Dzeja

Dži Loenko: Jaunam dzejniekam

2016. gada 9. augustā, Singapūras 51. dzimšanas dienā

Pamet šo zemi, cik ātri vien vari
pirms esi kāpis uz karjeras takas vai pielaulāts
mājas pirkuma nomaksas grafikam.
Neņem galvā ciemata vecākos.
Slepenībā viņiem ir kauns, ka paši nav braukuši prom.

Pamet šo zemi, bet neslauki
kājas no dubļiem, kas paliek pie tām.
Pamet to, klusībā smaidot
par visu, ko mācījies esi.

Iemācies, ko  nozīmē cienītam būt
par sīknaudu tavā makā, par spēcīgām kājām,
stumjot rikšas ratiņus kalnā, par balsi stingru un nosvērtu.
Kad cieņa šī izbeigsies, un tā tas notiks,
iemācies pamest to vēlreiz, šoreiz – jau jūrai pāri.

Vienmēr ej savu ceļu, bet, sasniedzis galamērķi,
guli ar ikvienu, kas to vēlas. Tu nevari zināt
kādu dāvanu viņi tev pasniegs no rīta.
Tu atklāsi – uzreiz vai arī kādā garā ziemas naktī,
kāda ir tava dāvana viņiem.
Atvadoties vienmēr skūpsti uz lūpām.

Tu pieredzēsi vientulības periodus.
No tā nevar izvairīties, vienkārši sēdi un pēti
tuksnesi, kurā ne miņas no mākoņa ēnas.

Katrā pilsētā iemācies vietējo izrunu
un piejauc to savai, jau samaitātajai,
kā slepenu sastāvdaļu, kas piešķir parfīmam pēdējo noti.
Izdzirdot tevi, iebraucamās vietas apmeklētāji brīnīsies, no kurienes gan tu esi.
Baudi šo izbrīnu. Nenodod viņus.

Atstājis bārmenim krietnu dzeramnaudu,
dodies uz savu šauro istabu un raksti visu, ko vēlies.
Tavi ziedi izdaiļos svīduša bifeļa pieri.
Tavi politiskie uzskati dvašos kā parfīms.
Un rakstot par savu pamesto zemi, tu rakstīsi
par kādu mīlnieku, kurš atstājis tevi gultā, pieceļas naktī
lai nostātos logā un vērotu Mēnesi augam.

Atdzejojis Ilmārs Šlāpins



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Dmitry Kuzmin  

    2016. gada 3. septembrī, plkst. 23:14

    It looks like the second segment of the author's name (Jee Leong Koh) is mistranscribed, so that it should be Leonko instead of Loenko,

  • Dainis Deigelis > Dainis Deigelis  

    2016. gada 17. augustā, plkst. 23:53

    vajadzēja-sasodīts

  • Dainis Deigelis  

    2016. gada 17. augustā, plkst. 23:52

    šo vajedzēja tieši tagad, paldies

  • Luiza Briede  

    2016. gada 17. augustā, plkst. 19:13

    Paldies, ka ielikāt Satori.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Karš nav nekāds piedzīvojums. Karš ir slimība. Kaut kas līdzīgs tīfam.

    Antuāns de Sent-Ekziperī

Iesakām

  • 2016. gada 3. februārī, plkst. 1:02

    Pauls Bankovskis: Ja ne tagad, tad kad? (1)

    "Slepeno lietu" vēsts, ka patiesība ir kaut kur tur ārpusē, tagad "Daeš" aktīvistiem un Krievijas politikas apmātajiem varētu būt pat nozīmīgāka nekā jau gandrīz sabrukušās padomju impērijas iemītniekiem.

  • 2014. gada 12. novembrī, plkst. 6:11

    Jānis Skutelis: Galvenais, lai ir smieklīgi

    Mēs tikāmies ar Jāni, lai parunātu par komiķa darba grūtībām un specifiku, latviešu humora izjūtu, nepieciešamību saprast to, ka mums apkārt arī ir pasaule, kā arī par smiešanās intīmo raksturu.

  • 2017. gada 8. februārī, plkst. 5:26

    Liene Brizga-Kalniņa: Puzles un spēles ar akmentiņiem uz mākslas tempļa parketa (1)

    Ejiet uz muzeju ar bērniem un ņemiet somu, sēdiet ar viņiem uz parketa grīdas, lieciet gleznu pozu puzli un spēlējieties ar marmora un granīta akmentiņiem!

  • 2014. gada 8. septembrī, plkst. 7:09

    Pauls Bankovskis: Valodas mazspēja (15)

    Dzejas dienas ir pateicīgs laiks pārdomām par valodu. Dzeju allaž esmu uzskatījis par praktisku pielietojumu un aprēķinu neapgrūtinātu valodas patvērumu, tādu kā neaizstājamo rezervi, dabas liegumu.

  • 2014. gada 12. septembrī, plkst. 6:09

    Mārja Kangro: Valodas tīrības deklarācija

    Ik gadu nomirstot pārdesmit valodu. Mūsējā šeit vēl mūs visus pārdzīvos, novecojot atbirsim no valodas ķermeņa kā mirušas šūnas. Bet kad valoda pēdīgi sačākstēs: mēs taču zinām, ka parasti pēdējā šūna, kavas pēdējā kārts ir veča vai vecis,

  • 2014. gada 21. martā, plkst. 7:03

    Vilis Lācītis: Balta žakete ar zelta pogām (6)

    Lai arī jau četrdesmitgadnieks, Spalvums dzīvoja viens un neprecēts, ko ar dzejnieka nesamaitāto tiešumu skaidroja tā: būdams perfekcionists, viņš spētu pieņemt tikai tādu sievieti, kas nekad nepirž.

  • 2012. gada 12. jūlijā, plkst. 8:07

    Hiromi Uehara: Katru dienu es satieku jaunas klavieres (2)

    Cilvēki grib klausīties skumjas dziesmas. Kāpēc? Tāpēc, ka tās sniedz pozitīvas emocijas. Pat ja to izcelsme ir skumji notikumi. Caur mūziku tie kļūst pozitīvi. Tāda ir mūzikas burvība.

  • 2014. gada 25. aprīlī, plkst. 7:04

    Jānis Joņevs: Vārds

    Viņš ieraudzīja pavisam mazus bērnus. Tie spēlējās ar klucīšiem. Briesmonis apstājās un skatījās. Uz klucīšiem bija burti. Bērni mācījās lasīt un lika no klucīšiem vārdus. Bērni mācījās lasīt un lika no klucīšiem vārdus. "LAPA", "DIBENS", "TOLETE" un tādā garā.



Kultūras Ministrija
vkkf