Komentārs

Māris Zanders: Pa kurām ķermeņa daļām drīkst sist?

Vai Eiropas Savienības lēmums šomēnes atcelt lielāko daļu pret Baltkrieviju noteikto sankciju nozīmē, ka Eiropa pārliecinājusies par "pātagas" kā instrumenta vājumu?

Cik noprotams, Lukašenko režīma pretinieki šo Eiropas lēmumu nosoda, jo, viņuprāt, ES ārlietu ministru secinātais, ka situācija ar cilvēktiesībām Baltkrievijā ir uzlabojusies, ir kļūdains un režīms nav mainījies. Šie cilvēki, iespējams, jūtas nodoti, jo "pātagas" nomainīšanai ar "burkānu" pamatā ir vecā labā reālpolitika – veicināt, lai Minska vairāk skatās uz Rietumiem, nevis Maskavu.

Pirmajā pietuvinājumā liekas, ka tieši tas arī ir noticis, jo Eiropai nu galīgi nav vajadzīgs, lai Lukašenko sāktu piebalsot Putinam jautājumos par Ukrainu vai attiecībām ar NATO. Tiesa, šī interpretācija neizbēgami rada jautājumu, vai "burkāna" koncepta aizstāvji ir aizmirsuši, cik bieži jau līdz šim Lukašenko ir mainījis savu ģeopolitisko retoriku un ka viņa ārpolitikas pamatā ir gan Krievijas, gan Rietumu šantažēšana, mēģinot rezultātā izkaulēt sev kādus labumus. No reālpolitikas viedokļa arī šāda tirgošanās nav nosodāma, tomēr arī tad jāpatur prātā, ka paļauties uz Baltkrievijas līdera pausto nevar.

Sava nozīme Eiropas nostājas maiņā varbūt ir arī tam, ka ES neredz Lukašenko alternatīvu un ir vīlusies Baltkrievijas opozīcijā – tā nespēj saskaņot rīcību, vienoties par kandidātiem, toties ir naska uz savstarpējiem apvainojumiem par sadarbību ar režīmu. (Par šo tēmu interesants raksts Polijā izdotā žurnāla "New Eastern Europe" šā gada janvāra/februāra numurā).

Ir vēl kāds interesants aspekts, kas liek mīkstināt pozīcijas pret Lukašenko. Vienkāršoti izsakoties, Rietumiem ir svarīgi, lai režīms valstī (Baltkrievijā) nav neslēpti autoritārs. Tēlaini izsakoties, pa seju sist nedrīkst, pa kājām – nu, nav labi, bet... Ja jūs turpināt uzturēt valstī brīvību ierobežojumus, bet vismaz brutāli nemetat cilvēkus cietumā, nenodauziet asiņainus demonstrantus, tad tā jau ir "situācijas ar cilvēktiesībām" uzlabošanās.

Labi, nebūsim klīrīgi – tā tiešām ir uzlabošanās. Jautājums: vai šāda demokrātijas interpretācija Baltkrievijā no Eiropas puses vienlaikus ir slēpts vēstījums Putinam? Respektīvi, dārgais Vladimir Vladimirovič, ja vien jūs pārtrauktu plēsties ar Ukrainu un nepārprotamas juridiskas represijas pret citādi domājošajiem, principā jau mēs akceptētu to, ka jūs esat autoritārs līderis. Mēs esam sapratuši, ka Krievijai ir savs "īpašs ceļš ejams" utt. Vai tā?

Atkāpe. Apliecinājums tam, ka koķetēšana ar Lukašenko ir mājienu sūtīšana arī Putinam, varētu būt Suvalku tranzītkoridora projekta atdzimšana. Te jāpaskaidro – Baltijas valstīm atgūstot neatkarību, Maskava bija nobažījusies, ka Kēnigsbergas (pēc okupācijas un joprojām Kaļiņingradas) rajons nonāks zināmā izolācijā, Lietuvai kontrolējot sauszemes satiksmi ar reģionu. Tad radās ideja Lietuvu "apiet", veidojot alternatīvu koridoru ar aptuveniem pieturas punktiem: Grodņa Baltkrievijā – Augustova Polijā – Goldapa Polijā – Guseva Krievijā. Projekts laiku pa laikam ir aktualizēts, un ir skaidrs, ka tā realizēšanai ir nepieciešamas kaut cik labas attiecības pulciņā Krievija – Baltkrievija – Polija (Eiropa). Tātad...

Atgriežoties pie interpretācijas, ka "caur" Lukašenko ES runā ar Putinu. Šī versija nav Eiropai glaimojoša, tomēr jāņem vērā, ka ES – lai gan pašmāju ārpolitikas veidotāji tam noteikti nepiekritīs – ir vienkārši nogurusi no mēģinājumiem attīstīt Rietumu demokrātijai raksturīgās institūcijas un prakses "buferzonā" – Baltkrievijā, Moldovā (četri premjerministri viena – 2015. – gada, laikā, nebeidzami korupcijas skandāli), iespējams, arī Aizkaukāzā. ES nespēj efektīvi darboties tik daudzās "frontēs" vienlaikus – bēgļi, Krievija, iekšējās problēmas, Austrumu partnerība un vēl, un vēl. Pieļauju, ka Eiropa būtu atmetusi ar roku arī Ukrainai, ja vien šī valsts nebūtu tik liela un nozīmīga.

Eiropu par šiem manevriem var kaunināt, var tos akceptēt, tomēr jebkurā gadījumā, manuprāt, ir redzams, ka ES no "buferzonas", kā saka, aiziet. Savukārt Latvija paliek, jo Baltkrievija ir un būs mūsu kaimiņvalsts. Šī teksta ietvaros negrasos analizēt Latvijas līdzšinējo politiku attiecībās ar Lukašenko – interese par Baltkrievijas kravām tajā vienmēr ir bijusi dominējošā. Jautājums ir: ja "Brisele" distancējas un mums jāformulē precīzāka nostāja, ko mēs vispār par šo zemi zinām? Ārpus dažu uzņēmēju/tūristu impresijām vai miglainu priekšstatu par to, ka baltkrievi Latvijā ir pietiekami liela etniskā grupa. Mazliet huligāniski rekomendēju izlasīt baltkrievu literatūras klasiķa Jana Borščevska grāmatu "Šļahtičs Zavaļņa jeb Baltkrievija fantastiskos nostāstos". Nu jā, tajā vēstīts par 19. gadsimta pirmo pusi, bet, ticiet man, ļoti pamācoši...

Rezumējot: ES savu ambīciju līmeni bijušās PSRS teritorijā samazina, šajā reģionā būs savdabīgi politiskie režīmi – jaukteņi ("ne demokrātija, ne totalitārisms"), lokālajai opozīcijai (politiskajai, intelektuālajai utt.) jārēķinās, ka Rietumu interese un atbalsts samazinās.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • vvinlv 1  

    2016. gada 26. februārī, plkst. 21:49

    temats ļoti ietilpīgs, bet visu noliekot malā
    vnk trīs interesantas ziņas no tās pašas dienas kad raksts publicēts satori
    @airforcefreak
    uz Minsku no Vnukovo dodas An-148, Il-96, divas Tu-214 un vēl divas Il-96 iespējams no Hotilovas, kurās iespējams atrodas Putins
    @dimsmirnov175
    Lukašenko Putinu uzrunā kā cienītais Dmitrij Anatoljevič
    www.rferl.org
    Speaking Minsk on February 25 at a meeting of the Supreme State Council of the Union State, Putin said "nothing has been lost" since the Union State was created 20 years ago.. the Union State of Russia and Belarus is continuing to develop and is setting the tone for relations between all countries that once were part of the Soviet Union.

  • Edge > Reinis Huseins  

    2016. gada 26. februārī, plkst. 13:58

    Pans Kleksis, Otto Otovičs, LA šmitiņš u.c. propagandisti apzinīgi veic savu misiju - turpina "pūderēt smadzenes" Latvijas pilsonīšiem. Hibrīdkara ierindniekiem pavēles jāpilda, nevis par tām jādiskusē.

  • Reinis Huseins  

    2016. gada 26. februārī, plkst. 11:15

    Lūk viens intelektuālis pakladzināja. Bet aiziet internetā, sameklēt lēmumus un izlasīt kāpēc tieši atcēla, jo tur tas ir pateikts, laikam nebūs šķitis vajadzīgs. Otra lieta - uz kāda pamata M. Z. saka, ka ES interese par austrumvalstīm samazinās? Ukraina un Moldova, Bosnija un Hercegovina liecina pilnīgi par pretējo. Trešā lieta, vai tiešām autoram tik grūti izmantot konjunktīvu pēc saikļa lai? ''veicināt, lai Minska vairāk skat[ītos] uz Rietumiem, nevis...''

  • akmens  

    2016. gada 26. februārī, plkst. 9:16

    Māri, labāk uztraucies par cilvēktiesībām fāterlandē. Jo es uzskatu, ka Latvijas inteliģence ir negodīga pret savu tautu, tā tas bija arī PSRS. Nekas nav mainījies. Protams homo sovetikus domāšana un valsts nozagšana - nabadzība ir galvenie Latvijas ienaidnieki. Mums grib ieborēt, ka prieka nams medicīnas aprūpē ir nevis naudas, bet nesakārtotības nozarē dēļ. VM Belāšs ir miljonārs un viņa atvase Artūrs arī.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Kara laikā patiesība ir tik apdraudēta, ka tai vienmēr līdzi nāk melu miesassardze.

    Vinstons Čērčils

Iesakām

  • 2015. gada 16. februārī, plkst. 6:02

    Māris Zanders: Bezjēdzīgi pavadīta nakts Minskā (2)

    Ja Kremlis netiks ar vēl stingrāku ekonomisku sankciju palīdzību patiešām "nolikts pie vietas", nekāda pamiera, daļēja pamiera, trausla pamiera un velns zina kāda vēl "kompromisa" nebūs.

  • 2013. gada 5. decembrī, plkst. 2:23

    ELVI: Kaut kas lielāks par mums

    Saruna ar dīdžeju un elektroniskās mūzikas mūziķi ELVI pirms gaidāmā koncerta Rīgas Domā kopā ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku orķestri.

  • 2013. gada 8. septembrī, plkst. 23:09

    Marta Martinsone: Pasaule ir neērta, neērta vieta

    Pirmā doma, kas man iešāvās prātā pēc izrādes "Serža efekts" noskatīšanās, bija: pilnīgs mīļums. Tiešām – sēdēju un visu izrādi smaidīju tā, it kā būtu tikko iemīlējusies. Bija smiekli, bet ne tie skaļie un nebeidzamie, kad nevar elpu ievilkt, bet tie klusie, smaidīgie smiekli.

  • 2014. gada 6. janvārī, plkst. 7:01

    Pauls Bankovskis: Par to, kas būs pēc tam (1)

    Viena gada beigas un jauna sākums parasti liek aizdomāties par to, kas bijis un kas mūs vēl tikai sagaida. Tas ir brīdis, kad tradicionāli sev un citiem tiek doti solījumi, izdomātas kaut kādas apņemšanās, nosprausti mērķi.

  • 2016. gada 25. augustā, plkst. 9:56

    Einārs Pelšs: K O L I E K I

  • 2014. gada 11. jūlijā, plkst. 6:07

    Raimonds Jaks: Pasaka par Gastonu un Vijolīti

    Mēslu bija vairāk, kā vajag. Katru dienu tie krājās no jauna un bija jāved tālāk no mājām. Jau no kūts uzbūvēšanas laikiem tos dzina, kā šīs jomas profesionāļi sauc mēslu izvešanu, uz pļavu aiz aploka.

  • 2013. gada 30. oktobrī, plkst. 7:10

    Santa Remere: Literatūra bieži vien ir kino (6)

    Ekranizācijas atbilstība oriģinālajam tekstam un grāmatas noskaņai ir visvienkāršākais veids, pēc kā vērtēt tās kvalitāti, taču adaptācija (kino, teātrī vai operā) nenozīmē skrupulozu sekošanu pirmavota sižetam un detaļām.

  • 2015. gada 16. janvārī, plkst. 8:01

    Klāvs: Bērnība beidzas sešu gadu vecumā (2)

    Sarunā Klāvs stāsta par to, kā atšķiras bērni no pieaugušajiem, atklāj, kas ir viņa dzīves lielākā bagātība, un paziņo, ka bērnība cilvēkam beidzas ap sešu gadu vecumu.



Kultūras Ministrija
vkkf