Dzeja

Jānis Elsbergs: Otrā cēliena beigas

x  x  x

lūk, dzeltē koks
un blakus nedzeltē.
ir rudens.
divi koki
sagadījušies.
es esmu skatītājs.
un man ir nomirt lemts,
un gadalaiki pofig,
ies, kā ies.

ar Dievu, dzimtene,
es neesmu tavs dēls,
vien iereibis
un apsāpējies tēls.
man pietiek domu,
kā lai izvairos? –
es tevi rodu
jūtu izdedžos.

tas viss ir nieki.
simtreiz nodrāzts stāsts.
ja dramatizē,
sacītu, ka lāsts.
vēl vienu dienu
jāpadzīvojas.
vēl vienu dienu.
vismaz, lai izskatās.

x  x  x

   (iz "Maskačkas variācijām")

Lai svētais Antons vai Kazaņas dievmāte
stāv tev klāt.

Nakts melnumā ej pa kapiem
satiec bālganu rēgu
Sergejs Žoltoks vai Oļegs Zolotovs
viens pīpis.

Tālāk.
atduries
tausties
tumsa kā milzīga, melna seja.
Dieva snīpis.

 

Latvijas laukos

lūk. vieta. iespējams – apdzīvota.
bet uz pieturas
pa busa logu
nosaukums izlasāms nevaid –
vai aizkrāsots, aizpūsts vai
nav tur nekad arī bijis – kas zina.

es redzu te kapu kalniņu lapkritī – košs.

es domāju, kā lai to izteic, kā lai notur vai
kā lai te piesaistās –

bet, padomājot ciešāk –

ja vaicās, vai esmu gatavs –
kaut vai papētīt, pagūglēt, iegaumēt novadu šo –
mana atbilde būs īsa un vienkārša –

nē.

 

x  x  x

ir nokritis no gaisa dzīves brīnums
man tieši rokās –
kā tas gadījies? –
un tad es skatos:
pēkšņi izslīdējis
un neskaitāmās lauskās sasities

ar Dieva ziņu?
jeb varbūt bez tās?
nu, bitīt matos,
dankš, un sasitās

es esmu bešā
stāvu, stulbi skatos,
man kāju pirkstu starpās zāle aug

un tikai viens ir mierinājums –
tāds, par ko es zinu –
ka viņa nosaukums
ir īsais vārdiņš "nav"

2016


x  x  x

"nu, taču apskauj mani!" –
kāpēc tu tā saki? –
ir mani savlaik daudzas apskāvušas
un laimīgu starp viņām sen vairs nav

tas ir tavs naivums, tava nevainība
un varbūt kaut kas viegli raganīgs?

es, protams, tevi apskāvu
jo tādiem vārdiem klausa
aiz manas dzīvības
pa kluso nāve ausa –

un tā šai īsā mirklī sadūrās
vien tava žēlastība
mana nodevība
un priekškars, protams, tūlīt nolaidās


2016



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Naba > Armands Leimanis  

    2016. gada 7. novembrī, plkst. 10:39

    Pārlasīju dzejoļus vēlreiz.
    Neuzrunāja arī šodien.
    "Šļaugans un nīkulīgs" ir literārais varonis, kurš nevar izšķirties starp dzīvot vai nedzīvot. Caurviju attīstība par neizdevušos dzīvi un slimīgas pašiznīcināšanās alkas.
    Katram jau mūsu mikroskopiskajā literārajā pīļu dīķi ir savi rokaspuiši, kuri aizliks spēcīgu vārdu par otras rokas mazgātāju līdz pēdējam elpas vilcienam. Arī sūds spēcīgi smird un kādu noteikti spēj mūsdienīgi uzrunāt.
    Man ir arī mīļi šī autora dzejoļi, bet šie konkrētie nepatika nemaz.

  • eremīts  

    2016. gada 6. novembrī, plkst. 9:47

    dzejoļi spēcīgi. uzrunāja. un skan mūsdienīgi.

  • Armands Leimanis > Naba  

    2016. gada 4. novembrī, plkst. 13:45

    Nabas komentārs ir šļaugans un nīkulīgs.
    Tikmēr, - Elsberga dzeja, - kā naglai uz galvas.
    Paldies par jauki iesāktu dienu, daži teksti iederētos dziesmās

  • Naba  

    2016. gada 4. novembrī, plkst. 12:09

    Vāji un vecmodīgi.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūsu dzīves galvenais uzdevums ir palīdzēt citiem. Un, ja nevaram palīdzēt, vismaz nesāpināt tos.

    Dalailama

Iesakām

  • 2015. gada 15. jūnijā, plkst. 6:06

    Māris Zanders: Nenovērtētais Bērziņš (7)

    Manā skatījumā Bērziņš nedz minstinājās, nedz apjuka – viņš vienkārši uzvedās atbilstoši PSRS nomenklatūras izpratnei par to, kas ir pareiza rīcība.

  • 2015. gada 28. septembrī, plkst. 6:09

    Arno Jundze: Tu vari izdzīvot, ja tu vari rakstīt (2)

    Saruna ar Rakstnieku savienības priekšsēdētāju Arno Jundzi par Raini un to, kā mēs viņu šodien varam saprast.

  • 2012. gada 19. jūnijā, plkst. 8:06

    Armands Znotiņš: Ļoti saistošs ievads laikmetīgajā mūzikā (10)

    Aptuveni puse 20. gadsimta ievērojamāko amerikāņu komponistu bijuši homoseksuāli vai biseksuāli. Arī latviešu mūzikas vēsturē nekad nav trūcis geju, lesbiešu, biseksuāļu un transpersonu.

  • 2012. gada 5. oktobrī, plkst. 8:10

    Pauls Bankovskis: Grāmatas vāks (12)

    Kopš mazotnes manī ieaudzināta pietāte pret jebkuru cietos vai mīkstos vākos iesietu lappušu apkopojumu. Grāmatas ir jāsaudzē, tās nedrīkst plēst, nedrīkst atlocīt lappušu stūrīšus, nedrīkst tajās zīmēt un rakstīt.

  • 2013. gada 25. janvārī, plkst. 7:17

    Kaspars Valtmanis: Sliktās kārtis (3)

    Gan jau es kaut kā varēšu turpināt savu dzīvi arī bez burtiem. Vēl man paliks glāsti un smaids, tie man vienmēr ir patikuši daudz labāk nekā vārdi. Es glāstu viņu, un viņa glāsta man pretī, viss ir skaidrs, ne tā, kā tas bieži notiek ar vārdiem.

  • 2014. gada 5. decembrī, plkst. 6:12

    Inga Pizāne: Krūze (2)

    Par tiem, kas guļ, viņai pārdomas neraisījās, jo viņa zināja, cik pati ir laimīga un bezrūpīga, kad guļ. Pašai gan miegs nenāca ne tuvu. Turklāt viņa zināja, ka gulētiešana tāpat nozīmēs vārtīšanos viens pret vienu ar savām domām vismaz stundu, ja ne ilgāk.

  • 2016. gada 29. aprīlī, plkst. 6:23

    Bārbala Simsone: Latviešu rakstnieku kosmiskās dēkas (3)

    Ja fantāzijas žanra aizmetņus latviešu literatūras vēsturē iespējams samanīt gan folkloras tekstu apdarēs, gan vēlāku laiku stāstos un romānos, tad zinātniskās fantastikas piedāvātās iespējas, šķiet, latviešu rakstnieku nevilina.

  • 2014. gada 27. augustā, plkst. 9:08

    Anna Auziņa: Bērni, laumas un pieaugušie

    Ja mēģina definēt, pie kura pasaku romāna veida pieder "Bulta, Zvaigzne un Laī", tad tā noteikti nelīdzinās ne "Gredzenu pavēlniekam", ne "Harijam Poteram", bet drīzāk Astridas Lindgrēnes darbiem.



Kultūras Ministrija
vkkf