Dzeja

Guntis Kursišs: Neēdušie

Ekspresija I

Ar katru vilkto burta daļu gaist iepriekšējā burta daļa,
ar katru rakstīto burtu gaist iepriekšējais burts,
ar katru rakstīto vārdu gaist iepriekšējais vārds.
Rakstu, cik vien ātri spēju, bet neiespējami ir
uzrakstīt neizgaistošu teikumu, pat frāzi, pat vārdu.
Vārdi kā procesijas cits pēc cita izgaist.
Cauri tukšiem pantiem skrienu, attapdamies lapas stūrī,
kur atlikusi vieta pēdējam vārdam. Tālāk nav kur rakstīt, un
rakstīt atpakaļ, pāri izrakstītām rindām, ir grēks.
Lodītei pieskaroties papīram,
velkot vārda pirmā burta daļu, uzplēšu lapu, izgāžot
tinti pār rakstāmgaldu. Peļķē vārtu seju,
beržot tinti acīs, ar tuksneša muti kampjot,
rijot to, līdz, apreibis zils, redzu vīziju, kā tipogrāfijā uz manas ādas
iespiež draugu vēl neuzrakstītus dzejoļus.

Ekspresija II

Rakstāmmašīna ēd burtus un spļauj ārā vārdus,
tintes burciņa putekļos sarec,
pretim kritiķis audzē bārdu.

Pie saplosītā alfabēta esmu nostājies pie m.

Ekspresija III

Velns ravē manu galvu,
atstājot sapinkotus matus un vagas pierē.

Novakare

Nosalušās plaukstas
ir zilas,
ir acis, ir upes

nosalušas plaukstās.

Neēdušie

(divās daļās, vienpadsmit ainavās)

Sadzīve

Pacietīgais

Sēž.
Izdeg spuldze.
Gaida rīta gaismu, tad dienas,
tad krēslu, tumsu, rīta gaismu,
sagaida badu.

Miegainais

Aizmieg vannā, bet
tik kārns, ka, guļot ar seju ūdenī,
instinktīvi turpina elpot caur pakausi.

Trauslais

Kaķi, ko svešā pagalmā pamanīja,
iemainīja pret rupjmaizes klaipu.
Ieskāvis klaipu azotē, plēsa tam gabalu, bet
stingra bija maize, un Trauslajam, no visa spēka plēšot,
plauksta atrāvās no delma, palika karājoties dzīslās.
Tad Trauslais ņēmās kost, bet, iekozdamies un
raujot ārā kampienu, apakšžoklis palika klaipā.
Trauslais tā arī nepaēda, bet klaipu aizveda uz lauku
māju, kur tas arvien tiek izmantots kā skaldāmais bluķis.

Nekādīgais un Izpalīdzīgais

Atnācis Nekādīgais no maiznīcas, netiek mājā –
slēdzot durvis, nolauzis atslēgu.
Izpalīdzīgais pamato savu vārdu ar darbu – palīdz.
Pa durvjapakšu ielien Nekādīgā mājā,
bet spēka nav durvis no iekšpuses atvērt,
ēdis nav. Tomēr Nekādīgais iestiprināties maizi
nevar padot pa durvjapakšu, jo audzināts, ka
maizi pa zemi neviens nevazā. Izpalīdzīgais arī
nevar izlīst uz lieveņa iestiprināties un līst atpakaļ,
jo iestiprinājies vairs neielīdīs pa šauro durvjapakšu.
Mājā arī nekā lietderīga. Krēsls, svečturis un konservi,
ko, skaidrs, nav spēka attaisīt.

Divi brieduši vīri, bet netiek ar sevi galā.

Kompozīcija

Izlaidība

Strupi, taukaini pirksti
sniedzas pēc vēl.

Nopelns

Lopisks vēders liedz ceļu rokai –
vīrs nespēj pakasīt savus pautus.

Liekulība

Vīrs grābj liellopa stilbu, bet
sagrābj savu otru roku.

Nopelns

Seja iegrimst dubultzodā,
vīrs nespēj atvērt muti.

Galējība

Kuņģis sevi saēd,
bet nepaēd.

Glance

Bads drāž vīru
starpribu iedobēs.

Spogulis

Sejā iekrituši vaigi,
vēderā neiekritis nekas.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Karš nav nekāds piedzīvojums. Karš ir slimība. Kaut kas līdzīgs tīfam.

    Antuāns de Sent-Ekziperī

Iesakām

  • 2016. gada 5. oktobrī, plkst. 6:05

    Edgars Jēkabsons: Kā neatdot politiku politiķiem (17)

    Mana pirmā reakcija uz iecerētajiem likuma grozījumiem, kas aizliegtu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas, bija vienkārša – tas ir absurds.

  • 2014. gada 25. februārī, plkst. 0:34

    Grupa "Sigma": Tas rokenrols vienā brīdī beidzas

    Pirms gaidāmā koncerta Rakstniecības un mūzikas muzejā mēs tikāmies ar diviem no grupas "Sigma" – Jāni Ozoliņu un Kasparu Lastovski, lai parunātu par mūziku, dzeju un attiecībām.

  • 2015. gada 14. maijā, plkst. 6:05

    Inta Balode: Pagaudojiet, kad gribas gaudot

    Par ko tad ir stāsts? Jau no iepriekš pieejamās informācijas to var gana skaidri iztēloties – par sievieti, tās divējādo, trejādo, daudzkāršo dabu

  • 2014. gada 18. novembrī, plkst. 3:11

    Satori aptauja: Kam man vajadzīga Latvija? (5)

    Latvijas proklamēšanas gadadienā mēs aptaujājām dažādus cilvēkus, uzdodot viņiem vienu pavisam vienkāršu jautājumu – kam viņiem vajadzīga tāda valsts ar nosaukumu "Latvija"?

  • 2013. gada 13. decembrī, plkst. 8:12

    Andris Ogriņš: Dūmi (1)

    tev par patikšanu es novelku cimdus unikālos pirkstu nospiedumus miesu un uzskatu pārkārtotos kaulus gars nopurina nevajadzīgas rokas kad mirsi badā lūgsies mani un ēdīsi

  • 2014. gada 15. oktobrī, plkst. 6:10

    Baiba Dēķena: Radīti skatuvei

    Es esmu stipra sieviete. Ar šķērēm rokās speru pirmos soļus uz skatuves. Solists, sažmiedzis rokās mikrofonu, asi raustās, te ar savu galvu sasniedzot grīdas pamatu, te atlecot kā norāvies ar strāvu.

  • 2013. gada 10. janvārī, plkst. 8:01

    Elīna Cire: Labāk nekā Disnejlenda

    Pagājušā gada nogalē laikmetīgās performatīvās mākslas festivāls "Diskurs" Gīsenē notika jau 28. reizi. Aizsācies 1984. gadā, tas joprojām pastāv kā studējošo iniciatīva – visu, sākot ar programmas atlasi, finanšu piesaisti un beidzot ar pašu sīkāko organizatorisko nieku, veic studenti paši.

  • 2014. gada 7. oktobrī, plkst. 8:10

    Liene Brizga-Kalniņa: Bērns nav mazs pieaugušais (6)

    Mēs, demokrātiju un tiesības izvēlēties mīlošie pieaugušie, bērnus bieži vien iedzenam arī pseidoizvēļu slazdā, un tas ir iesakņojies pat mūsu ikdienas valodā.



Kultūras Ministrija
vkkf