Sarunas, Pārpublicējumi, Sabiedrība

Antropologu sarunas: Kas ir dāvana?

Ar sarunu ciklu "Antropologu Ziemassvētki" tiek atklāta jauna un daudzsološa RSU antropologu sarunu sērija. Pirmajā sērijā par to, kas ir dāvana, sarunājas RSU Komunikācijas fakultātes docents un maģistrantūras programmas "Sociālā antropoloģija" vadītājs Klāvs Sedlenieks un sociālantropoloģe Anna Žabicka. Video – Linda Austere.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • dzimmijs13  

    2016. gada 19. decembrī, plkst. 14:53

    Bet spontānās "patiesās dāvanas" taču nav iespējamas tradicionālajos, obligātajos apdāvināšanās svētkos.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ja gribat zināt manu viedokli, būt par jebkura dzimuma pārstāvi ir vienlīdz draņķīgi.

    Patija Smita

Iesakām

  • 2016. gada 10. novembrī, plkst. 0:37

    Ilmārs Šlāpins: Kāpēc mēs to pieļāvām? (8)

    Mēs visi kopā ar savām darbībām vai bezdarbību esam pieļāvuši Trampa ievēlēšanu. Un to, ka nekad neuzzināsim, kas būtu noticis, ja par prezidenti būtu kļuvusi Klintone.

  • 2014. gada 17. maijā, plkst. 7:05

    Liliana Ivonna Bertrama: Tas ir mans izteiksmes veids

    Piedāvājam jums noskatīties interviju ar Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas rezidenti Lilianu Ivonnu Bertramu.

  • 2016. gada 2. jūnijā, plkst. 3:23

    Ilva Skulte: Māte realitāte (1)

    Sajaukums starp tradicionālo un racionālo, mītisko un loģisko antropoloģiskajā materiālā droši vien nav retums. Tomēr šī grāmata liek no citas perspektīvas paraudzīties uz mūsu sabiedrībā šobrīd tik skandalozi aktuālo ģimenes tēmu.

  • 2013. gada 29. aprīlī, plkst. 9:04

    Orhans Pamuks: Mans pieticīgais manifests visiem muzejiem (2)

    Mums ir līdz kaklam muzeji, kas cenšas konstruēt sabiedrības, kopienas, nācijas, valsts, tautas vai sugas vēsturisko naratīvu. Vienkāršie ikdienas stāsti par konkrētiem cilvēkiem sniedz daudz vairāk prieka.

  • 2015. gada 3. jūlijā, plkst. 6:07

    Dmitrijs Prigovs: Dažādu laiku dzejoļi

    Lūk, iekārtoju es sev mājokli Un uzradās tur tarakāns Tad viņu uzradās tur tūkstoši Bet vēlāk – vesels okeāns. Un man ir dota vaļa viņus nīdēt Un runa te nav par skaudību Nedz arī par šaubīgu analoģiju Ar tautu un mīļoto valdību.

  • 2014. gada 31. janvārī, plkst. 7:01

    Sabīne Košeļeva: Grēkā krišana (1)

    Šorīt sāp divkārtīgi, jo naktī es mīlēju kādu vīrieti un naktī kāds vīrietis mīlēja mani. Naktī es biju padevīga. Ne miņas no ierastā aizdomīguma, ne miņas no ierastā visa pārējā. Es uzticējos, lai gan man nav ne jausmas, kā tas ir jādara.

  • 2013. gada 1. aprīlī, plkst. 10:04

    PARDŽOISU (3)

    Pirms kādiem pieciem gadiem, kad Dace Jaunupe vēl nebija kļuvusi par Bargo, bet strādāja Satori grāmatnīcā par apsargu un klusi bija iemīlējusies Reinī Tukišā, es devos viņu apciemot uz minēto iestādi. Pētīju tos nokrautos grāmatu plauktus un vaicāju Dacei: “Klausies, tu noteikti zini, kas tas Džeimss Džoiss tāds ir, kāpēc visi par viņu runā?” Vairs tā precīzi neatceros, bet šķiet, ka viņa nokrita uz grīdas un sāka epileptiski raustīties konvulsijās, neskaidri pamīšus buldurējot vārdus “Uliss” un “facepalm” pār lūpām. Pēc tam atguvās, un mēs atkal bijām draudzenes. Tiesa, neko daudz jau tas Daces skaidrojums man nedeva.

  • 2014. gada 13. novembrī, plkst. 8:11

    Anete Piņķe: Risto Reperis un bērnības garša

    Pēc garas un nogurdinošas dienas skolā es braucu gara vilciena priekšpēdējā vagonā pie loga un lasīju grāmatu. Mēs kupejā bijām trīs – pretī sēdošā dāma adīja, bet onkulis viņai līdzās klēpī turēja portfeli, kam rokturis notīts ar zilo līmlenti. Un tad es iesmējos.



Kultūras Ministrija
vkkf