Kristiāns Krahts un Ingo Nīrmanis: Metāns (3)

2007. gada 22. maijā, plkst. 21:27

Rubrika: Bibliotēka

"
Jaunās austrāliešu impērijas idejiskais ciltstēvs ir morāles filosofs un stingrais veģetārietis Pīters Singers. Viņš prot pilnīgi novatoriski traktēt kādreizējo kontinenta pavēlnieku ideoloģiju - britu utilitārismu. Aplēšot lielāko derīgumu, gala rezultātam ir jābūt tādam, kas apmierinās ne vien iespējami lielāku skaitu cilvēku, bet arī iespējami daudz dzīvnieku, jo tas, ka dzīvniekiem varbūt ir mazāk intelekta, vēl nenozīmē, ka viņiem tā nav nemaz. Secinājumi, kas izriet no šāda apsvēruma, ir pārsteidzoši: cilvēkpērtiķiem pienākas tādas pašas tiesības kā cilvēkiem. No otras puses, cilvēki ar garīgiem traucējumiem ir tikai nosacīti atzīstami par cilvēkiem, un tātad, kā norāda Singers, noteiktos apstākļos tos drīkst pakļaut eitanāzijai. Gaļas un piena produktu lietošana uzturā ir principiāli nosodāma. Seksuālas darbības ar dzīvniekiem turpretim nav nekas slikts.

"
Izrādījās, ka austrālieši ārkārtīgi atsaucīgi pieņem Pītera Singera teorijas. Vairs nelabojamā balto ieceļotāju vaina pret aborigēniem ir tik liela, ka neko nelīdz pat centieni sniegt vislabāko finansiālo un pedagoģisko atbalstu tiem nedaudzajiem, kam izdevies izdzīvot. Austrāliešu vaina ir atzīstama par vēl lielākas vainas sastāvdaļu: viņi ir līdzvainīgi cilvēku pastrādātajā noziegumā pret dzīvniekiem un dabu. Teodora V. Adorno atziņa, ka Aušvica sākas lopkautuvē, 21.gadsimta Austrālijā kļūs par humānisma robežas pārsniedzošas politiskās morāles pamatu.

"
Pazīstamais valsts teorētiķis, vācietis Karls Šmits trāpīgi analizēja, ka tieši humānismam, kas visnotaļ grib būt tās cilvēka godības pamats, kura ir vienlīdz piemērojama visiem cilvēkiem, nemaz nav citas iespējas, kā vien pasludināt savus idejiskos pretiniekus par «absolūtiem ienaidniekiem» un līdz ar to «ne»-cilvēkiem, tātad - tolaik gan Šmitam vēl nebija dota iespēja to apjēgt - par metanizētiem cilvēkiem. Austrālijas lielimpērija savā valsts teorijā radikalizē šo absolūto naidīgumu līdz galam. Atšķirībā no cilvēkpērtiķiem, kas, grozi kā gribi, barības uzņemšanā ir veģetārieši un nenodara apkārtējai videi tikpat kā nekādu kaitējumu, droši vien pat viens procents, nudien, pat viena promile no visiem Zemes iedzīvotājiem nespēj apmierināt Austrālijas lielimpērijas morāles prasības, un tādēļ tos drīkst, tiešām - tos pat vajag lemt iznīcībai. Tā nu aborigēniem nāk tikai par labu, ka viņu saplacinātais deguns, tumšbrūnā, raupjā āda, pārmērīgais apmatojums, druknais augums un lempīgi melanholiskā tieksme ne tikai uz alkoholismu, bet arī uz plastmasas kulītēs ielietas līmes ostīšanu tik ļoti atgādina nelaimīgus zooloģiskā dārza dzīvniekus.

"
1939. gadā dzimušais un līdz savai mīklainajai nāvei 1999. gadā ar austrāliešu ekofeministi Velu Plamondu laulībā dzīvojušais filosofs Ričards Silvens bija apveltīts ar pietiekami vēsu prātu, lai atzītu, ka cilvēkiem, ja reiz tie gandrīz visi ir uzskatāmi par «ne»-cilvēkiem, nevar liegt viņu leģitīmās tiesības ēst citam citu. Lai gan viņa traktāts «In Defence of Cannibalism» sākumā tika apstrīdēts, šodien tas jau ir iekļauts pamatzinību kursā, ko māca visās universitātēs no Melburnas līdz pat Pērtai; savukārt Timorlestē, kā arī Pee En Gee dislocētie Pax Australia kareivji savos vakara koplasīšanas pulciņos Dilī un Portmorsbi studē šo grāmatu, smeldamies praktiskus secinājumus, kā labāk īstenot okupācijas varu.

"
Japāna pacietīs Austrālijas pretenzijas uz lielvaras statusu tikai līdz brīdim, kad tā būs pakļāvusi Indonēziju un Indiju. Pagaidām austrālieši visai miglaini nojauš, ka japāņi viņus gan mīl par viņu dvēseles tīrību un naivitāti, tomēr nākamajai japāņu paaudzei, kam piederēs pasaule, austrālieši būs mājdzīvnieki. Katra japāņu ģimene, kurā būs vairāk par pieciem cilvēkiem, varēs turēt kādu no kārotajiem austrālzvēriņiem savās četrās sienās. Japāņi varēs šo austrālzvēriņu viscaur ieziest ar eļļu, pieglausties viņa vai viņas blondām pūkām apaugušajam ķermenim, lai pasildītos, vai arī sūtīt viņu uz stūra kiosku pēc avīzēm.

No vācu valodas tulkojis Jānis Krūmiņš.



Pēdējie komentāri:
  • duc 25.05.07 17:47

    incanti, vai Berlīnes zoodārzā daudz dzīvnieku osta līmi no maisiņiem? :D

  • Stiprais 27.05.07 13:47

    Kārtējais murgojums

  • Stiprais-2 27.05.07 13:48

    Vācieši uz šodienu tiek audzināti pilnīgai ,humanai konstitucijas ievērošanai, kas ir viena no humānākām pasaulē.


Piedalies diskusijā:
Komentāru forma

Dienas citāts

    "Galds, krēsls, šķīvis ar augļiem un vijole – kas gan vēl cilvēkam ir vajadzīgs pilnai laimei?"

    Alberts Einšteins


Parakstīties uz ¼ Satori jaunumiem