Dzeja

Jānis Elsbergs: Otrā cēliena beigas

x  x  x

lūk, dzeltē koks
un blakus nedzeltē.
ir rudens.
divi koki
sagadījušies.
es esmu skatītājs.
un man ir nomirt lemts,
un gadalaiki pofig,
ies, kā ies.

ar Dievu, dzimtene,
es neesmu tavs dēls,
vien iereibis
un apsāpējies tēls.
man pietiek domu,
kā lai izvairos? –
es tevi rodu
jūtu izdedžos.

tas viss ir nieki.
simtreiz nodrāzts stāsts.
ja dramatizē,
sacītu, ka lāsts.
vēl vienu dienu
jāpadzīvojas.
vēl vienu dienu.
vismaz, lai izskatās.

x  x  x

   (iz "Maskačkas variācijām")

Lai svētais Antons vai Kazaņas dievmāte
stāv tev klāt.

Nakts melnumā ej pa kapiem
satiec bālganu rēgu
Sergejs Žoltoks vai Oļegs Zolotovs
viens pīpis.

Tālāk.
atduries
tausties
tumsa kā milzīga, melna seja.
Dieva snīpis.

 

Latvijas laukos

lūk. vieta. iespējams – apdzīvota.
bet uz pieturas
pa busa logu
nosaukums izlasāms nevaid –
vai aizkrāsots, aizpūsts vai
nav tur nekad arī bijis – kas zina.

es redzu te kapu kalniņu lapkritī – košs.

es domāju, kā lai to izteic, kā lai notur vai
kā lai te piesaistās –

bet, padomājot ciešāk –

ja vaicās, vai esmu gatavs –
kaut vai papētīt, pagūglēt, iegaumēt novadu šo –
mana atbilde būs īsa un vienkārša –

nē.

 

x  x  x

ir nokritis no gaisa dzīves brīnums
man tieši rokās –
kā tas gadījies? –
un tad es skatos:
pēkšņi izslīdējis
un neskaitāmās lauskās sasities

ar Dieva ziņu?
jeb varbūt bez tās?
nu, bitīt matos,
dankš, un sasitās

es esmu bešā
stāvu, stulbi skatos,
man kāju pirkstu starpās zāle aug

un tikai viens ir mierinājums –
tāds, par ko es zinu –
ka viņa nosaukums
ir īsais vārdiņš "nav"

2016


x  x  x

"nu, taču apskauj mani!" –
kāpēc tu tā saki? –
ir mani savlaik daudzas apskāvušas
un laimīgu starp viņām sen vairs nav

tas ir tavs naivums, tava nevainība
un varbūt kaut kas viegli raganīgs?

es, protams, tevi apskāvu
jo tādiem vārdiem klausa
aiz manas dzīvības
pa kluso nāve ausa –

un tā šai īsā mirklī sadūrās
vien tava žēlastība
mana nodevība
un priekškars, protams, tūlīt nolaidās


2016



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Naba > Armands Leimanis  

    2016. gada 7. novembrī, plkst. 10:39

    Pārlasīju dzejoļus vēlreiz.
    Neuzrunāja arī šodien.
    "Šļaugans un nīkulīgs" ir literārais varonis, kurš nevar izšķirties starp dzīvot vai nedzīvot. Caurviju attīstība par neizdevušos dzīvi un slimīgas pašiznīcināšanās alkas.
    Katram jau mūsu mikroskopiskajā literārajā pīļu dīķi ir savi rokaspuiši, kuri aizliks spēcīgu vārdu par otras rokas mazgātāju līdz pēdējam elpas vilcienam. Arī sūds spēcīgi smird un kādu noteikti spēj mūsdienīgi uzrunāt.
    Man ir arī mīļi šī autora dzejoļi, bet šie konkrētie nepatika nemaz.

  • eremīts  

    2016. gada 6. novembrī, plkst. 9:47

    dzejoļi spēcīgi. uzrunāja. un skan mūsdienīgi.

  • Armands Leimanis > Naba  

    2016. gada 4. novembrī, plkst. 13:45

    Nabas komentārs ir šļaugans un nīkulīgs.
    Tikmēr, - Elsberga dzeja, - kā naglai uz galvas.
    Paldies par jauki iesāktu dienu, daži teksti iederētos dziesmās

  • Naba  

    2016. gada 4. novembrī, plkst. 12:09

    Vāji un vecmodīgi.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Vīns ir nemitīgs pierādījums tam, ka Dievs mūs mīl un vēlas redzēt mūs laimīgus. 

    Bendžamins Franklins

Iesakām

  • 2016. gada 28. novembrī, plkst. 6:54

    Māris Zanders: Īstās nepatikšanas vēl priekšā

    Lai gan ir šis nodeldētais apgalvojums par cilvēka atmiņas īsumu, 2017. gada budžeta pieņemšanas formai un daļēji arī saturam būs tālejošas sekas.

  • 2016. gada 21. aprīlī, plkst. 6:47

    Satori diskusija: Rakstnieki un rakstnieces latviešu literatūrā

    Sarunā "Satori" redakcijā piedalījās dzejniece un literatūrzinātniece Anna Auziņa, rakstniece un teoloģe Ilze Jansone un literatūrzinātnieks un Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenais speciālists Arnis Koroševskis.

  • 2016. gada 8. septembrī, plkst. 6:49

    Aiga Dzalbe: Ar septiņjūdžu zābakiem

    Atpakaļceļā pēc izstādes aplūkošanas kurators katram personīgi apvaicājās, kā redzētais viņu iespaidojis un kuri trīs darbi vislabāk palikuši prātā. Es tā uzreiz īsti nevarēju atbildēt.

  • 2012. gada 15. augustā, plkst. 8:08

    Artis Ostups: Džona Hārtfīlda skola (7)

    Fotomontieris līdzinās bērnam – no izmestām lietām viņš rada pats savu pasauli; to veicot, viņš neatdarina, bet veido jaunas lietu attiecības, tādējādi izlaužoties ārpus sabiedrībai uzspiestās kārtības, paskatoties uz to no malas.

  • 2013. gada 10. aprīlī, plkst. 7:04

    Māris Salējs: Viss manī otrādi (7)

    domas rodas tā kā kodes nenokurienes tikai skaties: visa dzīve sacaurumota vai no caurumiem nāk gaisma lāga nezinu es tik savas elpas sveci dedzinu aizvien tālāk nesu savu kūpošo kožu pūļi šajā ziņā neatsver neko tikai lido pakaļ vārai gaismiņai tikko samanāmai tikko plaiksnīgai

  • 2012. gada 6. decembrī, plkst. 0:18

    Rihards Bargais: Tenkas. Fragmenti (63)

    Piedzērušās meitenes iespundēja ledusskapī jauno dzejnieku krišjāni zeļģi, tas ledusskapī sēdēdams saēdās krabju salātus un, kad meitenes atvēra ledusskapja durvis, no tā izkāpa jaunais dzejnieks artis ostups.

  • 2012. gada 26. jūlijā, plkst. 8:27

    Zaiga Gaile: Fiziski spēcīgākie neizdzīvo (5)

    Žaņa Lipkes memoriāls Ķīpsalā veidots cilvēkglābējam, kurš, riskējot ar savu un ģimenes dzīvību, izglāba un pie sevis mājas pagalmā izraktā bedrē ilgstoši slēpa ebrejus un citus valdības vajātos.

  • 2014. gada 30. janvārī, plkst. 8:01

    Unda Avota: Praktiskā vienlīdzība (1)

    Kad pirms pāris gadiem domāju, kur ir tā robeža, kad vecākiem ar bērnu jāsāk runāt kā ar vienlīdzīgu sarunas dalībnieku, man nācās secināt, ka šādas robežas nav.



Kultūras Ministrija
vkkf