Dzeja

Jānis Elsbergs: Otrā cēliena beigas

x  x  x

lūk, dzeltē koks
un blakus nedzeltē.
ir rudens.
divi koki
sagadījušies.
es esmu skatītājs.
un man ir nomirt lemts,
un gadalaiki pofig,
ies, kā ies.

ar Dievu, dzimtene,
es neesmu tavs dēls,
vien iereibis
un apsāpējies tēls.
man pietiek domu,
kā lai izvairos? –
es tevi rodu
jūtu izdedžos.

tas viss ir nieki.
simtreiz nodrāzts stāsts.
ja dramatizē,
sacītu, ka lāsts.
vēl vienu dienu
jāpadzīvojas.
vēl vienu dienu.
vismaz, lai izskatās.

x  x  x

   (iz "Maskačkas variācijām")

Lai svētais Antons vai Kazaņas dievmāte
stāv tev klāt.

Nakts melnumā ej pa kapiem
satiec bālganu rēgu
Sergejs Žoltoks vai Oļegs Zolotovs
viens pīpis.

Tālāk.
atduries
tausties
tumsa kā milzīga, melna seja.
Dieva snīpis.

 

Latvijas laukos

lūk. vieta. iespējams – apdzīvota.
bet uz pieturas
pa busa logu
nosaukums izlasāms nevaid –
vai aizkrāsots, aizpūsts vai
nav tur nekad arī bijis – kas zina.

es redzu te kapu kalniņu lapkritī – košs.

es domāju, kā lai to izteic, kā lai notur vai
kā lai te piesaistās –

bet, padomājot ciešāk –

ja vaicās, vai esmu gatavs –
kaut vai papētīt, pagūglēt, iegaumēt novadu šo –
mana atbilde būs īsa un vienkārša –

nē.

 

x  x  x

ir nokritis no gaisa dzīves brīnums
man tieši rokās –
kā tas gadījies? –
un tad es skatos:
pēkšņi izslīdējis
un neskaitāmās lauskās sasities

ar Dieva ziņu?
jeb varbūt bez tās?
nu, bitīt matos,
dankš, un sasitās

es esmu bešā
stāvu, stulbi skatos,
man kāju pirkstu starpās zāle aug

un tikai viens ir mierinājums –
tāds, par ko es zinu –
ka viņa nosaukums
ir īsais vārdiņš "nav"

2016


x  x  x

"nu, taču apskauj mani!" –
kāpēc tu tā saki? –
ir mani savlaik daudzas apskāvušas
un laimīgu starp viņām sen vairs nav

tas ir tavs naivums, tava nevainība
un varbūt kaut kas viegli raganīgs?

es, protams, tevi apskāvu
jo tādiem vārdiem klausa
aiz manas dzīvības
pa kluso nāve ausa –

un tā šai īsā mirklī sadūrās
vien tava žēlastība
mana nodevība
un priekškars, protams, tūlīt nolaidās


2016



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Naba > Armands Leimanis  

    2016. gada 7. novembrī, plkst. 10:39

    Pārlasīju dzejoļus vēlreiz.
    Neuzrunāja arī šodien.
    "Šļaugans un nīkulīgs" ir literārais varonis, kurš nevar izšķirties starp dzīvot vai nedzīvot. Caurviju attīstība par neizdevušos dzīvi un slimīgas pašiznīcināšanās alkas.
    Katram jau mūsu mikroskopiskajā literārajā pīļu dīķi ir savi rokaspuiši, kuri aizliks spēcīgu vārdu par otras rokas mazgātāju līdz pēdējam elpas vilcienam. Arī sūds spēcīgi smird un kādu noteikti spēj mūsdienīgi uzrunāt.
    Man ir arī mīļi šī autora dzejoļi, bet šie konkrētie nepatika nemaz.

  • eremīts  

    2016. gada 6. novembrī, plkst. 9:47

    dzejoļi spēcīgi. uzrunāja. un skan mūsdienīgi.

  • Armands Leimanis > Naba  

    2016. gada 4. novembrī, plkst. 13:45

    Nabas komentārs ir šļaugans un nīkulīgs.
    Tikmēr, - Elsberga dzeja, - kā naglai uz galvas.
    Paldies par jauki iesāktu dienu, daži teksti iederētos dziesmās

  • Naba  

    2016. gada 4. novembrī, plkst. 12:09

    Vāji un vecmodīgi.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Laba izglītība nav tas, ko tu esi iemācījies, un pat ne tas, ko tu zini. Laba izglītība ir spēja atšķirt to, ko tu zini, no tā, ko tu nezini.

    Anatols Franss

Iesakām

  • 2016. gada 29. jūnijā, plkst. 8:23

    Dāvids Zalāns: BREXIT – NO EXIT jeb būtu labāk tēju dzēruši (5)

    Ar referenduma palīdzību valsts vienā dienā var pazaudēt savu līderi, izbeigt 43 gadus ilgo stabilo un harmonisko laulību ar pasaules spēcīgāko ekonomisko bloku un apjaust, ka ir ielikti pamati pašas izveidotās savienības izjukšanai.

  • 2016. gada 22. martā, plkst. 6:50

    Jānis Rokpelnis: Man ir dīvaina rakstīšanas maniere

    Balva par mūža ieguldījumu Latvijas literatūrā 2016. gadā tiek piešķirta dzejniekam Jānim Rokpelnim, bet viņa 2015. gada krājums "Post Factum" nominēts dzejas kategorijā.

  • 2016. gada 16. jūnijā, plkst. 9:41

    Elīna Lībiete: 6 baltas kārbas un viens kronis visam

    Jaunajam muzejam būs jākļūst par vietzīmi, identitātes veidotāju un atpazīstamu objektu, kas daļēji ir arī iemesls, kāpēc slēgtajā arhitektūras metu konkursā netika uzaicināts neviens latviešu birojs.

  • 2013. gada 8. martā, plkst. 1:23

    Baiba Petrenko: Telefons sievietei (11)

    Sārtos toņos, ar ziedu vītnēm aptīts telefons reklāmas plakātos vēstī, ka ir "radīts viņai". Kā gan citādi reklamēt produktu sievietei, ja ne ar puķītēm? Starp citu, kāpēc sievietēm ir nepieciešams īpašs telefons?

  • 2016. gada 1. septembrī, plkst. 11:30

    Anna Brigadere: Dzejoļi bērniem

    Atzīmējot Annas Brigaderes 155 gadu jubileju un jaunā mācību gada sākumu, piedāvājam iepazīties ar rakstnieces dzejoļiem bērniem, kurus vērts iemācīties no galvas.

  • 2014. gada 3. septembrī, plkst. 6:09

    Edmunds Frīdvalds: Ceļš uz paradīzi ved caur elli jeb nāve biblotekā (7)

    Pret paģirām nav nekā labāka par 200 g piparu rūgtā blašķītes un trīs aliem, taču komplekts esot noderīgs arī uzsākot garāku vakara cēlienu. Tieši tādu Juris vēlējās uzsākt.

  • 2012. gada 30. augustā, plkst. 8:08

    Tims Etčelss: Esam padevušies politiskajām runām (1)

    Saruna ar Timu Etčelsu, leģendārās britu mākslinieku grupas "Forced Entertainment" māksliniecisko vadītāju, kurš ietekmējis visu britu teātra attīstību.

  • 2016. gada 21. decembrī, plkst. 12:23

    Antropologu sarunas: Ziemassvētku vecīša dekonstrukcija

    Sarunu cikla "Antropologu Ziemassvētki" otrā sērija. Sociālantropologi Klāvs Sedlenieks un Anna Žabicka dekonstruē Ziemassvētku vecīti.



Kultūras Ministrija
vkkf