Dzeja

Jānis Elsbergs: Otrā cēliena beigas

x  x  x

lūk, dzeltē koks
un blakus nedzeltē.
ir rudens.
divi koki
sagadījušies.
es esmu skatītājs.
un man ir nomirt lemts,
un gadalaiki pofig,
ies, kā ies.

ar Dievu, dzimtene,
es neesmu tavs dēls,
vien iereibis
un apsāpējies tēls.
man pietiek domu,
kā lai izvairos? –
es tevi rodu
jūtu izdedžos.

tas viss ir nieki.
simtreiz nodrāzts stāsts.
ja dramatizē,
sacītu, ka lāsts.
vēl vienu dienu
jāpadzīvojas.
vēl vienu dienu.
vismaz, lai izskatās.

x  x  x

   (iz "Maskačkas variācijām")

Lai svētais Antons vai Kazaņas dievmāte
stāv tev klāt.

Nakts melnumā ej pa kapiem
satiec bālganu rēgu
Sergejs Žoltoks vai Oļegs Zolotovs
viens pīpis.

Tālāk.
atduries
tausties
tumsa kā milzīga, melna seja.
Dieva snīpis.

 

Latvijas laukos

lūk. vieta. iespējams – apdzīvota.
bet uz pieturas
pa busa logu
nosaukums izlasāms nevaid –
vai aizkrāsots, aizpūsts vai
nav tur nekad arī bijis – kas zina.

es redzu te kapu kalniņu lapkritī – košs.

es domāju, kā lai to izteic, kā lai notur vai
kā lai te piesaistās –

bet, padomājot ciešāk –

ja vaicās, vai esmu gatavs –
kaut vai papētīt, pagūglēt, iegaumēt novadu šo –
mana atbilde būs īsa un vienkārša –

nē.

 

x  x  x

ir nokritis no gaisa dzīves brīnums
man tieši rokās –
kā tas gadījies? –
un tad es skatos:
pēkšņi izslīdējis
un neskaitāmās lauskās sasities

ar Dieva ziņu?
jeb varbūt bez tās?
nu, bitīt matos,
dankš, un sasitās

es esmu bešā
stāvu, stulbi skatos,
man kāju pirkstu starpās zāle aug

un tikai viens ir mierinājums –
tāds, par ko es zinu –
ka viņa nosaukums
ir īsais vārdiņš "nav"

2016


x  x  x

"nu, taču apskauj mani!" –
kāpēc tu tā saki? –
ir mani savlaik daudzas apskāvušas
un laimīgu starp viņām sen vairs nav

tas ir tavs naivums, tava nevainība
un varbūt kaut kas viegli raganīgs?

es, protams, tevi apskāvu
jo tādiem vārdiem klausa
aiz manas dzīvības
pa kluso nāve ausa –

un tā šai īsā mirklī sadūrās
vien tava žēlastība
mana nodevība
un priekškars, protams, tūlīt nolaidās


2016



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Vladis Spāre 1 > Armands Leiamnis  

    2017. gada 5. aprīlī, plkst. 13:37

    Piekrītu Jums, Jāņa dzeja kā naglai uz galvas. Ļoti smalka un izjusta.

    P.S. Nabai -- esi NEKAS, anonīma infuzorija, kā uzraksts ar flomu publiskā tualetē blakus pisuāram uz nočurātām flīzēm, tāpēc neesi pelnījis nekādu atbildi.

  • Naba > Armands Leimanis  

    2016. gada 7. novembrī, plkst. 10:39

    Pārlasīju dzejoļus vēlreiz.
    Neuzrunāja arī šodien.
    "Šļaugans un nīkulīgs" ir literārais varonis, kurš nevar izšķirties starp dzīvot vai nedzīvot. Caurviju attīstība par neizdevušos dzīvi un slimīgas pašiznīcināšanās alkas.
    Katram jau mūsu mikroskopiskajā literārajā pīļu dīķi ir savi rokaspuiši, kuri aizliks spēcīgu vārdu par otras rokas mazgātāju līdz pēdējam elpas vilcienam. Arī sūds spēcīgi smird un kādu noteikti spēj mūsdienīgi uzrunāt.
    Man ir arī mīļi šī autora dzejoļi, bet šie konkrētie nepatika nemaz.

  • eremīts  

    2016. gada 6. novembrī, plkst. 9:47

    dzejoļi spēcīgi. uzrunāja. un skan mūsdienīgi.

  • Armands Leimanis > Naba  

    2016. gada 4. novembrī, plkst. 13:45

    Nabas komentārs ir šļaugans un nīkulīgs.
    Tikmēr, - Elsberga dzeja, - kā naglai uz galvas.
    Paldies par jauki iesāktu dienu, daži teksti iederētos dziesmās

  • Naba  

    2016. gada 4. novembrī, plkst. 12:09

    Vāji un vecmodīgi.

Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Tas ir reāls murgs – kādu rītu pamosties un saprast, ka tavi klasesbiedri ir tie, kas šobrīd vada valsti.

    Kurts Vonnegūts

Iesakām

  • 2014. gada 9. jūnijā, plkst. 0:06

    Pauls Bankovskis: Tevi arī saukās par taksīti (3)

    Es zinu, tas viss sāk izklausīties pēc tādas veca veča purpināšanas. Arī man pašam, jo pārlieku bieži esmu pieķēris sevi par to domājot. Reizēm cenšos pat sevi tā kā vērot no malas, mēģinot pieķert trakumā.

  • 2017. gada 19. martā, plkst. 15:50

    "Subject Creativity" sarunas: Mārcis Auziņš

    Saruna pēc uzstāšanās radošo industriju konferencē "Subject: Creativity" Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" 2017. gada 17. februārī.

  • 2016. gada 18. oktobrī, plkst. 5:37

    Krista Burāne: Pirmās klases matemātika kopā ar Tomu Sojeru (1)

    Kad vaicāju meitai, vai viņa gribētu izrādi redzēt vēl kādu reizi, saņēmu atbildi nē, jo "viņi pārāk daudz runājot".

  • 2016. gada 31. augustā, plkst. 5:24

    Modris Matisāns: Kā rīkoties pareizāk? Skats uz emigrāciju (3)

    Pēdējā laikā Latvijā ir manīti gan centieni aicināt tautiešus atpakaļ, gan viedokļi, ka to nevajag vai nav jēgas darīt. Dažkārt tā vietā, lai meklētu pareizo atbildi, ir vērts pameklēt citu jautājumu.

  • 2015. gada 20. februārī, plkst. 6:02

    Agnese Līcīte: Kad rūgts zemeņu ievārījums (2)

    ar vīriešiem grūtāk ja tieši neiekrīt acīs un nesāk smeldzoši grauzt jāloba kā semočkas ļautiņu piebāztā tirgū citreiz kodols citreiz čaumala tukša vai pelējums gluži kā otrreiz lietotam kartona šķīvim

  • 2013. gada 18. martā, plkst. 7:03

    Pauls Bankovskis: Ich bin ein Berliner

    Iesākumā jau tie bija tikai nelieli kodumi un skrāpējumi, drusku izraustīts apmatojums, taču pamazām vien zobu pēdas un nagu atstātās rētas kļuva dziļākas, sekoja visdažādākie plīsumi un sarāvumi.

  • 2015. gada 15. jūnijā, plkst. 6:06

    Ingmārs Freimanis: Par lepnuma svinēšanu (5)

    Šī gada vasarā, no 15. līdz 21. jūnijam, Rīgā notiks starptautiskais lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) pasākums "Europride".

  • 2013. gada 12. aprīlī, plkst. 8:04

    Andris Vecumnieks: Mūzika ir valoda, kas jāsaprot

    Mākslas, kultūras un mūzikas vērtības ir tās, kas, manuprāt, ir prioritāras cilvēka personības veidošanas procesā. Galvenais ir jautājums – vai šī personības veidošana ir cilvēka eksistences mērķis un uzdevums?