Domas

Māris Zanders: Apolitiskuma vilinājums

Pat ja "zaļie zemnieki" reitingos nebūtu apsteiguši līdzšinējo līderi "Saskaņu", viņi šobrīd ir interesantākie aktieri uz Latvijas politiskās skatuves. Jo, lai gan uzsver savu saikni ar pirmskara Zemnieku partiju, šodien tā ir labi funkcionējoša struktūra varas iegūšanai, kuru patiesībā neinteresē ideoloģija.

Paši ZZS ietilpstošo organizāciju biedri un atbalstītāji droši vien šādam secinājumam nepiekristu vai pat apvainotos par to, tomēr vērtējums nav saistīts ar priekšstatu, kā "ir pareizi" un kā nav. Mehānismu, modeli var mēģināt aprakstīt, savukārt ir diezgan bezjēdzīgi censties to salāgot ar subjektīviem priekšstatiem par to, "kā jābūt".

"Zaļo" un "zemnieku" rekrutēšanas modelis ir efektīvs savā vienkāršībā. Indivīdam, kurš to vai citu iemeslu dēļ vēlas izmēģināt spēkus t.s. politikā, būtībā tiek piedāvāta platforma, kas nav noslogota ar ideoloģiju. Lai pievienotos platformai (cerībā, ka tā būs arī lifts augšup), indivīdam nav – atvainojos par huligānismu – nedz jāplivina sarkanbaltsarkanais karogs, nedz jāzvēr uzticība "Rietumu demokrātiskajām vērtībām", nedz citādi sevi jāiegrožo (pat ja ideoloģija ir aiz matiem pievilkta, tā tomēr zināmus rāmjus uzliek). Pietiek ar to, ka indivīds deklarē vēlmi "izdarīt ko labu savai valstij". Ja indivīds ar aizdomām lūkojas uz "ideoloģijām", šī viņam ir perfekta iespēja.

Ak jā, vēlams atbilst diviem kritērijiem, bet tas ir viegli. Pirmkārt, jālolo siltas jūtas pret "Latvijas dabu". Ņemot vērā, ka "daba" kā jēdziens ir plaši interpretējams – kuram gan šādu siltu jūtu nav? Otrkārt, jābūt skeptiskam pret "liberālajām" vērtībām sadaļā "attieksme pret Citādo". Arī ar šo kritēriju nav problēmu Latvijas sabiedrības vairākumam.

 

ZZS zināmā mērā atgādina tādas nepartejiskas varas iegūšanas un noturēšanas platformas kā ierēdniecība. No ierēdniecības sistēmā iekļuvušā (ja viņš vēlas tajā veiksmīgi atrasties), protams, tiek prasīta dažu spēles noteikumu ievērošana, lojalitātes līmenis, tomēr ideoloģiskas deklarācijas par kādu "politisku jautājumu" paģērētas netiek.

Pateicoties savam neideoloģiskumam, ZZS spējusi inkorporēt "visu iespējamo" – sākot no Vējoņa un Brigmaņa, beidzot ar Bergmani un Klaužu. It kā ļoti atšķirīgi personāži, un ir gandrīz neiespējami uztaustīt, kas viņus vieno, ja ar vienojošo saprot politisko ideoloģiju. Bet, ciniski sakot, nevajag čamdīt to, kā nav. Vienojošais ir "normālu veču" tēls, saprotamība publikai.

Šis "visēdāja" modelis rekrutēšanā nodrošina ZZS platformai tādu personību dažādību, ka teju vai ikviens vēlētājs var atrast kaut ko sev tīkamu. Kā smejies, vieniem Lembergs (iekļausim Ventspils mēra vadīto organizāciju platformā), otriem Silenieks, vēl citiem – Reizniece-Ozola. Respektīvi, ZZS veiksmīgi piedāvā elektorātam nevis ideoloģiju, bet gan personības. Un tas, no platformas viedokļa, ir izdevīgi. Ar pārāk dažādām versijām par vienu ideoloģiju daudz manipulēt nevar – agri vai vēlu parādīsies jautājumi, kura no versijām ir "īstā" (kaut ko līdzīgu piedzīvojusi un turpina piedzīvot, piemēram, "Vienotība"). Savukārt, ja "pārdotas" tiek personības, tad – jo raibāk, jo labāk. Starp citu – vai kāds, piemēram, ir gauži norūpējies par to, ka ārpolitikas jautājumos Lembergs un Vējonis nereti saka pilnīgi pretējas lietas? Nē, jo neviens arī negaida no šīs platformas kopēju ideoloģiju, tiek izbaudītas personības.

Par šo ZZS, teiksim tā, plastiskumu var bezgalīgi ironizēt vai šausmināties, tomēr vairāku iemeslu dēļ tas ir bezjēdzīgi.

Pirmkārt, ja vērtē tieši no varas iegūšanas un noturēšanas viedokļa, ZZS metode "iet uz urrā". Citas politiskās partijas, piemēram, Nacionālā apvienība, ir sasniegušas, iespējams, savu "dabiskā" atbalsta maksimumu. Respektīvi, ir stabils kopums, kas balsos par, bet būtiski palielināties tas arī nevar. Savukārt ZZS ir visas iespējas smelties gan tajos segmentos, kas savā izvēlē svārstās, gan atņemt vēlētājus dažiem citiem pašmāju politiskajiem projektiem ("Vienotība", Latvijas Reģionu apvienība, "No sirds Latvijai"). Un, ja tā, tad, kā saka, uzvarētājus netiesā.

Otrkārt, ZZS – visticamāk, neapzināti – ir uztaustījusi kādu globālāku tendenci. Proti – lai īstenotu varu, vairs nav jāizmanto tradicionālās formas (politiskas partijas, ideoloģijas utt.). Grupa var būt veiksmīga, ja tā sevi pozicionē kā "tehnokrātus – speciālistus", vai, pārtulkojot Latvijas politiskajā žargonā, "saimniekus". Klasisks piemērs ir Lembergs.

Par šo globālo tendenci pirms dažiem gadiem grāmatu izdeva ASV Kolumbijas universitātes profesore Nadja Urbinati (Nadia Urbinati, "Democracy Disfigured"), kura šajā tendencē gan saskata draudus demokrātijai, tomēr, domāju, viņas bažas lielai daļai vēlētāju liekas nesaprotamas vai pārspīlētas. Jāpiezīmē, ka saturiski radniecīgs atvasinājums šim daļas vēlētāju sentimentam ir dažādu uzņēmēju darbībai politikā (Berluskoni, Tramps). Uzņēmējs – eksperts – saimnieks.

Ja man prasītu, vai šī alternatīva (?) t.s. tradicionālajai partiju politikai var radīt kādus apdraudējumus pašreizējiem politiskajiem mehānismiem un praksēm, es sliektos atbildēt apstiprinoši. Piemēram, uzmanības vērts ir tas, cik "speciālistu – saimnieku" argumentācija ir plaši interpretējama. "Cilvēkiem pirmkārt ir svarīgi, lai ir darbs, lai var izskolot bērnus" utt. Necaursitami. Savukārt manipulācijas iespējas ar šo apgalvojumu nozīmē, ka "speciālists – saimnieks" var teikt: kāda jums starpība, kas jums nodrošina darbu? Kāda jums starpība, kas notiek ārpus šī darba, ārpus ikdienas infrastruktūras? Galvenais, lai ir zināma rocība, līdzeni ceļi un drošas ielas vēlās stundās. Paskatieties, kas notiek pasaulē, līdz kam visas šīs ideoloģijas ir pasauli novedušas?!

Kārdinoši. Kārdinoši pašam atteikties no "politikas", jo galu galā izvēles iespējas taču saglabājas. Indivīdam kā pircējam, kā cilvēkam ar TV pulti rokās, kā "sērfotājam" internetā.

Rezumējot: pirmkārt, domāju, ka ZZS panākumi nav nejaušība un tiem, visticamāk, ir augšupejoša tendence; otrkārt, ZZS platforma iekļaujas plašākā kontekstā, kurā ir ļoti daudz nezināmo, attiecīgi tas vērojams un analizējams ļoti aktīvi.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • vvinlv 1  

    2016. gada 20. aprīlī, plkst. 13:48

    latvānis var apmaldīties 3priedēs, tāpēc ir labi, ka ir Lembergs, kurš rāda viņam izeju,- tas, ka viņš ZZS kontrolē, teiksim tā, nedaudz, ir vēl labāk:P

  • Edge  

    2016. gada 18. aprīlī, plkst. 14:36

    Pavisam cits efekts bija saukļiem un citātiem, tipa "....nav nekā labāka par demokrātiju". " tirgus visu sakārtos", " Eiropa mums palīdzēs" utt., utml., vēl pirms gadiem 10, kad 99 % Rietumkrātiņa propagandisti darbojās svētā pārliecībā par "vēstures beigām" (F.Fukujama). Tagad nu nadja Urbinati
    un pašmāju klekšiem satraukums pamatots - galu galā 2008.g. krīze nebija pēdējā nagla pūstošajā sistēmā. Kā tagad rīkoties manipulatoriem, ja "demokrātija" (lasi-bulšits) vairs nedarbojas - ja pilsonīši sāk prasīt reālus rezultātus?

  • Ainārs Zelčs  

    2016. gada 18. aprīlī, plkst. 12:16

    Pirms kaŗa bija Latviešu zemnieku savienība; tā ka šī ir pavisam cita partija.

  • akmens  

    2016. gada 18. aprīlī, plkst. 9:18

    Māri! ZZS var kļūt daļai elektorāta par sava veida zibensnovedēju. Kas attiecas uz ideoloģiju, tās nav vispār - es rūnāju par Rietumu civilizāciju.
    Viens no fundamentāliem principiem - jo vairāk, jo labāk, izrādījās loģiska kļūda. Es runāju par to, ka par visu ir jāmaksā - par trīsstūri KF, ASV un ĶTR būs jāmaksā tiem, kas būs lieki (третий лишний).

  • dzimmijs13  

    2016. gada 18. aprīlī, plkst. 7:22

    " Jo, lai gan uzsver savu saikni ar pirmskara Zemnieku partiju, šodien tā ir labi funkcionējoša struktūra varas iegūšanai, kuru patiesībā neinteresē ideoloģija." - jā, bet vai tad arī pirmskara Zemnieku partija arī nebija struktūra varas iegūšanai? Ko starp citu arī 15 maijā trīsdesmit ceturtajā realizēja. Un rakstā minētais par šodienas ZZS pozicionēšanu, īpaši "saimnieka" - lasi vadoņa - kūrēšanā, pilnīgi sakrīt ar pirmskara partiju. Protams, neesmu speciālists, bet vai tad pirmskara Zemnieku partijai bija kāda tur īpaša ideoloģija?

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūzika izsaka to, ko nav iespējams pateikt, bet par ko nav arī iespējams klusēt.

    Viktors Igo

Iesakām

  • 2015. gada 15. aprīlī, plkst. 15:04

    Ieva Melgalve: Nelaidiet bērniņus pie manis (33)

    Galējā versijā skola kļūtu par vietu, kas neiemāca sevi izprast un attīstīt. Tā kļūtu par vietu, kas iemāca vienīgi melot un izlikties, lai netiktu atstumts un nosodīts, – pieeja, kas ir ne vien necilvēciska un psiholoģiski sagraujoša, bet arī pašos pamatos nekristīga.

  • 2014. gada 30. septembrī, plkst. 6:09

    Valters Sīlis: Mēs nedzīvojam tādā valstī

    Ja šie cilvēki, kuru izrādes man tā patīk, kuru dvēselēs es esmu ieskatījies un kuri ir stāstījuši man skaistus stāstus par mīlestību, man tagad pasaka, ka tas karš ir labs, tad jau laikam tā ir.

  • 2013. gada 25. septembrī, plkst. 7:09

    Ieva Viese-Vigula: Par cilvēka domāšanas divkosību (1)

    Filma veic tik precīzu un vispārēju "mēs" un "viņi" kategoriju dekonstrukciju, ka jābūt īpaši paštaisnam ciniķim, lai pēc tās noskatīšanās nepamanītu, cik bieži sanāk izslēgt skaņu paša saprāta balstiņai.

  • 2013. gada 6. februārī, plkst. 7:01

    Evija Trofimova: Kautrības paradokss (4)

    Sociālā fobija, intraverta personība, trauksmaina vai izvairīga personība, hiperaktivitātes sindroms un uzmanības deficīts – visticamāk, šīs garīgās novirzes radījis ķīmiska balansa trūkums mūsu smadzenēs, kas novēršams ar medikamentu palīdzību.

  • 2014. gada 15. septembrī, plkst. 6:09

    Petrs Borkovecs: Ainavā iejūgtā mirdzošā upe

    Kliedz svilpe. Nodreb lampas. Tumsa. Logos kā veci, iedzelteni foto mūsu sejas. Klēpjos tiek iedalītas kārtis, ausīs kādai dāmai spīd auskari kā divas jašmas krēpas.

  • 2015. gada 1. martā, plkst. 19:03

    Matīss Gricmanis: Karš ir tikai pirmizrāde (1)

    Saduras pasaules – Rietumu liberālā un Krievijas tradicionālā. Karš jau ir sācies, tā tiešā translācijas notiek. Kāda var būt mana atbilde šādam karam?

  • 2012. gada 17. oktobrī, plkst. 9:10

    Satori aptauja: Erotiskā literatūra (106)

    Nereti priekšstats par to, kas ir erotisks un kas nav, ir tapis un nostiprinājies izlasītu grāmatu iespaidā, jo, galu galā, tieši lasīšana prasa no cilvēka vislielāko iztēles piepūli.

  • 2014. gada 3. martā, plkst. 6:27

    Pauls Bankovskis: Arī krievi mīl savus bērnus? (2)

    Pārliecība, ka bērni būtu jālaiž pasaulē tāpēc, lai būtu kāds, ko iesaukt armijā un sūtīt karā (vēl viens nesaprātīga pienākuma arguments), šķiet, mūsu gadsimtā vairs nav pārāk populāra.



Kultūras Ministrija
vkkf