Domas

Māris Zanders: Apolitiskuma vilinājums

Pat ja "zaļie zemnieki" reitingos nebūtu apsteiguši līdzšinējo līderi "Saskaņu", viņi šobrīd ir interesantākie aktieri uz Latvijas politiskās skatuves. Jo, lai gan uzsver savu saikni ar pirmskara Zemnieku partiju, šodien tā ir labi funkcionējoša struktūra varas iegūšanai, kuru patiesībā neinteresē ideoloģija.

Paši ZZS ietilpstošo organizāciju biedri un atbalstītāji droši vien šādam secinājumam nepiekristu vai pat apvainotos par to, tomēr vērtējums nav saistīts ar priekšstatu, kā "ir pareizi" un kā nav. Mehānismu, modeli var mēģināt aprakstīt, savukārt ir diezgan bezjēdzīgi censties to salāgot ar subjektīviem priekšstatiem par to, "kā jābūt".

"Zaļo" un "zemnieku" rekrutēšanas modelis ir efektīvs savā vienkāršībā. Indivīdam, kurš to vai citu iemeslu dēļ vēlas izmēģināt spēkus t.s. politikā, būtībā tiek piedāvāta platforma, kas nav noslogota ar ideoloģiju. Lai pievienotos platformai (cerībā, ka tā būs arī lifts augšup), indivīdam nav – atvainojos par huligānismu – nedz jāplivina sarkanbaltsarkanais karogs, nedz jāzvēr uzticība "Rietumu demokrātiskajām vērtībām", nedz citādi sevi jāiegrožo (pat ja ideoloģija ir aiz matiem pievilkta, tā tomēr zināmus rāmjus uzliek). Pietiek ar to, ka indivīds deklarē vēlmi "izdarīt ko labu savai valstij". Ja indivīds ar aizdomām lūkojas uz "ideoloģijām", šī viņam ir perfekta iespēja.

Ak jā, vēlams atbilst diviem kritērijiem, bet tas ir viegli. Pirmkārt, jālolo siltas jūtas pret "Latvijas dabu". Ņemot vērā, ka "daba" kā jēdziens ir plaši interpretējams – kuram gan šādu siltu jūtu nav? Otrkārt, jābūt skeptiskam pret "liberālajām" vērtībām sadaļā "attieksme pret Citādo". Arī ar šo kritēriju nav problēmu Latvijas sabiedrības vairākumam.

 

ZZS zināmā mērā atgādina tādas nepartejiskas varas iegūšanas un noturēšanas platformas kā ierēdniecība. No ierēdniecības sistēmā iekļuvušā (ja viņš vēlas tajā veiksmīgi atrasties), protams, tiek prasīta dažu spēles noteikumu ievērošana, lojalitātes līmenis, tomēr ideoloģiskas deklarācijas par kādu "politisku jautājumu" paģērētas netiek.

Pateicoties savam neideoloģiskumam, ZZS spējusi inkorporēt "visu iespējamo" – sākot no Vējoņa un Brigmaņa, beidzot ar Bergmani un Klaužu. It kā ļoti atšķirīgi personāži, un ir gandrīz neiespējami uztaustīt, kas viņus vieno, ja ar vienojošo saprot politisko ideoloģiju. Bet, ciniski sakot, nevajag čamdīt to, kā nav. Vienojošais ir "normālu veču" tēls, saprotamība publikai.

Šis "visēdāja" modelis rekrutēšanā nodrošina ZZS platformai tādu personību dažādību, ka teju vai ikviens vēlētājs var atrast kaut ko sev tīkamu. Kā smejies, vieniem Lembergs (iekļausim Ventspils mēra vadīto organizāciju platformā), otriem Silenieks, vēl citiem – Reizniece-Ozola. Respektīvi, ZZS veiksmīgi piedāvā elektorātam nevis ideoloģiju, bet gan personības. Un tas, no platformas viedokļa, ir izdevīgi. Ar pārāk dažādām versijām par vienu ideoloģiju daudz manipulēt nevar – agri vai vēlu parādīsies jautājumi, kura no versijām ir "īstā" (kaut ko līdzīgu piedzīvojusi un turpina piedzīvot, piemēram, "Vienotība"). Savukārt, ja "pārdotas" tiek personības, tad – jo raibāk, jo labāk. Starp citu – vai kāds, piemēram, ir gauži norūpējies par to, ka ārpolitikas jautājumos Lembergs un Vējonis nereti saka pilnīgi pretējas lietas? Nē, jo neviens arī negaida no šīs platformas kopēju ideoloģiju, tiek izbaudītas personības.

Par šo ZZS, teiksim tā, plastiskumu var bezgalīgi ironizēt vai šausmināties, tomēr vairāku iemeslu dēļ tas ir bezjēdzīgi.

Pirmkārt, ja vērtē tieši no varas iegūšanas un noturēšanas viedokļa, ZZS metode "iet uz urrā". Citas politiskās partijas, piemēram, Nacionālā apvienība, ir sasniegušas, iespējams, savu "dabiskā" atbalsta maksimumu. Respektīvi, ir stabils kopums, kas balsos par, bet būtiski palielināties tas arī nevar. Savukārt ZZS ir visas iespējas smelties gan tajos segmentos, kas savā izvēlē svārstās, gan atņemt vēlētājus dažiem citiem pašmāju politiskajiem projektiem ("Vienotība", Latvijas Reģionu apvienība, "No sirds Latvijai"). Un, ja tā, tad, kā saka, uzvarētājus netiesā.

Otrkārt, ZZS – visticamāk, neapzināti – ir uztaustījusi kādu globālāku tendenci. Proti – lai īstenotu varu, vairs nav jāizmanto tradicionālās formas (politiskas partijas, ideoloģijas utt.). Grupa var būt veiksmīga, ja tā sevi pozicionē kā "tehnokrātus – speciālistus", vai, pārtulkojot Latvijas politiskajā žargonā, "saimniekus". Klasisks piemērs ir Lembergs.

Par šo globālo tendenci pirms dažiem gadiem grāmatu izdeva ASV Kolumbijas universitātes profesore Nadja Urbinati (Nadia Urbinati, "Democracy Disfigured"), kura šajā tendencē gan saskata draudus demokrātijai, tomēr, domāju, viņas bažas lielai daļai vēlētāju liekas nesaprotamas vai pārspīlētas. Jāpiezīmē, ka saturiski radniecīgs atvasinājums šim daļas vēlētāju sentimentam ir dažādu uzņēmēju darbībai politikā (Berluskoni, Tramps). Uzņēmējs – eksperts – saimnieks.

Ja man prasītu, vai šī alternatīva (?) t.s. tradicionālajai partiju politikai var radīt kādus apdraudējumus pašreizējiem politiskajiem mehānismiem un praksēm, es sliektos atbildēt apstiprinoši. Piemēram, uzmanības vērts ir tas, cik "speciālistu – saimnieku" argumentācija ir plaši interpretējama. "Cilvēkiem pirmkārt ir svarīgi, lai ir darbs, lai var izskolot bērnus" utt. Necaursitami. Savukārt manipulācijas iespējas ar šo apgalvojumu nozīmē, ka "speciālists – saimnieks" var teikt: kāda jums starpība, kas jums nodrošina darbu? Kāda jums starpība, kas notiek ārpus šī darba, ārpus ikdienas infrastruktūras? Galvenais, lai ir zināma rocība, līdzeni ceļi un drošas ielas vēlās stundās. Paskatieties, kas notiek pasaulē, līdz kam visas šīs ideoloģijas ir pasauli novedušas?!

Kārdinoši. Kārdinoši pašam atteikties no "politikas", jo galu galā izvēles iespējas taču saglabājas. Indivīdam kā pircējam, kā cilvēkam ar TV pulti rokās, kā "sērfotājam" internetā.

Rezumējot: pirmkārt, domāju, ka ZZS panākumi nav nejaušība un tiem, visticamāk, ir augšupejoša tendence; otrkārt, ZZS platforma iekļaujas plašākā kontekstā, kurā ir ļoti daudz nezināmo, attiecīgi tas vērojams un analizējams ļoti aktīvi.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • vvinlv 1  

    2016. gada 20. aprīlī, plkst. 13:48

    latvānis var apmaldīties 3priedēs, tāpēc ir labi, ka ir Lembergs, kurš rāda viņam izeju,- tas, ka viņš ZZS kontrolē, teiksim tā, nedaudz, ir vēl labāk:P

  • Edge  

    2016. gada 18. aprīlī, plkst. 14:36

    Pavisam cits efekts bija saukļiem un citātiem, tipa "....nav nekā labāka par demokrātiju". " tirgus visu sakārtos", " Eiropa mums palīdzēs" utt., utml., vēl pirms gadiem 10, kad 99 % Rietumkrātiņa propagandisti darbojās svētā pārliecībā par "vēstures beigām" (F.Fukujama). Tagad nu nadja Urbinati
    un pašmāju klekšiem satraukums pamatots - galu galā 2008.g. krīze nebija pēdējā nagla pūstošajā sistēmā. Kā tagad rīkoties manipulatoriem, ja "demokrātija" (lasi-bulšits) vairs nedarbojas - ja pilsonīši sāk prasīt reālus rezultātus?

  • Ainārs Zelčs  

    2016. gada 18. aprīlī, plkst. 12:16

    Pirms kaŗa bija Latviešu zemnieku savienība; tā ka šī ir pavisam cita partija.

  • akmens  

    2016. gada 18. aprīlī, plkst. 9:18

    Māri! ZZS var kļūt daļai elektorāta par sava veida zibensnovedēju. Kas attiecas uz ideoloģiju, tās nav vispār - es rūnāju par Rietumu civilizāciju.
    Viens no fundamentāliem principiem - jo vairāk, jo labāk, izrādījās loģiska kļūda. Es runāju par to, ka par visu ir jāmaksā - par trīsstūri KF, ASV un ĶTR būs jāmaksā tiem, kas būs lieki (третий лишний).

  • dzimmijs13  

    2016. gada 18. aprīlī, plkst. 7:22

    " Jo, lai gan uzsver savu saikni ar pirmskara Zemnieku partiju, šodien tā ir labi funkcionējoša struktūra varas iegūšanai, kuru patiesībā neinteresē ideoloģija." - jā, bet vai tad arī pirmskara Zemnieku partija arī nebija struktūra varas iegūšanai? Ko starp citu arī 15 maijā trīsdesmit ceturtajā realizēja. Un rakstā minētais par šodienas ZZS pozicionēšanu, īpaši "saimnieka" - lasi vadoņa - kūrēšanā, pilnīgi sakrīt ar pirmskara partiju. Protams, neesmu speciālists, bet vai tad pirmskara Zemnieku partijai bija kāda tur īpaša ideoloģija?

Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Pirms stājaties laulībā, uzdodiet sev vienu jautājumu: vai jūs spēsiet sarunāties ar šo cilvēku arī tad, kad viņš būs vecs? Viss pārējais laulības dzīvē ir pārejoši.

    Frīdrihs Nīče

Iesakām

  • 2016. gada 11. aprīlī, plkst. 6:27

    Juris Pūce: Bailes no sāpīgiem lēmumiem (4)

    Saskaroties ar apstākļiem, kuros daudzas skolas jau tagad ir pustukšas, kā arī rēķinoties ar iedzīvotāju skaita krišanos un apdzīvotības struktūru pārmaiņām nākotnē, igauņiem bija skaidrs, ka esošā sistēma vairs nav spējīga kvalitatīvi funkcionēt.

  • 2016. gada 21. decembrī, plkst. 12:23

    Antropologu sarunas: Ziemassvētku vecīša dekonstrukcija

    Sarunu cikla "Antropologu Ziemassvētki" otrā sērija. Sociālantropologi Klāvs Sedlenieks un Anna Žabicka dekonstruē Ziemassvētku vecīti.

  • 2015. gada 8. maijā, plkst. 6:05

    Laura Kuzmina: Fantāzijas lidojums šaurā baseinā (2)

    Neviens no galvenajiem varoņiem nav bagāts un iedomīgs uzņēmējs vai vismaz laimīgs – pat zinātniskās fantastikas un fantāzijas žanrā latviešu autors šādu vaļību nespēj iztēloties.

  • 2016. gada 22. februārī, plkst. 6:23

    Māris Zanders: Nu ļoti nervozi ļaudis... (24)

    Publikas vētrainā reakcija uz BBC filmu "Trešā pasaules kara komandcentrā" (publisks nopēlums no ekspremjeres un ārlietu ministra puses, Latgales pašvaldību vadītāju kolektīvs protests utt.) raisa virkni jautājumu.

  • 2015. gada 4. decembrī, plkst. 6:17

    Andrejs Vīksna: Mūsu žesti ir aprauti signāli (2)

    uz savu seju es neskatos
    man mājās nav spoguļa to
    saplēsa melns kaķis

  • 2015. gada 31. jūlijā, plkst. 6:07

    Rihards Bargais: Par nesatikšanos (5)

    Reiz kādā lauku ciematā netālu no Rīgas dzīvoja trīs geji, šis būs stāstiņš par viņiem. Un par kādu ziemas vakaru. Par nesatikšanos. Vai, ja saņem visu kopā, tad par trīs geju nesatikšanos kādā ziemas vakarā lauku ciematā netālu no Rīgas.

  • 2012. gada 8. novembrī, plkst. 8:11

    Pauls Bankovskis: Es tādu dzīvi nevarētu nodzīvot (17)

    Viņš bija bibliotekārs un visu mūžu šajā amatā nostrādāja, tomēr tajā pašā laikā nodarbojās ar kaut ko tādu kā Imanuēla Kanta filozofija, kas, būsim godīgi, nav tā pati aizraujošākā proza.

  • 2014. gada 28. novembrī, plkst. 8:11

    Karls Knēts : Lielākas acis

    Karls Knēts ir beļģu grāmatu ilustrators, kas novembra sākumā ar vairākām darbnīcām Rīgā viesojās saistībā ar savas grāmatas "Ai briesmoni, neapēd mani!" iznākšanu Latvijā. Ar Knētu sarunājās Ilva Skulte.