Dzeja

Elvīra Bloma: Netīrs sniegs

iepazīsties, tā ir tava māte.
viņa atnāca rītā kā nevainība, saldi sārta
un uzbrieda vakarā kā līķis.
neatkārtojama,
nevaldāma.
iepazīsties, tā esmu es, tava ienaidniece,
tavs saindētais ambrozija kauss,
tava dzirdīgā komponista auss,
cigaretē satītā vakardiena,
tava negribētā meita.

iepazīsties un klusē,
tavs sniegs ir manā mutē,
tavs uzvarētāja gēns
ir manī
saplīsis uz pusēm.

un vispār, cilvēku dzīves
kā izārdītas garāžas,
kā rūsējošs metāls,
kā nomedītas dzērves
no debesīm gāžas,
pēc kārtas,
un viņas skūpsts,
kā iznākums letāls,
iespiežas ādā.

iepazīsties, ziema.
atnāca uz vakariņām laikā,
uzprasījās neķītrs,
tavs vīrs pie durvīm
sievu sitēja maikā.

iepazīsties, Jānis.
piesūcies viņa kaklam,
tu, mazgadīgā mauka,
es izraušu no tevis
olnīcas ar visām saknēm.

iepazīsties, akmens.
tava ķermeņa nieru
un atmiņu smagums,
tavu acu apdzisušais gaišums,
mīļā māte,
maigums.

 

*
viņa dzīvo pirmajā stāvā
vakaros cep kartupeļus un smēķē
zem gaisa nosūcēja
pūš dūmus tik uzmanīgi
iekšā mazajos
nosūcēja caurumiņos
saliekusies
nospriegota
kā jaungada nakts
kā erekcija
kuplās krūtis zem platā džempera
Monas Lisas
sakniebtajām lūpām
saskaras
kā divi vientuļi kareivji
kas saliek galvas kopā
lai apspriestos
par rītdienas iespējamo nāvi
blakus istabā viņas dēls
Aleksandrs
mazais Sašiņš
mazais kareivis
guļ un sapņo par tēvu
kurš Īrijā būvē mājas
it kā tepat viņiem
māju nevajadzētu
it kā tepat nepīpētu
nogurusi māte
pēc parafīna un
prožektoru gaismām
smaržojošiem
pirkstiem
un ziliem sociālo dienestu durvīs
iespiestiem nagiem
pagalmā iedegas gaisma
kā izkausēts cukurs
piebrauc vīrietis
nikns un nostrādājies
kā izšauta petarde
uzadījies
kā laupītāja maska
vīrietis kas viņu apciemo
trešdienās
vairāk caur plānajiem aizkariem
redzēt nevar
tikai nospriegotos plecus
un gāzes riņķu uguns
ziemeļblāzmu


*
viņas lūpas kā degoša gumija
YOU ARE MY DESTINY
viņa čukst
un glāsta
viņa locekli
kā karoga kātu
viņa ir patriote
viņa sūkās līdz uzvarai
Asfaltam mainījusies krāsa
Asfalts ir pelēks
nāc mazā
sasveicinies
ar interneta princi
baltajā datorā
viņas lūpas
kā braucošas mašīnas
riepas
ietriecas viņā
IR JAU PUSNAKTS
es pārvērtīšos par helovīna
ķirbi
kļūšu par zupas virtuvi
par neķītro eņģelīti
par pornogrāfisko korāli
viņas lūpas
kā gastrīts
saēd viņa pretestību
ieceļ viņa locekli
parlamentā
uzvāra uz elektriskās plīts
uztaisa selfiju
ar viņa
slaveno orgānu
izslavēto
epopeju
viņa nobrāž ceļgalus
viņas ceļgali kā
akmeņi no kuriem
Dievs var
radīt sev bērnus
uzmanies mīļā
viņš saka
viņš ir vadošais loceklis
pīlārs
viņš domā par nākotni

*
viņa mazā kasiere
Dantes elles apteksne
melnas kafijas apoloģēte
viņa ienīst mani
ienīst manus tamponus
kafijas pienu
un mitrās salvetes
manu siera gabalu
manus nekārtīgos matus
manu atlaižu karti
manus asiņojošos pirkstus
to kā es notašķu termināli
un maisiņu saini
bet
viņa ienīda mani arī pirms tam
Viņas mati smaržo pēc
mentola cigaretēm un
pārtikas plēves

un zem viņas nagiem ir
patiesība
Dieva zīmes
un viņas pirksti
ir likteņa pirksti
un
krūšu gali
aukstumā cietie
ir mūžībā skarti

viņas auskari
mākslīgās pērlītes
ir zagti lētā nieku
veikalā
un viņas atslēgas kauls
ir izvazāts
un
viņai zem letes
ir rozā pistole
viņa to izņem
kā likteni

un
nošauj mani un
visus rindā

bet tas bija tikai joks
SURPRISE
šampūna reklāma


*
nenoklusē ja klusēsi tagad
tad klusēsi mūžīgi
es esmu laiks
es tevi ēdīšu
citiem nav ļauts
tu iekāp vannā
tu neciet mokas
tu nevēlies nevienam
patikt
tev piedrāzt
tu uzspļauj
tu pieskaries sev
tu noņem nost to visu
kas vairo tavas izredzes
būt mīlētai
iekārotai
finansētai
pasargātai
dievinātai
apskaustai
tu pieskaries sev
noņem nost to visu
nekrāsojies
vairs nekad
iekodies cigaretē
temp alu
atjauno pusaudža gados
izdurtos pīrsingus
to mazās vēsās
naglas spiežas klāt
zobiem
un garšo pēc
negulētām naktīm
un neveikla seksa
ielas pārāk tīras
pamet šīs ielas
ielās visi ir pārāk skaisti
nemīli šis ielas
šajās ielās bomži
ir pārāk bagāti

 

*
es tevi atradu mirušu
lielveikalā
tu ļāvies alkām pēc dzīves
un skaties tagad lūk arī tevi
tās nogalināja
tagad atnāc pie manis
uz manu tukšo dzīvokli
kur jau vairākus gadus
nav mēbeļu
bet ir sienas
netīras
ar pudeļu etiķetēm
un vinila platēm
nolīmētas sienas
ar Latvijas kartēm
un prezervatīvu paciņām
nolīmētas sienas
ar lietotām košļenēm
un lietošanas instrukcijām
nolīmētas sienas
ar neķītriem tekstiem un
nerealizētām ilgām
sodrējiem
notašķītas
sienas
mēs sēdēsim uz grīdas
un runāsim
par mīlestību
un ka to ir grūti atrast
un kur to meklēt
vai lētos bāros vai varbūt
dārgos
vai varbūt internetā
bet zināsim abas
ka tikai uzturam sarunu
un tu noskūpstīsi mani
uzvilksi man kājās
savus zābakus
nodzīsi man matus
izslēgsi gaismu
un tu būsi mana māte
un es tev līdzināšos



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūzika izsaka to, ko nav iespējams pateikt, bet par ko nav arī iespējams klusēt.

    Viktors Igo

Iesakām

  • 2014. gada 15. decembrī, plkst. 6:12

    Pauls Bankovskis: Jūs neticēsiet, kas notika pēc tam (6)

    Nu jau šķiet pat apbrīnojami, ka interneta ziņu portālos vēl arvien parādās arī ziņas ar vecā parauga jeb parastajiem virsrakstiem, kuros netiek pateikts priekšā pat tas, ka cilvēki ir šokā.

  • 2012. gada 31. maijā, plkst. 8:05

    Raimonds Tiguls: Labu mūziku var nospēlēt ar jebko (2)

    Īpašā programmā "Ar domu par Ziemeļu skaņu" Rīgas Domā uzstāsies Raimonds Tiguls ar draugiem no Latvijas, Īslandes un Gotlandes salām.

  • 2012. gada 20. decembrī, plkst. 10:09

    Elīna Gulbe: Šausminoša sirreālisma komēdija (1)

    Vecenes tēls, kuru izrādē spēlē Artuss Kaimiņš, šķiet zaudējis jebkādas dzimuma pazīmes, pārvēršoties par miesās brangu, melnos kankaros tērpušos briesmoni ar lieko protēžu samocītu, rūcošu balsi.

  • 2015. gada 8. jūnijā, plkst. 6:06

    Ivars Ījabs: Starp mums, tenisa bumbiņām, runājot (3)

    Lai cilvēks varētu iedurt citā cilvēkā nazi gluži kā tenisa bumbiņā, iepriekš ir jāveic viņa dehumanizācija. Sabiedriskās domas apstrādes tehnoloģijas šajā virzienā šodien ir sasniegušas vēl nebijušus augstumus.

  • 2012. gada 23. novembrī, plkst. 8:11

    Arvis Viguls: Galvas (54)

    Uzvarētāji guļ slikti. Tinte ir rūgta. Mēness uzaust virs pilsētas. Tā gaisma ir pietiekami stipra, lai tajā varētu lasīt. Bet mēs nepieskaramies grāmatai un, nespēdami panest tajā rakstīto, pielaižam tai uguni.

  • 2012. gada 5. decembrī, plkst. 6:57

    Dace Šteinberga: Divpadsmit kraukļi (24)

    Istabas vidū uz gara ozolkoka galda pretī vienādām gaļas bļodām sēdēja divpadsmit vienādi kraukļi. Satvēra gaļas gabalu knābī, pameta gaisā, atvēra knābi platāk un norija.

  • 2015. gada 19. martā, plkst. 6:03

    Baiba Krūziņa: Rīga ciemiņu acīm (1)

    Nodibinājuma "Rīga 2014" apkopotie mediju monitoringa dati liecina, ka aizvadītā gada laikā pasaules preses izdevumos Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai kopumā veltītas vismaz 1500 publikācijas.

  • 2016. gada 12. augustā, plkst. 8:01

    Aivars Madris: Tēta azotē

    Tēva tēls sevī iemieso jau no sengrieķu pasaules pazīstamās pretējās stihijas: gan apolonisko, kas saistās ar kārtību, viedumu un mieru, gan vētraino un mežonīgo dionīsisko pasauli.



Kultūras Ministrija
vkkf