Ziņu arhīvs

Skats no filmas "Debesu mala"

Kinolektoriju "Tas, ko tu nedrīksti nezināt XII" atklās provokatīvā filma "Debesu mala"

Kinolektorijs "Tas, ko tu nedrīksti nezināt", kas norisināsies jau 12. reizi, ir kļuvis par svarīgāko regulāri notiekošo kinolektoriju Rīgā, un to apliecina arī tas, ka lektorijs šogad atzīmēs jau 10 gadu jubileju.

Šī gada tēma ir "Urbānās kino leģendas", un lektorija ietvaros sešos seansos tiks apskatīti vairāki piemēri attiecībām starp kino un pilsētu. Vairākas programmā iekļautās filmas runā par Otrā pasaules kara atstātajām sekām pilsētā, dažas no šīm filmām attēlo konkrētas, īstas pilsētas, savukārt daļa pievēršas abstraktām vidēm bez konkrētas ģeogrāfiskas piesaistes.

Kinolektorijs, ko rīko LKA Rīgas Kino muzejs un kinoteātris "Splendid Palace", tiks atklāts trešdien, 11. janvārī, plkst. 19:00 ar provokatīvā turku izcelsmes vācu režisora Fatiha Akina filmu "Debesu mala" ("Auf der anderen Seite", 2007, Vācija/Turcija). Filmas izrādīšanu Latvijā atbalsta Gētes institūts, filma tiks rādīta 35 mm formātā.

Akins ieguva atpazīstamību ar 2004. gada filmu "Pret sienu" ("Gegen die Wand"), kas tika atzīta par tā gada labāko Eiropas filmu, savukārt tās režisors kļuva zināms kā kino autors, kas nebaidās apskatīt tādas neērtas tēmas kā imigrantu attiecības ar savu jauno mītnes zemi, identitātes problēmas un reliģija. Turku izcelsmes imigrantu dzīve Vācijā ir arī filmas "Debesu mala" sižeta galvenais motīvs. Šis meistarīgi savītais, neparasti sarežģītais stāsts nostata pretī vismaz divas dažādas pasaules, kā vecā un jaunā paaudze, īpaši iebraucēju vidū, taču tas netiek darīts, lai parādītu, ka saprašanās nav iespējama, gluži otrādi – cilvēcība uzvar pāri stereotipiem un seniem aizspriedumiem. Filmas "Debesu mala" darbība norisinās Brēmenē, Hamburgā un Stambulā, savērpjot vairāku paaudžu un tautību dzīvesstāstus, un šī filma 2007. gada Kannu kinofestivālā Akinam sagādāja balvu par labāko scenāriju, pierādot, ka viņš ir ne tikai drosmīgs režisors, bet arī prasmīgs stāstnieks.

Pirms filmas būs Ivara Austera, Latvijas Universitātes psiholoģijas profesora, lekcija, kas palīdzēs iedziļināties filmas dažādajos līmeņos, ko tomēr vieno cilvēcība. Kaut arī filmā atainoti dažādu līmeņu konflikti – starp tautībām, starp valstīm, starp valsts autoritātēm un tās iedzīvotājiem –, šī filma galvenokārt ir stāsts par daudzpusīgi veidotiem cilvēku tēliem.

Kinolektorijs ilgs līdz pat 22. martam, un programmu 25. janvārī turpinās Alēna Renē 1959. gada filma "Hirosima, mana mīla" ("Hiroshima, mon amour"), lektors – sociālantropologs, pilsētpētnieks Viesturs Celmiņš. Tai sekos Friča Langa "M" (1931) ar kinokritiķes Ditas Rietumas lekciju 8. februārī, Roberto Roselīni "Vācija, nulles gads" ("Germania anno zero", 1947) 22. februārī, lektors – kinoteorētiķis Viktors Freibergs. Lektoriju noslēdzošās filmas: 8. martā Dzigas Vertova "Cilvēks ar kinokameru" ("Chelovek s kinoapparatom", 1929) un kinoteorētiķa, režisora Dāvja Sīmaņa lekcija, kā arī Andžeja Vajdas 1958. gada filma "Pelni un dimants" ("Popiół i diament"), kuras sākumā – kinokritiķes Dairas Āboliņas lekcija. Seansu sākums – plkst. 19:00.

Biļetes uz kinolektorija seansiem ir pieejamas iepriekšpārdošanā kinoteātra "Splendid Palace" (Elizabetes 61) kasēs, kā arī joprojām iespējams iegādāties abonementus par īpaši draudzīgām cenām. Vairāk informācijas kinoteātra "Splendid Palace" mājaslapā, pilna programma atrodama gan kinoteātra lapā, gan www.kinomuzejs.lv.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem


Kultūras Ministrija
vkkf