Pols Valerī: Vēstule Malarmē (0)
2003. gada 27. novembrī, plkst. 0:00
Rubrika: Bibliotēka
Dzeja man liekas esam Pasaules smalks un skaists skaidrojums, ietverts īpašā un nerimtīgā mūzikā. Metafiziskā māksla uzskata, ka Visums ir veidots no tīrām un absolūtām idejām, un glezniecība — ka tas ir veidots no krāsām, bet poētiskā māksla to uzlūko kā ietērptu zilbēs un strukturētu frāzēs.
Apskatīts savā tīrajā un maģiskajā krāšņumā, vārds iegūst mūzikas nots, krāsas, velves akmeņu pirmatnējo spēku. Vārsma atklājas kā akords, kas ļauj izmantot abas toņkārtas, kur noslēpumainais un svētais epitets, pazemes norāžu spogulis, kļūst par surdinēti spēlētu pavadījumu.
Īpaša pieķeršanās Edgaram Po lika man par dzejnieka karaļvalsti pasludināt analoģiju. Dzejnieks precizē lietu dīvo atbalsi un to slēpto harmoniju, kas mākslinieka garam un kvēlajiem ideālistiem ir tikpat reāla un noteikta kā matemātiska sakarība.
Tad sāk valdīt izcilas simfonijas koncepcija, savienojot
Citi šī autora darbi ¼ Satori kolekcijā
Vienīgais daiļdarbs Francijā, kas īsteno šo estētisko ideālu, ir "Fauna diendusa", un tās nebijusi pilnveidība apliecina saniknoto viltus dzejnieku izzušanu nākotnē.
Mēs ticam savai mākslai kā mūžīgai krustā sišanai, mēs to slavinām un noliedzam, un pelēkajās un skumjajās stundās mēs meklējam kādu labu vārdu un lielisku žestu, kas vestu pretim nākotnei, un to es lūdzu no Jums, dārgo Metr.
Tulkojis Normunds Pukjans.
