¼ Literatūra

Valdis Jansons: Haiku vilcieni

Mans maizes darbs - politehnisku tekstu tulkošana. Dzīvās radības, gadalaikus un transporta līdzekļus es vērtēju augstāk par filozofiju. Iespējams, tas jaušams manās trīsrindēs. Haikas ir kā tuneļi.

Autors.


***
Dzejnieces auto -
Sidraba kloķi un klaņi.
Tālumā vilciens.


***
Nolīdis akords.
Eju pa sliežu stīgām
Ar saulespuķi pār plecu.


***
Ja pieņems par apkopēju,
Lēnās naktīs gar stacijas logiem
Mēs skaitīsim vagonus.


***
Dzeltena lokomotīve
Pēdējo reizi šeit brauca...
Tevi vēl nepazinu.


***
Nakts bez pieturām.
Aizveru acis un redzu
Ko redzu caur vagona jumtu?


***
Pēdējā pietura - Pampere.
Lūdzu atbrīvot vagonus.
Onkulīt, mosties...


***
Nakts vilcieni.
Pamodos sapnī
Un aizmigu nomodā.


***
Melns tauriņš
Neredzamā diegā
Velk dzeltenu lokomotīvi.

www.haikas.lv



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • ričards  

    2010. gada 18. aprīlī, plkst. 23:17

    ''Nakts vilcieni '' man patika.Tiesa otro un trešo rindu es mainītu vietām un aizvāktu to lieko ''UN''

  • lija  

    2009. gada 16. jūnijā, plkst. 18:44

    Suņi rej, bet karavāna iet tālāk...turpiniet rakstīt- ir vai nav haikas, bet rakstiet.

  • Kleksis  

    2007. gada 30. martā, plkst. 6:06

    Autor! Ir gara darbi vizionāri un ir psiholoģiski. Tu jau zini, ka tavos dzejoļos nav ne tā, ne tā. Piedod, bet teiciens, ka vajadzīgs 1% talanta un 99% darba, ir bleķis, ko izgudroja tādi skribelanti, kā tu.

  • cateye  

    2007. gada 12. martā, plkst. 13:06

    Paldies, hanter, jūtu, ka mēs domājam stipri līdzīgi.

  • hanters  

    2007. gada 11. martā, plkst. 14:25

    >edo vai es kaut ko teicu par "pareizu" tulkoshanu? mani iebildumi skar tikai jaunradi,t.i., es atsakos par haiku saukt jebko, kas origjinaalaa saraxtiits citaa valodaa kaa japaanju. punkts un miers :)

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Ja tu dzirdi iekšēju balsi, kas saka – "tu nevari gleznot" – , sāc gleznot par katru cenu. Un šī balss apklusīs.

    Vinsents van Gogs

Iesakām

  • 2013. gada 2. septembrī, plkst. 7:08

    Jānis Buholcs: Digitālie geto

    Anonīmajās interneta sarunās cilvēki var diskutēt par tabu tēmām, izteikt viedokļus, kurus mazāk ietekmē sociālais spiediens, apmierināt ziņkārību, izzināt informāciju, kas citādi nebūtu iegūstama.

  • 2013. gada 1. novembrī, plkst. 9:00

    Matiass Kristersons: Reizēm es izvēlos neko neteikt

    "Es nejūtu vajadzību izskaidrot savus mākslas darbus, jo tie paši par sevi ir skaidrojumi." Ar zviedru mākslinieku Matiasu Kristersonu sarunājas Alise Zariņa.

  • 2015. gada 10. martā, plkst. 6:03

    Anna Auziņa: Trīskārt nedzirdamās (2)

    Jēdziens Cits bieži tiek lietots feminisma, zilo un postkoloniālajās teorijās, lai apzīmētu identitāti, kas ne vien ir atšķirīga no subjekta, bet arī ir marginalizēta, un kam ir laupītas runas spējas.

  • 2014. gada 4. novembrī, plkst. 6:11

    Ieva Jirgensone: Latvietis un karš (11)

    Mūsu tautas vissmagākais okupācijas vēstures mantojums ir mūžīgā pastarīša pozīcija, kurā atbildība – bet līdz ar to arī rīcībspēja un pienākums rīkoties – ir deleģēta kādam citam.

  • 2015. gada 14. augustā, plkst. 6:08

    Ulvis Zirnis: Ansels un Glorija (1)

    šeit viss smird, un es neeju no mājām, es lieki atceros tavus greizos smaidus, spēlējot monopolu tie padsmit gadu, uz kuriem tu uzstāj mūsu sarunās un tavās vēstulēs

  • 2012. gada 24. februārī, plkst. 9:02

    Inga Gaile: Veča, vecmāmiņa, pareizi, nepareizi (12)

    Šis ir stāsts par to, kā no vecmāmiņas rokas manējā ietecēja maza, sīciņa, gandrīz neredzama dzijtiņa, kas mani izveda no purva.

  • 2012. gada 26. jūlijā, plkst. 8:27

    Zaiga Gaile: Fiziski spēcīgākie neizdzīvo (5)

    Žaņa Lipkes memoriāls Ķīpsalā veidots cilvēkglābējam, kurš, riskējot ar savu un ģimenes dzīvību, izglāba un pie sevis mājas pagalmā izraktā bedrē ilgstoši slēpa ebrejus un citus valdības vajātos.

  • 2013. gada 30. janvārī, plkst. 18:22

    Inese Zandere: Stārķis un vardulēns

    Vardulēns dzīvo dīķī. Viņam ir lielas acis, kas visu pamana. Vardulēns redz itin visu, kas ir viņa tuvumā, arī to, kas ir pavisam sīks. Arī pats vardulēns jau nav diez cik liels.



Kultūras Ministrija
vkkf