Dzeja

Iveta Ratinīka: Stenogrammas

***
klusēt ar ādu.
klusēt ar ādas nepieskaršanos taustiņiem.
klusēt ar acu neatvēršanu.
klusēt ar neelpošanu.
klusēt.

***
Tik gļēvi / tek ūdens / gan no krāna, / gan debesīm. / Attēla kreisajā stūrī / sazilē saskumis mākonis. / Maskavā snieg. / Mīļo pilsēttēv, / iepirki liepām / jau sāli? / Vēl tās zaļas / un jaunas kā / meitenes. / Neskaties, / tikko jaušami / atkailinājas.

***
Un zini, / tā tomēr griežas, šī savādā pasaule. / Pat ja pravieši jaunie raud, / šūpojot auskaru pērles. / Pat ja meitenei / piedzimst meita / vēl pirms desmitās klases / un tu viņu mudini / aiziet no skolas, / jo piedzimt / nav / pieklājīgi. //
Zini, / ir jutekliski / vērot, / kā apskaujas atomi, / kā zivs izkāpj krastā / un runā / pirms pilngadības, / un meitene / piedzemdē meiteni, / bet pēc tam / klasē / konspektē / RAINI

***
Arī tas / pāries, / jo viss / pāriet. Tikai basām pēdām / vai ar asfalta rulli – / es tev ļaušu, / lai izvēlies. //
Līdz ar salnām / mēs nobirsim, / sārtu gaisma – tā atvizēs, / saka – vēža neesot, / ja to nepiemin. / Un tāpat ir dažādiem / vārdiem. Piemēram, cenzūra. Piemēram, mīlestība.

***
gribu sniegu, siltu un iemidzinošu. / tajos brīžos, kad kaimiņu mājā / beidzot izdziest pēdējās spuldzītes, / es gribu, lai snieg. / lai līdz sārtiem un dusmīgiem mēnešiem / vēl ir gadiņš vai labāk divi, / lai tie zari, / ko tu vāc, / un tās pagales / manam vai Agneses sārtam / ir vēl plaukstošs mežs, / lai vismaz tikai pirmais septembris / vai vēl labāk / 32. marts

***
mans mīļais, / tik savādi / novecojam. / pēc klusuma / busiņā / apspriežam cenzūru, mākslu / un klimatu. / kur gan teksti / par mūzām un debesīm? / kā iet mūsu / klusām žūstošai / jūrai?

***
tēvam
Tev kā vienmēr ir taisnība,
mīlestība ir uzsmērēt maizītes,
rūpīgi iepakot kastītē
pēdējo ābolu,
piecas reizes pa dienu kaitināt ar zvanu,
vai jau esi mājās,
klausīties,
kādā iepinās ķēpā
tava pirmdzimtā meita,
un mierināt,
sūtot citātus, citātus, citātus.

Viņš tā sēž un skatās / stundām pa logu, / kā šī medainā gaisma brīdina, / ka rudenī visgrūtāk pierādīt, / ka būs aprīļa dzērves / un ievas

***
vanna, / vecs, aizaudzis dārzs, / mātes dzeltenais matracis, / jūlija pārdroši ķirši //
pieprasīt patvērumu
no šīs badīgās pilsētas,
tajā nekurienē,
kurā laiks neskaitās,
kurā uz tavām debesīm
simts vēl nevērtas durvis

***
kādā brīdī / rudens ķermeni pārvērš / satelītā meklētājā. //
visa āda pēkšņi ir herbārijs / viegli nesavaldāmu / glāstu, / bet tu pati – karte, bet viņi visi, / neaprēķinot spēku / tevī atstāj zīmes / un nospiedumus. //
no rīta tev rakstīja / par putniem, kas ietriecas stiklos, / par cilvēku izsvītrošanu / no mūžību un mirkļu annālēm, / bet tu juties tikai kā ādā, / jau noģērēta, / jau piekārta izkalst.

***
rudens, / mainās atslēgas lietum, pilsētām, sirdspukstiem – // vienā brīdī mēs akvareļi / skumji izstieptām pilienu līnijām, / pusakti / fluorogrāfijas kabinetos / ar sarūgtējušu tumsu / starp ribu bālajām / zīmuļlīnijām.
un citā / ar mums saskaras / tikai zvaigžņu bērni / un brūkošas pilsētas, / un aizvien ciešāk novilktas / sarkanās līnijas, / un līdz sāpei cieši saspraustas / matadatas.

***
mums visiem / tādas trauslas porcelāna sirdis, / mazām mežģīņu nospiedumu / un vētru nospiedumu, / un lūpu nospiedumu / rētām //
ieelpo, izelpo, ieelpo, izelpo / melni skan klavieres / aiz tumsas un lietus //
mēs visi / tik bijīgi bailīgi klausāmies / ziņās par pasaules / atliektām malām, / galiem un droši vien / beigām //
ieelpo, izelpo, ieelpo, izelpo //
visu to melno
uzsniedz pār mani
piedodoši

 



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • poppy tears  

    2016. gada 12. janvārī, plkst. 19:13

    klusēt ar ādu.
    klusēt ar ādas nepieskaršanos taustiņiem.
    klusēt ar acu neatvēršanu.
    klusēt ar neelpošanu.
    klusēt.

    UN tagad pavēles formā

    aizveries ar ādu
    aizveries ar ādas nepieskaršanos taustiņiem
    aizveries ar acu neatvēršanu
    aizveries! neelpo!
    aizveries!
    aizver

  • mazliet_lotes  

    2016. gada 9. janvārī, plkst. 12:05

    Ja šis būtu krājums, es to nopirktu. Ļoti patīk Ivetas rudens un ziema.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Kara laikā patiesība ir tik apdraudēta, ka tai vienmēr līdzi nāk melu miesassardze.

    Vinstons Čērčils

Iesakām

  • 2015. gada 2. februārī, plkst. 6:02

    Ivars Ījabs: Mazliet πόλεμος Eiropai (6)

    Stāsts par Grieķijas valsts parāda daļēju dzēšanu ir krietni komplicētāks, nekā varētu likties. Tā nav gluži analoga situācija tai, kad kāds no mums aizietu uz savu banku un palūgtu tai nodzēst savu hipotekāro kredītu.

  • 2014. gada 22. novembrī, plkst. 1:11

    Antra Cilinska: Atkal par to politiku!

    Nākamajā rītā pēc filmas "4. maija republika" pirmizrādes mēs satikāmies ar režisori Antru Cilinsku, lai parunātu par filmas mērķiem un dokumentālās filmas uzdevumiem mūsdienās.

  • 2016. gada 30. jūnijā, plkst. 6:29

    Santa Remere: Kalpot lietām (2)

    Pašpalīdzības grāmatu kategorija izliekas par praktisku, noderīgu tehnisko literatūru, kas satur instrukcijas reālu problēmu risināšanai, bet patiesībā tikai ekspluatē to, ka cilvēki patiešām vēlas šīs problēmas risināt.

  • 2013. gada 30. maijā, plkst. 7:05

    Pauls Bankovskis: Nejaušības ceļā (1)

    Miegs vēl nenāca, ja vien nebija vēlēšanās ieslīgt eksistenciālās skumjās, istabā nebija nekā, ko iesākt, un es devos atkal laukā nākamajā šķērsielā krodziņā iedzert drusku vīna.

  • 2015. gada 6. novembrī, plkst. 6:51

    Guntis Kursišs: Neēdušie

    Ar katru vilkto burta daļu gaist iepriekšējā burta daļa,
    ar katru rakstīto burtu gaist iepriekšējais burts,
    ar katru rakstīto vārdu gaist iepriekšējais vārds.

  • 2013. gada 16. augustā, plkst. 7:08

    Ivars Drulle: Kails vīrietis un atombumba (34)

    Ikdienā mūsu iecienītais bārs ir "Saloon Oxford", kura ārdurvis nekad nav ciet – strādā vienmēr. Tas ir smagā un vienkāršā gala iestādījums, kura interjers kopš Lielās Depresijas laikiem nav mainījies.

  • 2012. gada 11. oktobrī, plkst. 23:10

    Aigars Bikše: Māksla nekad nav bijusi nekonceptuāla (2)

    Ja tagad māksliniekiem ir, ko teikt, tad viņiem ir jārunā. Viņi nevar rēķināties ar to, vai tas būs svarīgi pēc simt gadiem. Tas jau būs atkarīgs no tās, nākamās kultūras.

  • 2014. gada 6. janvārī, plkst. 8:01

    Multiplikācijas filma: "Spožā KINO tārpiņa piedzīvojumi"

    21. decembrī kinoteātrī "Splendid Palace" pirmizrādi piedzīvoja multiplikācijas filma "Spožā KINO tārpiņa piedzīvojumi", kuras autori ir 250 sākumsskolas vecuma bērni. Tagad filmiņu var noskatīties arī "Satori" "Ar bērniem".



Kultūras Ministrija
vkkf