Sarunas, Ar bērniem

Foto – Ģirts Raģelis

Lauma: Es to līdz galam vēl nezinu

Laumai ir seši gadi, un viņa iet bērnudārzā. Viņai patīk piedzīvojumu filmas, Maikls Džeksons, zaļumiņu audzēšana, un viņa tic, ka Dievs ir radījis cilvēkus. Ar Laumu sarunājās Lauris Olups. Video – Ģirts Raģelis.

Lauris: Kā tev šķiet, kas ir dievs?
Lauma: Tas, kas pārvalda pār cilvēkiem. Ja nebūtu dieva, nebūtu mūsu.
Lauris: Ir viens dievs vai vairāki?
Lauma: Vairāki!
Lauris: Kāpēc tu tā domā?
Lauma: Jo mani draugi tic visādiem dieviem.
Lauris: Vai viens dievs ir īstais un pārējie – neīsti? Vai arī visi ir vienlīdz īsti?
Lauma: Viens dievs ir īstais, bet pārējie ir tie paši ķermeņi, tas pats orgāns, bet – mākslīgi.
Lauris: Viņus ir radījis tas īstais dievs?
Lauma: Jā.
Lauris: Kāpēc?
Lauma: Lai cilvēki būtu savādāki.
Lauris: Atšķirīgi?
Lauma: Jā.
Lauris: Kāpēc dievs radīja cilvēkus?
Lauma: Viens zinātnieks uzskata, ka viņi radušies no pērtiķiem.
Lauris: Bet varbūt dievs radīja pērtiķus, bet tālāk sanāca cilvēki?
Lauma: Nē, es ticu pareizi. Gandrīz. Ja jūs domājat... Es ticu, ka dievs rada cilvēkus.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • zīļuks  

    2017. gada 9. februārī, plkst. 15:13

    mjā gudrs bērns!!!forši klausīties!!!

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūsu dzīves galvenais uzdevums ir palīdzēt citiem. Un, ja nevaram palīdzēt, vismaz nesāpināt tos.

    Dalailama

Iesakām

  • 2015. gada 21. janvārī, plkst. 8:01

    Solvita Lazdiņa: Zelta liecības un mācīšanās (16)

    Pēdējā laikā atsevišķas izglītības iestādes izpaužas ar ļoti radošiem risinājumiem – skolēniem tiek pasniegtas dažādu krāsu papīra, piemēram, zelta un sudraba, liecības, kuru krāsa saistīta ar sekmju līmeni.

  • 2015. gada 4. martā, plkst. 6:03

    Kristīne Prauliņa: Es esmu tikai instruments

    Mēs tikāmies ar gospelu, soula un džeza mūzikas dziedātāju Kristīni Prauliņu Latvijas Radio 1. studijā, lai parunātu par to, kas īsti ir džezs un ko mūzika var iemācīt cilvēkam.

  • 2013. gada 10. jūlijā, plkst. 7:07

    Elīna Gulbe: Lielais tukšums (3)

    No skatuves augšas krītošas mīkstās rotaļlietas, baltas papīra lapas un vienā no epizodēm – dramatiski un strauji skatuves dēļos ieurbies nazis, lampas gaismā uz plikās skatuves sienām projicētais Makbeta profils ar ērkšķu kroni.

  • 2016. gada 4. janvārī, plkst. 6:46

    Māris Zanders: Meklējot jaunu valodu (1)

    Atsakoties no "akmenī iecirsta" demokrātijas apraksta, mēs vienkārši respektējam konkrētās valsts kontekstu – sākot no vēstures nospieduma, beidzot ar ekonomisko stāvokli.

  • 2016. gada 25. novembrī, plkst. 18:09

    Henriks Eliass Zēgners: Mēs esam izlepusi paaudze

    Dzejnieka Henrika Eliasa Zēgnera paaudzes manifests no jaunā grāmatžurnāla "Satori".

  • 2014. gada 5. novembrī, plkst. 6:11

    Irina Romanovska: Caur tonētu stiklu (1)

    Vispār jau nāves tuvums ienes banalitāti. Nāvei vajadzētu būt banālai – ierastai, piederīgai ikdienišķajam. Varbūt kādreiz tā arī bija. Bet tagad trūkst vārdu un iemaņu, lai runātu vai klausītos par nāvi, kas ir tepat.

  • 2013. gada 13. novembrī, plkst. 7:11

    Dāvis Sīmanis: Iniciācija pieaugušo pasaulē

    Svarīgi saglabāt savu spriestspēju par katru filmas elementu, saglabāt veselīgu ironiju un pamēģināt piefiksēt, cik dramatisks ir katrs no šīs filmas varoņiem, ja viņu atdala no pārējiem.

  • 2015. gada 10. septembrī, plkst. 11:09

    Gunta Sloga: Prezidenta smaids (2)

    Pieņemu, ka visdrīzāk jauno Vējoņa un citu patriotismu apliecinošu plakātu nosūtīšana uz skolām būtu palikusi bez uzmanības, ja tos interneta klajumos nebūtu pamanījuši estēti un Kārļa Ulmaņa apkarotāji.



Kultūras Ministrija
vkkf