Ziņu arhīvs

21 zinātnisks fakts, kas atklāts 2016. gadā

2016. gads bijis bagāts ar pārsteidzošiem atklājumiem zinātnē. Piedāvājam iepazīties ar spilgtākajiem no tiem. Tos apkopojis populārzinātniskais portāls "Science Alert".

1. Gravitācijas viļņi eksistē. Šogad, gandrīz 100 gadus pēc tam, kad Einšteins paredzēja gravitācijas viļņu esamību, tika pierādīts, ka laiktelpas viļņošanās tiešām notiek. Līdz šim zinātnieki novērojuši trīs gravitācijas viļņus.

2. Vairāk nekā gadu ir iespējams nodzīvot bez sirds. Kādam 25 gadus vecam amerikānim pēc iedzimtas sirdskaites īstā sirds tika nomainīta pret mugursomā pārnēsājamu aparātu, kas nodrošina asins plūsmu cauri ķermenim. Ar šo ierīci jaunietis nodzīvoja 555 dienas, līdz sagaidīja sirds donoru. Šajā laikā viņš ne tikai spēja pārvietoties un aprūpēt sevi, bet arī spēlēt basketbolu.

3. Normālu dzīvi var dzīvot arī bez 90 procentiem smadzeņu. To pierādījis kāds 44 gadus vecs francūzis, kurš par spīti tam, ka hidrocefālijas dēļ bojā gājuši 90 procenti viņa smadzeņu, vada salīdzinoši normālu, veselīgu dzīvi – ir precējies un strādā algotu darbu. Šis gadījums licis zinātniekiem pārskatīt līdzšinējos pieņēmumus par cilvēka apziņas mehānismiem.

4. Pirmoreiz saklausīts dziļākais Zemeslodes punkts – Marianas dziļvaga. Gada sākumā zinātnieki publicēja pirmos skaņas ierakstus no Marianas dziļvagas, kas atrodas 10,9 km zem Klusā okeāna virsmas. Lai arī varētu šķist, ka šādā dziļumā valda kapa klusums, izrādījās, ka tā nav un ierakstā dzirdamas vairākas dīvainas skaņas. Šobrīd zinātnieki uzskata, ka tie ir plātņvaļu saucieni.

5. Vācijā veiksmīgi izmēģināta jauna, revolucionāra kodolsintēzes ierīce, kas varētu kļūt par atslēgu tīras un neierobežotas enerģijas ieguvei nākotnē. Pretēji kodolu dalīšanas ceļā iegūtai enerģijai, kodolsintēzes enerģija rodas, atomiem milzu temperatūrā sakūstot kopā un veidojot plazmu. Šādas fizikālas reakcijas nodrošina Saules pastāvēšanu, savukārt no tām iegūtā enerģija nerada blakusproduktus, ir videi draudzīga un praktiski neizsmeļama.

6. 4,2 gaismas gadu attālumā Centaura Alfa zvaigžņu sistēmā atrodas Zemei līdzīga planēta. Šī gada augustā zinātnieki paziņoja, ka atrasta līdz šim Zemei līdzīgākā planēta – Proksima B, ko no Zemes šķir 4,2 gaismas gadi. Zinātnieki domā, ka uz tās atrodas dzīvībai piemērota atmosfēra un ūdens, taču jaunākie pētījumi liecina, ka dzīvības pastāvēšanu uz jaunatrastās planētas varētu apdraudēt spēcīgi tās tuvumā esošās zvaigznes izvirdumi. Zemi un dzīvību uz tās no Saules izvirdumiem pasargā magnētiskais lauks, taču nav zināms, vai tāds ir arī jaunatrastajai planētai.

7. Ap Zemi riņķo "mini-mēness" jeb asteroīds "2016 HO3". Zemes orbītā riņķojošais asteroīds "2016 HO3" tika atklāts šī gada aprīlī. Kā ziņo NASA, aptuveni 36 metrus garais un 90 metrus platais asteroīds Zemes orbītā atrodas jau apmēram gadsimtu un kustas apkārt planētai 38 līdz 100 reižu tālāk nekā Mēness.

8. Iespējams, ka Saules sistēmā atrodas devītā planēta. Janvārī zinātnieki izvirzīja pieņēmumu, ka Saules sistēmā aiz Neptūna varētu atrasties devītā planēta. Tam vēl tiek vākti pierādījumi, bet tiek lēsts, ka ledus planēta varētu būt 10 reizes smagāka un četras reizes lielāka par Zemi, atrasties 75 reizes tālāk no Saules par Plutonu, bet ceļu apkārt Saulei veikt 10 līdz 20 tūkstošos gadu.

9. Pirms 500 gadiem tapušos Leonardo da Vinči pierakstos atklāti pirmie rakstītie pierādījumi berzes likumam. Da Vinči piezīmju lapā, kas pirms tam tika norakstīta kā "ar sarkanu krītu veikti nenozīmīgi pieraksti un diagrammas", atklāts zīmējums, kurā attēlota klasiskā berzes spēka eksperimenta shēma. Līdz šim berzes likumu atklāšana tika piedēvēta franču zinātniekam Gijomam Amontonam, kurš dzīvoja 200 gadus pēc da Vinči.

10. Zikas vīruss var izplatīties seksuālu kontaktu ceļā un tiešām izraisa mikrocefāliju jaundzimušajiem. Lai arī Zikas vīruss zināms kopš 20. gs. 50. gadiem, 2014. gadā tas piedzīvoja strauju izplatību un 2015. gadā Dienvidamerikā sasniedza pandēmijas līmeni. Lai arī sākotnēji tika domāts, ka Zikas vīruss izplatās tikai moskītu kodumu ceļā, šī gada februārī tika pierādīts, ka ar to var inficēties arī seksuālu kontaktu laikā. Tāpat aprīlī tika noskaidrots, ka šī par samērā nekaitīgu uzskatītā slimību izraisa mikrocefāliju un citus iedzimtus defektus jaundzimušajiem.

11. Lielākais zināmais pirmskaitlis ir 22 miljonus ciparu garš. Tas tika atklāts janvārī, un ir par pieciem miljoniem ciparu garāks par otru lielāko zināmo pirmskaitli, kas tika izskaitļots pirms trīs gadiem. Lai arī "lielākais pirmskaitlis" ir nosacīts apzīmējums, jo pirmskaitļu skaits ir bezgalīgs, ar to izskaitļošanu matemātiķi sacenšas savā starpā un pārbauda datoru veiktspēju.

12. Planētas mainīgā ūdens daudzuma dēļ Ziemeļpols lēnām virzās uz Londonas pusi. Līdz 2000. gadam Ziemeļpols ar ātrumu apmēram 10 cm gadā kustējās uz rietumiem, Hudzona līča virzienā, bet jaunās tūkstošgades sākumā tas negaidīti mainīja savu ceļu un sāka kustēties uz austrumiem ar gandrīz divreiz lielāku ātrumu jeb 17 cm gadā. Šogad tika noskaidrots, ka tas visdrīzāk notiek globālās sasilšanas izraisītās Grenlandes ledāju kušanas dēļ.

13. Zeme ir zaudējusi jūras ledājus Indijas sauszemes platībai līdzvērtīgā apjomā. 2016. gada novembrī ledus daudzums gan Arktikā, gan Antarktīdā nokritās līdz rekordzemam līmenim, Antarktīdā pat divreiz pārsniedzot iepriekšējo zemāko punktu 1986. gadā. Zinātnieki aprēķinājuši, ka kopējās zaudētās ledus platības līdzvērtīgas Indijas teritorijai. Straujā ledus kušana sniedz jaunu pamatu bažām par globālās sasilšanas ietekmi uz klimatu.

14. Mākslīgais intelekts spēj uzvarēt cilvēku senajā ķīniešu spēlē go. Gada sākumā britu zinātnieki paziņoja, ka izstrādājuši mākslīgo intelektu, kas pārspējis pasaules čempionu ķīniešu tradicionālajā galda spēlē go. Šis sasniegums ievērojams ar to, ka šķietami vienkāršajā spēlē, kurā spēlētāji cenšas ielenkt viens otra kauliņus uz rūtota pamata, iespējamais matemātiskais variāciju skaits pārsniedz visuma kopējo atomu skaitu.

15. Gauskāji ir tik izturīgi, jo tajos ir īpašs proteīns, kas pasargā sīkbūtņu DNS no bojājumiem. Ar šādu atklājumu 2016. gadā klajā nākuši japāņu zinātnieki. Līdz tam nebija skaidrs, kā gauskāji spēj izdzīvot, būdami sasaluši gadu desmitiem ilgi, atkopties pēc pilnīgas izkalšanas un pat izturēt kosmosa radiāciju. Tagad noskaidrots, ka izdzīvot zemeslodes nelabvēlīgākajos punktos tiem palīdz īpašs proteīns, kas pasargā to DNS no aukstuma, sausuma un radiācijas radītiem bojājumiem.

16. Ūdenim piemīt divi šķidrie agregātstāvokļi. Par spīti tam, ka ūdens ir visvairāk sastopamā viela uz zemes, tas vēl joprojām rada daudzus jautājumus. Tikai šogad zinātnieki atklājuši, ka starp 40 un 60 grādu temperatūru ūdens maina agregātstāvokli, un, atkarībā no tā, kādu stāvokli tas ieņem, ūdens iegūst jaunu īpašību kopumu, tostarp mainās temperatūras vadītspēja, atstarošanas indekss, elektrovadītspēja un virsmas spriegums.

17. Zinātnieki pierādījuši jaunas formas atoma kodola eksistenci, kas liek domāt, ka ceļošana laikā ir neiespējama. Līdz šim tika uzskatīts, ka atoma kodolam iespējamas trīs simetriskas formas – sfēras, diska vai regbija bumbas, taču gada vidū fiziķi pierādīja bumbiera formas atoma kodola eksistenci, kas liek apšaubīt fundamentālas teorijas par Visuma uzbūvi. Kā atzīst zinātnieki, jaunatklātā kodola šaurākais gals notēmēts noteiktā virzienā, kas saskan ar laika virzienu, tāpēc ceļošana pagātnē visdrīzāk ir neiespējama.

18. Dinozauriem bija krāšņas un pūkainas astes spalvas. Šogad Mjanmas tirgū nejauši tika atrasts dzintars, kurā saglabājies dinozaura astes fragments, kas klāts sīkām, pūkainām spalvām. Zinātnieki domā, ka aste piederējusi augumā nelielam celurozauram, un tādējādi šī ir pirmā tik labi saglabājusies nelidojošo dinozauru spalvu fosilija.

19. Trešdaļa planētas iedzīvotāju vairs nevar saskatīt Piena Ceļu. Zinātnieki aprēķinājuši, ka 60 procenti eiropiešu un aptuveni 80 procentu amerikāņu naksnīgajās debesīs vairs neredz Piena Ceļu. Tam par iemeslu ir pieaugošais gaismas piesārņojums jeb mākslīgo gaismas avotu daudzums.

20. Tanzānijā atrodas lauks ar milzīgu daudzumu – 1,5 miljardiem kubikmetru – vērtīgās hēlija gāzes. Šāds daudzums septiņas reizes pārsniedz hēlija ikgadējo ieguves apjomu visā pasaulē. Hēlijs tiek izmantots magnētiskās rezonanses iekārtās, kodolenerģijas ražošanā un industriālo noplūžu konstatēšanā. Šo atklājumu nozīmīgu padara arī tajā izmantotā tehnoloģija, kas, pēc zinātnieku domām, ļaus arī turpmāk veiksmīgi atklāt līdzīga apjoma dabiskās hēlija krātuves, tādējādi nodrošinot pasaulē augošo nepieciešamību pēc hēlija.

21. NASA publicējusi pētījumu par "neiespējamo" elektromagnētisko dzinēju, taču joprojām nav skaidrs, kā īsti tas darbojas. 1999. gadā britu zinātnieks Rodžers Šojers (Roger Shawyer) prezentēja ideju par elektromagnētisko dzinēju, kas izmantotu nevis raķešu degvielu, bet gan mikroviļņus. Saskaņā ar Šojera aprēķiniem šis dzinējs spētu aizgādāt cilvēkus uz Marsu 70 dienu laikā. Par spīti tam, ka šāds dzinējs tika uzbūvēts un tik tiešām darbojas, joprojām nav skaidrs, kā tas iespējams, jo tādējādi tiek pārkāpts Ņūtona trešais likums.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem


Kultūras Ministrija
vkkf