Dzeja, Ar bērniem, Bērnu bibliotēka

Lakstīgalas vārdnīca: Leons Briedis

Kā ik gadu, arī šovasar, sagaidot Jāņa Baltvilka dzimšanas dienu un dzejnieka vārdā nodēvētās bērnu literatūras balvas pasniegšanu, Jaunajā Rīgas teātrī norisinājās Starptautiskie bērnu literatūras lasījumi, šoreiz ar nosaukumu – "Lakstīgalas vārdnīca: kas ligzdo bērnu literatūrā?". Tajos pulcējās gan bērni, gan putni, gan pašmāju un ārzemju autori, kas laipni iepazīstināja ar saviem jaunākajiem darbiem. Arī "Satori" komanda tur bija, ielūkojās caur kameras aci un jau atkal ļaus lasījumus izbaudīt tiem, kuri klāt nebija, kā arī tiem, kuri to vēlas darīt vēl un vēl. Šonedēļ piedāvājam uzzināt, kādi putni patīk dzejniekam Leonam Briedim! 



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • akmens  

    2016. gada 18. septembrī, plkst. 10:50

    Dzejolis par slikto zeltu

    Es dzelzi pārvērst neprotu par zeltu,
    Bet zeltu man par dzelzi pārvērst nieks.
    Un senāk mani saulē diez vai celtu
    Par to, ka zeltu izniekot man prieks.

    Es zelta blozgu pārvērtu dzelzs “lady”,
    No zelta memja sanāca dzelzs vīrs...
    Tā darīt man ir labi visi veidi,
    Līdz Visums būs no sliktā zelta tīrs!

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Laba izglītība nav tas, ko tu esi iemācījies, un pat ne tas, ko tu zini. Laba izglītība ir spēja atšķirt to, ko tu zini, no tā, ko tu nezini.

    Anatols Franss

Iesakām

  • 2012. gada 17. decembrī, plkst. 8:12

    Pēteris Draguns: Nacionālās idiotijas simboliskie pamati (29)

    Vidējais latvietis puzuros maģiju nesaskata, māju iekārto pēc fenšui, garīgos meklējumus izvērš, dodoties uz lekcijām "pie šivas", bet bezcerīgākās situācijās "uzliek baznīcā svecīti".

  • 2013. gada 10. septembrī, plkst. 7:09

    Georgijs Surkovs un Oļegs Šapošņikovs: Kā sākt teātri

    Laikā no 2. līdz 15. septembrim Daugavpils cietokšņa bijušā Kara hospitāļa ēkā norisināsies teātra festivāls "Telpa Daugavpils". Par iecerēto tā laikā mēs lūdzām pastāstīt idejas autoru režisoru Georgiju Surkovu un Daugavpils teātra direktoru Oļegu Šapošņikovu.

  • 2016. gada 26. maijā, plkst. 5:10

    Valda Čakare: Kāmis kokā

    Panākt no publikas psiholoģisku vai fizioloģisku reakciju, kas izpaužas bailēs, centusies gan folklora, gan reliģija, gan dažādi mākslas veidi. Šausmas valdzina tiklab tos, kuri alkst pēc satraucošām izjūtām, kā tos, kuri grib aizmirst savas ikdienas problēmas.

  • 2012. gada 26. aprīlī, plkst. 8:04

    Pauls Bankovskis: Meža avīze (11)

    Sāku strādāt avīzēs un drīz vien pamanīju kādu likumsakarību. Ja vien ziņās akurāt nebija runa par "zagļiem un pederastiem", otra lasītāju iecienītākā tēma bija zvēri.

  • 2015. gada 14. augustā, plkst. 6:08

    E. F. Kuks: Še tev mana sērkociņu kastīte

    mēs stādām cilvēkus kā kokus priekšā un pakaļā dīgst cilvēki kā koki un tie jācērt lai neizaug par garu

  • 2014. gada 5. decembrī, plkst. 6:12

    Inga Pizāne: Krūze (2)

    Par tiem, kas guļ, viņai pārdomas neraisījās, jo viņa zināja, cik pati ir laimīga un bezrūpīga, kad guļ. Pašai gan miegs nenāca ne tuvu. Turklāt viņa zināja, ka gulētiešana tāpat nozīmēs vārtīšanos viens pret vienu ar savām domām vismaz stundu, ja ne ilgāk.

  • 2012. gada 2. februārī, plkst. 23:02

    Ieva Sniedze: Par vecām grāmatām (4)

    Katrai lietotai grāmatai ir sava vēsture — kādai ir iniciālis titullapā, sakaltis zieds starp lapām kā grāmatzīme vai piemiņas lieta, personiskas piezīmes, veltījums no jums nezināma dāvinātāja.

  • 2014. gada 29. augustā, plkst. 8:08

    Saruna ar rakstniekiem par bērnību toreiz un tagad

    Turpmākajās nedēļās Satori.lv piedāvās videoierakstus no bērnu literatūras lasījumiem, bet pirms tam aicinām iepazīties ar starptautiskajiem bērnu literatūras autoriem īsā sarunā par bērnību toreiz un tagad.



Kultūras Ministrija
vkkf