Pārpublicējumi, Video

Sieviešu stendaps: Inga Gaile

Sadarbībā ar Kaņepes Kultūras centru piedāvājam noskatīties jaunāko video no pasākumu cikla "Sieviešu stendaps". Tajā sievietes izsakās par aktuāliem tematiem gan stāvkomēdijas, gan asprātīgu eseju formātā, kā arī plašākai publikai pauž savus personīgos stāstus. Jūsu uzmanībai – dzejnieces, prozaiķes un dramaturģes Ingas Gailes stendapa numurs 20. februārī Kaņepes Kultūras centrā notikušajā pasākumā, kas bija veltīts tēmai "Ideāls vīrietis – latvju varonis". Video: Dāvids Smiltiņš, Krišjānis Pleiko.

Pasākumu ciklu "Sieviešu stendaps" 2015. gadā sāka organizēt rakstniece Inga Gaile. Šobrīd projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Jaunākos cikla “Sieviešu stendaps” pasākumus aicina apmeklēt arī klātienē – 24. martā plkst. 18:00 Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notiks stendaps "Sieviete un māksla", bet 24. aprīlī plkst. 19:00 Kaņepes Kultūras centrā gaidāms stendaps "Ziepju operas un drāmas karalienes". Vairāk iespējams uzzināt šeit.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Version  

    2017. gada 20. martā, plkst. 16:45

    Bija Inga, tagad Oskars. Kas būs rīt?

  • akmens  

    2017. gada 20. martā, plkst. 13:30

    Inga Gaile zina, ar kādu ragu bada vīrieši. Kā mākslinieci es viņu pielīdzinu pie tiem, kas mākslu māk izdarīt ienesīgu.

  • nazis  

    2017. gada 20. martā, plkst. 9:57

    Gribētos vairāk progresa. Ar mikrofonu ir jāiemācās apieties. Šausmīgi traucē elpa mikrofonā.

  • dzimmijs13  

    2017. gada 20. martā, plkst. 6:41

    Atvainojos, bet tā īsti nepieleca, vai "divi bērni, divi vīri" nozīmē poliandriskas attiecības, vai divas laikā ierobežotas monogāmās?

  • prosperity  

    2017. gada 18. martā, plkst. 17:21

    Tie zāles smiekli tiešām pa īstam? Birbele un Preisa bija labas.

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūzika izsaka to, ko nav iespējams pateikt, bet par ko nav arī iespējams klusēt.

    Viktors Igo

Iesakām

  • 2012. gada 3. jūlijā, plkst. 13:17

    Jānis Vādons: Saruna, kas turpinās (10)

    Atceros, pirmajos dzejas lasījumos, kuros pats piedalījos, biju sarūgtināts par uzkrītoši tukšajām klausītāju rindām. Neba, ka cilvēki nenāk klausīties manus dzejolīšus, bet tāpēc, ka piepildījuma un prieka sajūta būtu lielāka, ja dzejas piedzīvojumā varētu dalīties ar citiem.

  • 2013. gada 24. septembrī, plkst. 7:09

    "Satori" diskusija: Cilvēks, daba un pilsēta (5)

    Vai turēšanās pie dabas ir atavisms vai iespēja saglabāt sevī cilvēku? Tas ir jautājums, ko sev vajadzētu uzdot gan pilsētplānotājiem, gan ekoloģijas aktīvistiem, gan katram no mums, kas dzīvo sevis uzcelto pilsētas kvartālu būrī.

  • 2013. gada 8. februārī, plkst. 8:02

    Anna Auziņa: Litānijas Nāvei (4)

    Viens no jautājumiem, ko gribas uzdot par jauno krājumu, ir – kāpēc autoram, kurš spējis sarakstīt "Indi" un kuram arī "Tumšajā stundā" sastopami nevainojami meistarīgi liriski dzejoļi, daļā no jaunā krājuma ir nepieciešams šķietamais kičs?

  • 2012. gada 25. jūlijā, plkst. 8:07

    Darans Andersons: Sātana iepazīšana (4)

    Visi Dantes "Elles" iemītnieki tur ir tāpēc, ka viņi ir labprātīgi grēkojuši. Nelabais var vienīgi iedrošināt cilvēku doties pretī iznīcībai. Viņš to dara mūsu prātu slepenībā, nakts vientulībā.

  • 2015. gada 20. martā, plkst. 6:03

    Artūrs Lūsis: Treniņi naivumā (1)

    Tā es aizmirsu lietu un nakti, un dzelkšņus ap kaklu, tā paliku ar sevi divatā, caur kucēna acīm skatīdams atdzimšanu, izlīšanu no melnas gliemežnīcas skaudrā saulē, kurai karstumu starojošas rētas kā zaļas liepu lapas; un pirmie pavasara taureņi.

  • 2012. gada 13. martā, plkst. 0:03

    Isadora Dankana: Mana dzīve (autobiogrāfijas fragments) (8)

    Es zinu pietiekami daudz par Rakstības Mākslu, lai saprastu, ka man būtu vajadzīgi koncentrētu pūliņu gadi, lai uzrakstītu vienkāršu, skaistu frāzi.

  • 2012. gada 28. martā, plkst. 16:03

    Mona De Bo: Lēnākā latviešu grupa pasaulē (21)

    Intervija ar bundzinieku Edgaru Eihmani un ģitāristu Edgaru Rubeni par slikto un labo toni mūzikā, izkāpšanu no aroda un džezu, ko viņi nespēlē.

  • 2016. gada 8. aprīlī, plkst. 6:00

    Ieva Melgalve: Rakstīt bērniem. Rakstīt sev

    Iespējams, tieši bērnu literatūra paradoksālā kārtā visvairāk pasaka par tās autoru. Paradoksālā kārtā – jo, rakstot bērniem, cilvēks nereti jūtas pasargāts no tiem stingrajiem kritērijiem, kas attiecas uz pieaugušo literatūru, un tas padara viņa tekstu brīvāku.



Kultūras Ministrija
vkkf