Dzeja

Guntis Kursišs: Neēdušie

Ekspresija I

Ar katru vilkto burta daļu gaist iepriekšējā burta daļa,
ar katru rakstīto burtu gaist iepriekšējais burts,
ar katru rakstīto vārdu gaist iepriekšējais vārds.
Rakstu, cik vien ātri spēju, bet neiespējami ir
uzrakstīt neizgaistošu teikumu, pat frāzi, pat vārdu.
Vārdi kā procesijas cits pēc cita izgaist.
Cauri tukšiem pantiem skrienu, attapdamies lapas stūrī,
kur atlikusi vieta pēdējam vārdam. Tālāk nav kur rakstīt, un
rakstīt atpakaļ, pāri izrakstītām rindām, ir grēks.
Lodītei pieskaroties papīram,
velkot vārda pirmā burta daļu, uzplēšu lapu, izgāžot
tinti pār rakstāmgaldu. Peļķē vārtu seju,
beržot tinti acīs, ar tuksneša muti kampjot,
rijot to, līdz, apreibis zils, redzu vīziju, kā tipogrāfijā uz manas ādas
iespiež draugu vēl neuzrakstītus dzejoļus.

Ekspresija II

Rakstāmmašīna ēd burtus un spļauj ārā vārdus,
tintes burciņa putekļos sarec,
pretim kritiķis audzē bārdu.

Pie saplosītā alfabēta esmu nostājies pie m.

Ekspresija III

Velns ravē manu galvu,
atstājot sapinkotus matus un vagas pierē.

Novakare

Nosalušās plaukstas
ir zilas,
ir acis, ir upes

nosalušas plaukstās.

Neēdušie

(divās daļās, vienpadsmit ainavās)

Sadzīve

Pacietīgais

Sēž.
Izdeg spuldze.
Gaida rīta gaismu, tad dienas,
tad krēslu, tumsu, rīta gaismu,
sagaida badu.

Miegainais

Aizmieg vannā, bet
tik kārns, ka, guļot ar seju ūdenī,
instinktīvi turpina elpot caur pakausi.

Trauslais

Kaķi, ko svešā pagalmā pamanīja,
iemainīja pret rupjmaizes klaipu.
Ieskāvis klaipu azotē, plēsa tam gabalu, bet
stingra bija maize, un Trauslajam, no visa spēka plēšot,
plauksta atrāvās no delma, palika karājoties dzīslās.
Tad Trauslais ņēmās kost, bet, iekozdamies un
raujot ārā kampienu, apakšžoklis palika klaipā.
Trauslais tā arī nepaēda, bet klaipu aizveda uz lauku
māju, kur tas arvien tiek izmantots kā skaldāmais bluķis.

Nekādīgais un Izpalīdzīgais

Atnācis Nekādīgais no maiznīcas, netiek mājā –
slēdzot durvis, nolauzis atslēgu.
Izpalīdzīgais pamato savu vārdu ar darbu – palīdz.
Pa durvjapakšu ielien Nekādīgā mājā,
bet spēka nav durvis no iekšpuses atvērt,
ēdis nav. Tomēr Nekādīgais iestiprināties maizi
nevar padot pa durvjapakšu, jo audzināts, ka
maizi pa zemi neviens nevazā. Izpalīdzīgais arī
nevar izlīst uz lieveņa iestiprināties un līst atpakaļ,
jo iestiprinājies vairs neielīdīs pa šauro durvjapakšu.
Mājā arī nekā lietderīga. Krēsls, svečturis un konservi,
ko, skaidrs, nav spēka attaisīt.

Divi brieduši vīri, bet netiek ar sevi galā.

Kompozīcija

Izlaidība

Strupi, taukaini pirksti
sniedzas pēc vēl.

Nopelns

Lopisks vēders liedz ceļu rokai –
vīrs nespēj pakasīt savus pautus.

Liekulība

Vīrs grābj liellopa stilbu, bet
sagrābj savu otru roku.

Nopelns

Seja iegrimst dubultzodā,
vīrs nespēj atvērt muti.

Galējība

Kuņģis sevi saēd,
bet nepaēd.

Glance

Bads drāž vīru
starpribu iedobēs.

Spogulis

Sejā iekrituši vaigi,
vēderā neiekritis nekas.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Nevienam idiotam nepatīk, ja viņu nosauc par idiotu.

    Džeroms D. Selindžers

Iesakām

  • 2014. gada 26. novembrī, plkst. 6:11

    Pauls Bankovskis: Manas e-pasta vēstules sadedziniet! (7)

    Runā, ka tiekot apsvērta doma Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā izmēģinājuma kārtā nodot glabāšanā arī dažu labu "Twitter" ierakstu vai pat visu kādu lietotāju kontos sarakstīto.

  • 2013. gada 8. maijā, plkst. 2:15

    Džodžo Meijers: Džezs bija radikāla mūzika (1)

    Mūsdienās džezu spēlē konservatīvi cilvēki. Un to klausās konservatīvi cilvēki. Un tas nozīmē, ka viņi vairs nevēlas pārmaiņu. Viņiem tas patīk tāds, kāds tas ir.

  • 2016. gada 8. septembrī, plkst. 6:49

    Aiga Dzalbe: Ar septiņjūdžu zābakiem

    Atpakaļceļā pēc izstādes aplūkošanas kurators katram personīgi apvaicājās, kā redzētais viņu iespaidojis un kuri trīs darbi vislabāk palikuši prātā. Es tā uzreiz īsti nevarēju atbildēt.

  • 2015. gada 18. februārī, plkst. 6:02

    Pauls Bankovskis: Kad pienāks gals (3)

    Šajā pasaulē nāves it kā nemaz nav, bet tās vietā ir medicīniski atbalstīti un it kā par pašsaprotamiem uzskatīti izmisīgi pūliņi turēties un turēt pie dzīvības par katru cenu.

  • 2012. gada 23. novembrī, plkst. 8:11

    Arvis Viguls: Galvas (54)

    Uzvarētāji guļ slikti. Tinte ir rūgta. Mēness uzaust virs pilsētas. Tā gaisma ir pietiekami stipra, lai tajā varētu lasīt. Bet mēs nepieskaramies grāmatai un, nespēdami panest tajā rakstīto, pielaižam tai uguni.

  • 2015. gada 3. janvārī, plkst. 0:01

    Kārlis Krūmiņš: Kara piezīmes (3)

    Sadarbībā ar "Dirty Deal Teatro" piedāvājam teātra tekstu lasījumu ciklu "Kara piezīmes", kurā deviņu mēnešu garumā dažādi dramaturgi un režisori sekos notikumiem pasaules politiskajā teātrī un transformēs tos jaunos dramaturģiskos tekstos.

  • 2016. gada 23. novembrī, plkst. 5:04

    Ilva Skulte: Zāles sakņu kultūras žurnālistika

    Lai arī cik šeit būtu vietā pārdomas par mūsdienu kultūras žurnālista sarežģīto un plūstošo identitāti, šī raksta fokusā ir zāles saknes – metafora, kas raksturo sociālo pasauli demokrātijas kontekstā.

  • 2014. gada 5. jūnijā, plkst. 10:06

    Ērika Bērziņa: Stāsts par Olu

    Ceru, ka pēc šī stāsta izlasīšanas bērni neņems lielveikalā nopirktās olas un nemeklēs kādu vistu, kas būtu gatava perēt, lai izšķiltos cālis.



Kultūras Ministrija
vkkf