2013. gada 16. maijā
Ilmārs Šlāpins: Nosapņots!
Kādreiz mēs (tas ir, ne jau mēs, bet tie, kas dzīvoja pirms mums) domājām, ka aizmiguša cilvēka dvēsele aiziet un staigā kaut kur tālu prom un ..
Mans maizes darbs - politehnisku tekstu tulkošana. Dzīvās radības, gadalaikus un transporta līdzekļus es vērtēju augstāk par filozofiju. Iespējams, tas jaušams manās trīsrindēs. Haikas ir kā tuneļi.
Autors.
***
Dzejnieces auto -
Sidraba kloķi un klaņi.
Tālumā vilciens.
***
Nolīdis akords.
Eju pa sliežu stīgām
Ar saulespuķi pār plecu.
***
Ja pieņems par apkopēju,
Lēnās naktīs gar stacijas logiem
Mēs skaitīsim vagonus.
***
Dzeltena lokomotīve
Pēdējo reizi šeit brauca...
Tevi vēl nepazinu.
***
Nakts bez pieturām.
Aizveru acis un redzu
Ko redzu caur vagona jumtu?
***
Pēdējā pietura - Pampere.
Lūdzu atbrīvot vagonus.
Onkulīt, mosties...
***
Nakts vilcieni.
Pamodos sapnī
Un aizmigu nomodā.
***
Melns tauriņš
Neredzamā diegā
Velk dzeltenu lokomotīvi.
2013. gada 16. maijā
Kādreiz mēs (tas ir, ne jau mēs, bet tie, kas dzīvoja pirms mums) domājām, ka aizmiguša cilvēka dvēsele aiziet un staigā kaut kur tālu prom un ..

Dzīve ir viens liels eksperiments. Jo vairāk šādu eksperimentu, jo labāk.
hm
2007. gada 7. martā, plkst. 18:30
kodolīgi!
aija
2007. gada 7. martā, plkst. 18:58
man patika kloki un klani ;)
artis
2007. gada 7. martā, plkst. 19:11
Pēdējais!
Toms Tr
2007. gada 8. martā, plkst. 9:04
Vilcienvakte dzejā
žanis
2007. gada 8. martā, plkst. 10:00
tipiski