnieces latviešu literatūrā

    Sarunā "Satori" redakcijā piedalījās dzejniece un literatūrzinātniece Anna Auziņa, rakstniece un teoloģe Ilze Jansone un literatūrzinātnieks un Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenais speciālists Arnis Koroševskis.

  • 2016. gada 30. jūnijā, plkst. 6:29

    Santa Remere: Kalpot lietām (2)

    Pašpalīdzības grāmatu kategorija izliekas par praktisku, noderīgu tehnisko literatūru, kas satur instrukcijas reālu problēmu risināšanai, bet patiesībā tikai ekspluatē to, ka cilvēki patiešām vēlas šīs problēmas risināt.

  • 2015. gada 30. novembrī, plkst. 5:53

    Māris Zanders: Politikas (it kā) dīvainības

    Subjektīvas piezīmes par politiķu un politikas komentētāju lielāko problēmu – neiespējamību aprakstīt, prognozēt politiskos procesos, balstoties no politiskās loģikas viedokļa it kā racionālos apsvērumos.

  • 2017. gada 14. aprīlī, plkst. 4:12

    Harijs Vagrants: Es un nāve

    es un nāve esam cieši kopā
    kā zalktis un tā vēl nenomestā āda

  • 2013. gada 18. novembrī, plkst. 7:11

    Māra Zālīte: Pieci pirksti (fragments) (8)

    Valsts svētkos gribam uzdāvināt jums fragmentu no Māras Zālītes autobigrāfiskā romāna "Pieci pirksti", kas drīzumā iznāks apgādā "Mansards". Tajā stāstīts par piecgadīgas meitenes pārbraukšanu mājās no Sibīrijas.

  • 2013. gada 23. septembrī, plkst. 7:09

    Kaspars Kļaviņš: Latviešu stereotipiskais pagātnes redzējums (16)

    700 gadu verdzības pasaka neapšaubāmi ir latviešu stereotipu virsotne. No mūsdienu viedokļa būtu labi šo kritiku neizturošo mītu ignorēt, ja vien tas atkal un atkal neuzpeldētu publiskā telpā.

  • 2016. gada 9. martā, plkst. 5:27

    Bārbala Simsone: Jaunība, sārtais asins trauks

    Šis ir stāsts par to, kas jau iepriekš ticis salauzts un nekad nevar tikt salabots; stāsts par to, kā ir dzīvot ilūziju ziepju burbulī, ilgojoties pēc tā plīšanas un tomēr saplīstot reizē ar to.