Dzeja

Andris Ogriņš: Pavasaris

***

pavasara saltā gaisma ielien tukšajā pavardā
viņa pačīkstina nogarlaikojušās durtiņas
saslauka no iepriekšējās pārticības palikušos
putekļus mizas un zariņus
kādas pārdomās savilktas sejas inkarnāciju
kas atspulgos viņu nav mitējusies vajāt
pat lielveikalos stāvot rindās pēc brokastu
pārslām un ziemās pēc sniega
ko pielikt pārkurinātajai pierei kā kompresi
apsēstībai ar visiem aizgājējiem
arī tiem kuri nepārkāpa viņas ilgu slieksni
tikai pacietīgi pastāvēja līdzās
un paturēja viņas vienmēr nosalušo pirkstiņu
pārvēršot to zila debesu ledus fantāzijā
bet tagad viņa atkal uzsprauž tumšās acenes
ielūr pa mākoņu atslēgas caurumu
ave sol cauri tumsai nežilbstot sveicina sauli

***
tavā krātuvē dienām un naktīm nesnauž
mēra sver kārto pēc spožuma
vaicā laikam jo laiks taču rādīs
no tramvaja sliedēm samontētas filmas
uz riņķi vien uz riņķi vien
kā ritenī un klibiķa spieķos
tev cauri strāvojošajos sadzīves līmeņos
braucot no punkta a uz punktu x vai y
pelēkā ielas klājuma skavās
kurš katram solim mūžīga noliktava
un tikai vienam
tev nekad neatrast vietu

***
klusumā iekārtās ābeļziedu stabules
skicē mūsu ēnu sižetus
atkarību no mākoņiem dienās
un sienu skūpstošās lampiņas naktīs
arī no miega
sapņa nebeidzamās aritmijas
un nejaušajiem sastapšanās brīžiem
kad apturot kadru
mēs tomēr dodamies tālāk
katrs uz savu laika ierādītāja vietu līdz
lūpas vējā
atradīs dažus vārdus

***
kad saule izliek savas kārtis uz asfaltētā galda
tu kombinācijas apžilbināta akli seko vīzijai
astotajā oktāvā sasviedusi visu nevajadzīgo
lieko no pasaules pirmsākumiem kad jūs abas
tu un dzīve ieņēmāt pirmās (tik nelikumīgi)
zem rokas aizsargkrāsas dziestošās dzīvības
garām paskrien mēmas brokastis pusdienas
un tu ceri ka mazliet uzkavēsies tevi izklaidēs
saulrieta skopi uzsildītās vakariņu diskusijas
līdzās atkal jau spožā uzbrukumā izkārtojas
melnie un dzintar pienainie solījumi uz tiem
vien sev zināmas pagrīdes biedri izklāj avīzes
ko palasīt izķidāto zivju mirstīgajām atliekām
kūpinot dūmus par sevi par dēlu par pavasari
un katrā pieturvietā izkaisīdami debesu pelnus
uz tavas marta īsā reibuma apsegtās galvas
bet dievs ļaus pēdējo noti tu noteikti paņemsi

***
dienas tumsa izmet nelielu līkumu tavā sejā
mākoņi cik spēka visu notur sevī bet tūlīt
jau paspruks tevi caurstrāvot gaismas lietus
maršruta līnijā no sniegpulkstenītēm
līdz melnās izziedējušās galvas nokārušām
vizbulēm un
kādā pieturā tas tevi tik neprātīgi nodarbina
ka aizmirstot durvju atvēršanas mehānismu
kā visaptveroša pilsētas nopūta
tu spraucies cauri skaņu aprakstītajai sienai  
uz samirkšanu


***
atkal jau pilsēta raksta tev vēstuli
garu
daudz garāku par savas ēnas garu
ar sv. pētera baznīcas zīmuli
nodrāztāku par veco pamatu frāzi
vienādu lūdzēju apavu pieblietētu
standarta izmēra acu iestiklotu
gatava apstādināt cita laika asins-
riti
ja tā pagadītos
pātarojošās upes plūduma ceļā uz
jūru
bet vēlāk uz mākoņiem un tad jau
atkal
ar nedzīvo lietu pie tevis
tev klāstot sen zināmo noslēpumu


***
viņam nekad nav patikusi zvejošana
bet dzīves apstākļi spiež
uzmeklēt dāsnākās bedres izgāztuvē
kurās kā pie mēness ugunskuriem
lielījušies profesionāli makšķernieki
labi ķeroties karsti kūpinātas zivis
pēdējo svaigumu tās gan zaudējušas
tomēr kaut kāds nepiesātināto
taukskābju un fosfora avots un viņš
met krellēs iesieto savas eksistences
svinu jau sen izsmelto cerību āķīšus
kā pludiņš šūpojas atlikušās acs zīle
spējš rāviens viņš piecērt
sapuvušās vietā krastā mētājas zelta
zivtiņa
un turpat līdzās viņa trešā vēlēšanās

 



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • E. F. Kuks > Vistiņai  

    2016. gada 20. jūnijā, plkst. 15:02

    Gurķi, dilles, ķiploku mērcīte, vistiņa, ērces, izģērbtas dāmas... pikniks gatavs!

  • arnolds  

    2016. gada 13. jūnijā, plkst. 18:42

    diletants

  • akmens  

    2016. gada 12. jūnijā, plkst. 11:37

    Klusā daba


    Es dzīvīti baudu kā ķiploku mērci,
    Kad dāsni tā uzlieta vistiņai kautai.
    Bet dažs mani uzskatīt vēlas par ērci,
    Kas asinis sūc dižai latviešu tautai.

    Es latviešu tautu i mīlu, i nīstu -
    Tai vienlaikus klanos un dibenu rādu:
    Jo neprot tā novērtēt dzejnieku īstu
    Un negrib pat dzirdēt par Karlovu tādu.

    Kas meistaro vārsmās un liek garumzīmes,
    Kas tāls ir no Budas un arī no Brāmas.
    Kā spoguļi laikmetu tver manas rīmes,
    Bet dažs tajās redz tikai izģērbtas dāmas.

    Ja vēlies ko redzēt, tad uzliec sev brilles
    Un redzēsi, draudziņ, varbūt tu ko labu,
    Vai sapērcies salātus, gurķus un dilles,
    Un jūsmo par kluso cik uziet tev dabu!

  • akmens > arnolds  

    2016. gada 12. jūnijā, plkst. 10:16

    lai cik tas dīvaini neizklausītos, bet es esmu (nevis sevi uzskatu) filosofs.
    kas attiecas uz dzejniekiem, tad 2003. gadā recenzijā par 3 dzejniekiem es atgādināju par Šarla Bodlera vārdiem - ja dzejnieks nebrīnās par to, ko viņš uzrakstīja, tad ko tad dzejnieks grib no sava lasītāja. Tas satracināja bomondu.

    Laima Muktiņa pieņēma manus dzejoļus publikācijai žurnālā, bet Māris pateica, nē. Viņš tā arī aizgāja ar naidu pret mani.

  • arnolds  

    2016. gada 11. jūnijā, plkst. 18:38

    es, akmen, piekrītu zīļukam. tev ne tikai līdz Ogriņam, tev līdz jebkuram dzejniekam gaismas gadi. un runa nav par tehniku, bet par attieksmi. tu nekad nebūsi dzejnieks

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mēdz teikt, ka cilvēks ir domājošs dzīvnieks. Visu savu mūžu es esmu centies atrast pierādījumus, kas to apliecinātu.

    Bertrans Rasels

Iesakām

  • 2012. gada 3. jūlijā, plkst. 13:17

    Jānis Vādons: Saruna, kas turpinās (10)

    Atceros, pirmajos dzejas lasījumos, kuros pats piedalījos, biju sarūgtināts par uzkrītoši tukšajām klausītāju rindām. Neba, ka cilvēki nenāk klausīties manus dzejolīšus, bet tāpēc, ka piepildījuma un prieka sajūta būtu lielāka, ja dzejas piedzīvojumā varētu dalīties ar citiem.

  • 2013. gada 24. septembrī, plkst. 7:09

    "Satori" diskusija: Cilvēks, daba un pilsēta (5)

    Vai turēšanās pie dabas ir atavisms vai iespēja saglabāt sevī cilvēku? Tas ir jautājums, ko sev vajadzētu uzdot gan pilsētplānotājiem, gan ekoloģijas aktīvistiem, gan katram no mums, kas dzīvo sevis uzcelto pilsētas kvartālu būrī.

  • 2013. gada 26. augustā, plkst. 7:08

    Armands Znotiņš: Igora Butmana ekspresija

    Otrs tematiskais materiāls nāca no Jevgeņija Krilatova sarakstītās mūzikas bērniem domātajai piecu sēriju filmai "Viešņa no nākotnes", kuru tagad ārpus Krievijas laikam atceras tikai kinozinātnieki.

  • 2013. gada 17. aprīlī, plkst. 7:04

    Pauls Bankovskis: Selindžers un pusaudžu kaprīzes (6)

    Žurnālā "Gentleman's Quarterly" bija nodrukāts stāsts par sapīpējušos čalīšu braucienu meklēt Selindžeru, kas pat tīri veiksmīgi beidzās Selindžera mājas pagalmā – gan ar nespēju sadūšoties pat pieklauvēt pie durvīm.

  • 2013. gada 11. janvārī, plkst. 1:35

    Madara Heidemane: Mēle ir sāpīga, katrs vārds ir bite (7)

    Esmu pret sieviešu emancipāciju gribu, lai man atver durvis vienmēr palīdz un lai vīrietis manu zīlīšu atspīdumā ir kā koks, kā klints, kā burvis kurš no piedurknēm velk ārā zarus kas, kad viss ir dzeltens un karsts

  • 2013. gada 26. jūlijā, plkst. 7:06

    Mārtiņš Galenieks: Uz ielas (8)

    Lai ielauztos mājā, mums vajag apmēram stundu strādāt ar lauzni un metāla šķērēm. Mēs pamēģinām vienu logu un tad otru un tad atgriežamies pie pirmā, un laužam, un griežam, un beigu beigās noraujam logam priekšā pieskrūvēto metāla plāksni.

  • 2013. gada 6. novembrī, plkst. 1:35

    Agris Redovičs: Skumja dziesma par zaudētu kauju (2)

    Tā laika recenzijās rakstīja, ka filmā ir labi centieni, labi masu skati, bet nu tik neviendabīgi, tik neviendabīga filma, un īpaši neviendabīgi ir sapņi, Cilinska varoņa sapņi par nākotni. Bet var jautāt, kā tad viendabīgi varēja uzfilmēt sapņus par nākotni?

  • 2013. gada 30. jūlijā, plkst. 8:07

    Helga Tormane: Laika kavēklis (1)

    Iespējams, ka dienasgrāmatas forma vistuvāk un patiesāk var atklāt pretrunīgos pusaudžu gadu pārdzīvojumus – jaunu draudzību dibināšanu, iekļaušanos jaunā klases kolektīvā, attiecības ar vecākiem, pašapziņas problēmas u.c.



Kultūras Ministrija
vkkf