¼ Literatūra

Valdis Jansons: Haiku vilcieni

Mans maizes darbs - politehnisku tekstu tulkošana. Dzīvās radības, gadalaikus un transporta līdzekļus es vērtēju augstāk par filozofiju. Iespējams, tas jaušams manās trīsrindēs. Haikas ir kā tuneļi.

Autors.


***
Dzejnieces auto -
Sidraba kloķi un klaņi.
Tālumā vilciens.


***
Nolīdis akords.
Eju pa sliežu stīgām
Ar saulespuķi pār plecu.


***
Ja pieņems par apkopēju,
Lēnās naktīs gar stacijas logiem
Mēs skaitīsim vagonus.


***
Dzeltena lokomotīve
Pēdējo reizi šeit brauca...
Tevi vēl nepazinu.


***
Nakts bez pieturām.
Aizveru acis un redzu
Ko redzu caur vagona jumtu?


***
Pēdējā pietura - Pampere.
Lūdzu atbrīvot vagonus.
Onkulīt, mosties...


***
Nakts vilcieni.
Pamodos sapnī
Un aizmigu nomodā.


***
Melns tauriņš
Neredzamā diegā
Velk dzeltenu lokomotīvi.

www.haikas.lv



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • ričards  

    2010. gada 18. aprīlī, plkst. 23:17

    ''Nakts vilcieni '' man patika.Tiesa otro un trešo rindu es mainītu vietām un aizvāktu to lieko ''UN''

  • lija  

    2009. gada 16. jūnijā, plkst. 18:44

    Suņi rej, bet karavāna iet tālāk...turpiniet rakstīt- ir vai nav haikas, bet rakstiet.

  • Kleksis  

    2007. gada 30. martā, plkst. 6:06

    Autor! Ir gara darbi vizionāri un ir psiholoģiski. Tu jau zini, ka tavos dzejoļos nav ne tā, ne tā. Piedod, bet teiciens, ka vajadzīgs 1% talanta un 99% darba, ir bleķis, ko izgudroja tādi skribelanti, kā tu.

  • cateye  

    2007. gada 12. martā, plkst. 13:06

    Paldies, hanter, jūtu, ka mēs domājam stipri līdzīgi.

  • hanters  

    2007. gada 11. martā, plkst. 14:25

    >edo vai es kaut ko teicu par "pareizu" tulkoshanu? mani iebildumi skar tikai jaunradi,t.i., es atsakos par haiku saukt jebko, kas origjinaalaa saraxtiits citaa valodaa kaa japaanju. punkts un miers :)

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Mūsu Tēvs debesīs – paliec tur. Bet mēs paliksim uz zemes – te reizēm ir tik jauki.

    Žaks Prevērs

Iesakām

  • 2015. gada 26. janvārī, plkst. 9:35

    Jānis Vādons: Izglītība un novērtējums: attieksmes jautājums (2)

    Solvita Lazdiņa rakstā "Zelta liecības un mācīšanās" pievēršas vairākām būtiskām izglītības satura un skolēnu [paš]motivācijas mehānismu problēmām. Nebūt nepretendējot uz to, ka man risinājumi būtu zināmi, tomēr pārsteidz vietām grūti izprotamais pamatojums.

  • 2013. gada 28. novembrī, plkst. 2:49

    Diskusija: Par valsts nozīmes reģionālajām kultūras celtnēm

    Mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivāla "Zemlika" laikā Durbē notika diskusija par valsts nozīmes reģionālajām kultūras celtnēm un to iespējām veidot kvalitatīvu un iedzīvotājiem vajadzīgu kultūras programmu.

  • 2014. gada 11. martā, plkst. 2:46

    Laura Feldberga: Skudru ceļi sniegā

    Mazā meitene, kas, vilcienā braucot, skaita skrūvītes sienā, bērnība ar vecākiem un vecvecākiem, pusaudžu gadu mīlestība, satikšanās ar Jēzus skatienu un kritiens no vilciena – tīras, spilgtas, iespaidīgas epizodes.

  • 2016. gada 4. janvārī, plkst. 0:03

    Pauls Bankovskis: Gada nogulums

    Visādi topi, kopsavilkumi, numurēti labāko labumu saraksti tad nu ir šīs rosības sausais atlikums, jo to, kā mums veiksies ar nākamajam gadam nosprausto, mēs labprātāk izliekamies nezinām.

  • 2014. gada 10. oktobrī, plkst. 5:10

    Jānis Tomašs: Es esmu tējkannas snīpis (1)

    es esmu uz ielas atņemts mobilais telefons pēc stundas man izņems iekšas izraus SIM karti sirdi izdzēsīs atmiņu un atkal viss sāksies no gala

  • 2015. gada 6. novembrī, plkst. 5:49

    Vilis Lācītis: Rozīte (3)

    Īstam darbarūķim brīvdienām ir divi varianti. Pirmais ir tad, kad darba nav. Otrs variants gadās tad, kad sēdi objektā, uz sitiena padarāmais viss izdarīts un tu tupa gaidi, kad atvedīs materiālus.

  • 2012. gada 26. septembrī, plkst. 8:09

    Elmārs Seņkovs: Ko es darītu bez skatītājiem?

    Vienīgais, kas visus kopīgi saista, ir emocionālas lietas - lietas, kas visus skar vienādi: emocijas, mīlestība, naids. Tas visiem ir kopīgs. Un to jaunieši saprot.

  • 2013. gada 24. aprīlī, plkst. 8:04

    Līga Ulberte: Lai viņi izvēlas paši

    Bērni piesavinās mūsu, vecāku, paradumus. Gan labos, gan sliktos. Ja mammas profesijas dēļ mājās grāmatas atrodas pat visneiespējamākajās vietās, savukārt pati mamma katru trešo vakaru ir teātrī, diez vai iespējams bērnus no tā pasargāt. Tomēr izvēlas viņi paši.



Kultūras Ministrija
vkkf