Ziņu arhīvs

Fragments no Miķeļa Fišera kokgriezuma

Miķelis Fišers radījis darbus 57. Venēcijas mākslas biennālei

Šī gada Latvijas paviljona ekspozīciju "Kas slikts var notikt" 57. Venēcijas mākslas biennālē veidos Miķeļa Fišera radītie 16 kokgrebumi, lielformāta glezna un apjomīga gaismas un skaņas instalācija. Darbi šodien, 18. aprīlī, uzsāks ceļu uz Venēciju, kur sāksies intensīvs darbs pie paviljona iekārtošanas.

Iespaidīgā lielformāta glezna "Izlaušanās. Ardievas esībai" tapusi kā ekspozīcijas noslēdzošais elements un mākslinieks atzīst, ka tas izrādījies viņa līdz šim grūtākais darbs: "Gāju cauri "radošām mokām", un ne es viņu, bet glezna veidoja mani, tāpēc par tās autoru sevi nemaz vairs negribu saukt. Ja kokgriezumi ir kritiski un ironiski, pat robežojas ar cinismu, tam pretī bija jāliek kaut kas atklāts, godīgs, naivs un personisks. Tas izrādījās sarežģīts pārdzīvojums un uzdevums," tā par 3,5x5 metrus sešstūru formas gleznojuma radīšanu saka Miķelis Fišers.

Miķelis Fišers "Izlaušanās. Ardievas esībai"

Kuratore Inga Šteimane norāda, ka viens no interesantākajiem aspektiem Miķeļa Fišera kokgrebumos ir tas, kā autora radīts mīts nonāk vēsturiskos apstākļos. "Tas tiek panākts ar detalizētu vides zīmējumu, precīzu psiholoģisku reakciju atveidojumu un ar darbības vārdiem nosaukumos. Ja reptiloīdi ārstē depresiju sterilizētajām nāriņam un pelēkās rases zinātnieki noņem cilmes šūnas ciklopiem, tad mīts nav iespējams, jo visi ir aizņemti ar darbu un politiku. Vērojot šo rosību, rodas neskaitāmi "kāpēc?", līdz beidzot saproti, ka esi piedzīvojis bezatbildīgu politiku, atsvešinātu funkcionālismu, niknu ego un pilnīgu nevēlēšanos dzīvot tādā pasaulē, " stāsta kuratore. Viņa uzsver, ka Miķelis Fišers rada spēcīgus kritiskus tēlus ar ezoteriskas nobīdes palīdzību.

Ekspozīcijas nosaukumu "Kas slikts var notikt" Miķelis Fišers veidojis kā universālu formulu, ko skatītājs, pēc saviem ieskatiem, var lasīt kā jautājumu, kā pārsteigumu, kā vēsturi vai kā pareģojumu.

Miķeļa Fišera veidotā skaņas un gaismas instalācija

Uz Venēciju ceļos arī izstādes katalogs, kurā iekļautas Miķeļa Fišera darbu skices un visi šī gada ekspozīcijai radītie mākslas darbi, kuratores Ingas Šteimanes un igauņu mākslinieka Margusa Tamma esejas par ezoteriskajiem naratīviem Latvijas un Igaunijas laikmetīgajā mākslā, kā arī Ilmāra Šlāpina eseja par Miķeļa Fišera vēlmi radīt pareizo apziņas situāciju skatītāju galvās.

Mākslinieks Miķelis Fišers (1970) veido savu ezoterisko tēlu sistēmu kopš 90. gadu vidus kā pretmetu sintēzi. Tur saskatāma gan akadēmiska, gan avangardiska tradīcija, gan smagnēja ģēnija paradigma (unikalitāte), gan viegls mūslaiku apropriācijas diskurss (gatavā pārņemšana). Miķelis Fišers ir saņēmis Latvijas vizuālās mākslas augstāko apbalvojumu – Purvīša balvu (2015) par personālizstādi "Netaisnība". Miķeļa Fišera darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Somijas laikmetīgās mākslas muzeja Kiasma un topošā Latvijas laikmetīgās mākslas muzeja krājumā, kā arī LR Kultūras ministrijas īpašumā un Zuzānu ģimenes kolekcijā. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu (1993) un Glezniecības meistardarbnīcu (1995). Izstādēs piedalās kopš 1994. gada un ir sarīkojis 16 personālizstādes. Veidojis scenogrāfijas un ilustrējis grāmatas.

Venēcijas mākslas biennāle ir senākais, nozīmīgākais un viens no apmeklētākajiem mākslas pasākumiem pasaulē, kas notiek reizi divos gados. 2015. gadā Venēcijas mākslas biennāli apmeklēja 500 000 cilvēku. Latvija Venēcijas mākslas biennālē piedalās kopš 1999. gada. Šogad tā norisināsies no 13. maija līdz 26. novembrim. Latvijas paviljona kuratore ir Inga Šteimane, komisāre: Daiga Rudzāte un producents: kultūras projektu aģentūra "Indie".



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Aktualitātes