Dzeja

Jānis Elsbergs: Otrā cēliena beigas

x  x  x

lūk, dzeltē koks
un blakus nedzeltē.
ir rudens.
divi koki
sagadījušies.
es esmu skatītājs.
un man ir nomirt lemts,
un gadalaiki pofig,
ies, kā ies.

ar Dievu, dzimtene,
es neesmu tavs dēls,
vien iereibis
un apsāpējies tēls.
man pietiek domu,
kā lai izvairos? –
es tevi rodu
jūtu izdedžos.

tas viss ir nieki.
simtreiz nodrāzts stāsts.
ja dramatizē,
sacītu, ka lāsts.
vēl vienu dienu
jāpadzīvojas.
vēl vienu dienu.
vismaz, lai izskatās.

x  x  x

   (iz "Maskačkas variācijām")

Lai svētais Antons vai Kazaņas dievmāte
stāv tev klāt.

Nakts melnumā ej pa kapiem
satiec bālganu rēgu
Sergejs Žoltoks vai Oļegs Zolotovs
viens pīpis.

Tālāk.
atduries
tausties
tumsa kā milzīga, melna seja.
Dieva snīpis.

 

Latvijas laukos

lūk. vieta. iespējams – apdzīvota.
bet uz pieturas
pa busa logu
nosaukums izlasāms nevaid –
vai aizkrāsots, aizpūsts vai
nav tur nekad arī bijis – kas zina.

es redzu te kapu kalniņu lapkritī – košs.

es domāju, kā lai to izteic, kā lai notur vai
kā lai te piesaistās –

bet, padomājot ciešāk –

ja vaicās, vai esmu gatavs –
kaut vai papētīt, pagūglēt, iegaumēt novadu šo –
mana atbilde būs īsa un vienkārša –

nē.

 

x  x  x

ir nokritis no gaisa dzīves brīnums
man tieši rokās –
kā tas gadījies? –
un tad es skatos:
pēkšņi izslīdējis
un neskaitāmās lauskās sasities

ar Dieva ziņu?
jeb varbūt bez tās?
nu, bitīt matos,
dankš, un sasitās

es esmu bešā
stāvu, stulbi skatos,
man kāju pirkstu starpās zāle aug

un tikai viens ir mierinājums –
tāds, par ko es zinu –
ka viņa nosaukums
ir īsais vārdiņš "nav"

2016


x  x  x

"nu, taču apskauj mani!" –
kāpēc tu tā saki? –
ir mani savlaik daudzas apskāvušas
un laimīgu starp viņām sen vairs nav

tas ir tavs naivums, tava nevainība
un varbūt kaut kas viegli raganīgs?

es, protams, tevi apskāvu
jo tādiem vārdiem klausa
aiz manas dzīvības
pa kluso nāve ausa –

un tā šai īsā mirklī sadūrās
vien tava žēlastība
mana nodevība
un priekškars, protams, tūlīt nolaidās


2016



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Naba > Armands Leimanis  

    2016. gada 7. novembrī, plkst. 10:39

    Pārlasīju dzejoļus vēlreiz.
    Neuzrunāja arī šodien.
    "Šļaugans un nīkulīgs" ir literārais varonis, kurš nevar izšķirties starp dzīvot vai nedzīvot. Caurviju attīstība par neizdevušos dzīvi un slimīgas pašiznīcināšanās alkas.
    Katram jau mūsu mikroskopiskajā literārajā pīļu dīķi ir savi rokaspuiši, kuri aizliks spēcīgu vārdu par otras rokas mazgātāju līdz pēdējam elpas vilcienam. Arī sūds spēcīgi smird un kādu noteikti spēj mūsdienīgi uzrunāt.
    Man ir arī mīļi šī autora dzejoļi, bet šie konkrētie nepatika nemaz.

  • eremīts  

    2016. gada 6. novembrī, plkst. 9:47

    dzejoļi spēcīgi. uzrunāja. un skan mūsdienīgi.

  • Armands Leimanis > Naba  

    2016. gada 4. novembrī, plkst. 13:45

    Nabas komentārs ir šļaugans un nīkulīgs.
    Tikmēr, - Elsberga dzeja, - kā naglai uz galvas.
    Paldies par jauki iesāktu dienu, daži teksti iederētos dziesmās

  • Naba  

    2016. gada 4. novembrī, plkst. 12:09

    Vāji un vecmodīgi.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ja gribat zināt manu viedokli, būt par jebkura dzimuma pārstāvi ir vienlīdz draņķīgi.

    Patija Smita

Iesakām

  • 2013. gada 11. februārī, plkst. 8:02

    Ivars Ījabs: Skandāli un apnicība (14)

    Galvenā okupantu apkarotāja, izrādās, pati ir tīri labi iejutusies asiņainās diktatūras elitē, turklāt bez īpašiem pārdzīvojumiem un ļoti veiksmīgi kārtojusi eksāmenus nīstā režīma ideoloģijā. Taču kāda ir šā fakta nozīme?

  • 2014. gada 29. augustā, plkst. 7:08

    Laura Feldberga: Gribu redzēt, kas tur būs tālāk

    Rīgas Doma dārza centrālajā daļā ir novietoti divi identiski metāla režģi, kuros iesietās baltā poliestera lentes veido grafisku spārnu imitāciju. Tas ir Lauras Feldbergas veidots vides objekts "Spārni".

  • 2014. gada 19. maijā, plkst. 23:05

    Pauls Bankovskis: Galvā kāds visu laiku runā (5)

    Šķiet, Verners Hercogs jau pirms daudziem gadiem teica, ka visas viņa mākslas filmas ir dokumentālas, bet dokumentālās filmas – iestudētas fikcijas. Kā jau viņam tas ierasts, Hercogs, protams, drusku pārspīlē.

  • 2016. gada 14. novembrī, plkst. 6:38

    Pauls Bankovskis: Pasaule pirms un pēc (1)

    Pretēji iepriekš izteiktajām piesardzīgajām prognozēm un minējumiem Hilarija Klintone nav savākusi balsu vairākumu un atkal ir pienācis brīdis, pēc kura pasaule vairs nekad nebūs tāda pati kā agrāk.

  • 2014. gada 16. septembrī, plkst. 6:09

    Romans Honets: Visgrūtākie ir paši pirmie mirkļi

    dārgie, es vācu naudu savam brālim, lai glābtu to daļu viņa baltajās plaušās, kur audzējs ierīkojis savas amfilādes. pusnakts ietērpjas sievietē, kas aukstumā sīklietas tirgo kā vabolītes, spožs slimības plankums

  • 2014. gada 21. martā, plkst. 7:03

    Vilis Lācītis: Balta žakete ar zelta pogām (6)

    Lai arī jau četrdesmitgadnieks, Spalvums dzīvoja viens un neprecēts, ko ar dzejnieka nesamaitāto tiešumu skaidroja tā: būdams perfekcionists, viņš spētu pieņemt tikai tādu sievieti, kas nekad nepirž.

  • 2012. gada 21. novembrī, plkst. 8:11

    Anda Lāce: Es meklēju drošību sev apkārt (12)

    Sākumā es gribēju iezīmēt savu teritoriju. Man likās, ka te varētu tādu melnzemes laukumu noklāt, ielikt tās baltās skulptūras un būtu tas tonālais kontrasts. Bet tad sāku sadzīvot ar pagalmu. Un pagalms pieņēma manas skulptūras.

  • 2015. gada 4. februārī, plkst. 10:02

    Ilva Skulte: Bērnība digitālajā ekonomikā

    Pazīstamākās satura platformas, kā "Facebook" vai "Youtube", aizsākās tieši kā spēle un bērnišķīga sacelšanās pret pieaugušo biznesa pārņemto un nogurdināto pasauli, bet pāris gadu laikā tika glīti integrētas biznesa modeļos kopā ar visām dumpinieciskajām idejām un milzīgajām saturu ražojošajām auditorijām.



Kultūras Ministrija
vkkf