Dzeja

Guntis Kursišs: Neēdušie

Ekspresija I

Ar katru vilkto burta daļu gaist iepriekšējā burta daļa,
ar katru rakstīto burtu gaist iepriekšējais burts,
ar katru rakstīto vārdu gaist iepriekšējais vārds.
Rakstu, cik vien ātri spēju, bet neiespējami ir
uzrakstīt neizgaistošu teikumu, pat frāzi, pat vārdu.
Vārdi kā procesijas cits pēc cita izgaist.
Cauri tukšiem pantiem skrienu, attapdamies lapas stūrī,
kur atlikusi vieta pēdējam vārdam. Tālāk nav kur rakstīt, un
rakstīt atpakaļ, pāri izrakstītām rindām, ir grēks.
Lodītei pieskaroties papīram,
velkot vārda pirmā burta daļu, uzplēšu lapu, izgāžot
tinti pār rakstāmgaldu. Peļķē vārtu seju,
beržot tinti acīs, ar tuksneša muti kampjot,
rijot to, līdz, apreibis zils, redzu vīziju, kā tipogrāfijā uz manas ādas
iespiež draugu vēl neuzrakstītus dzejoļus.

Ekspresija II

Rakstāmmašīna ēd burtus un spļauj ārā vārdus,
tintes burciņa putekļos sarec,
pretim kritiķis audzē bārdu.

Pie saplosītā alfabēta esmu nostājies pie m.

Ekspresija III

Velns ravē manu galvu,
atstājot sapinkotus matus un vagas pierē.

Novakare

Nosalušās plaukstas
ir zilas,
ir acis, ir upes

nosalušas plaukstās.

Neēdušie

(divās daļās, vienpadsmit ainavās)

Sadzīve

Pacietīgais

Sēž.
Izdeg spuldze.
Gaida rīta gaismu, tad dienas,
tad krēslu, tumsu, rīta gaismu,
sagaida badu.

Miegainais

Aizmieg vannā, bet
tik kārns, ka, guļot ar seju ūdenī,
instinktīvi turpina elpot caur pakausi.

Trauslais

Kaķi, ko svešā pagalmā pamanīja,
iemainīja pret rupjmaizes klaipu.
Ieskāvis klaipu azotē, plēsa tam gabalu, bet
stingra bija maize, un Trauslajam, no visa spēka plēšot,
plauksta atrāvās no delma, palika karājoties dzīslās.
Tad Trauslais ņēmās kost, bet, iekozdamies un
raujot ārā kampienu, apakšžoklis palika klaipā.
Trauslais tā arī nepaēda, bet klaipu aizveda uz lauku
māju, kur tas arvien tiek izmantots kā skaldāmais bluķis.

Nekādīgais un Izpalīdzīgais

Atnācis Nekādīgais no maiznīcas, netiek mājā –
slēdzot durvis, nolauzis atslēgu.
Izpalīdzīgais pamato savu vārdu ar darbu – palīdz.
Pa durvjapakšu ielien Nekādīgā mājā,
bet spēka nav durvis no iekšpuses atvērt,
ēdis nav. Tomēr Nekādīgais iestiprināties maizi
nevar padot pa durvjapakšu, jo audzināts, ka
maizi pa zemi neviens nevazā. Izpalīdzīgais arī
nevar izlīst uz lieveņa iestiprināties un līst atpakaļ,
jo iestiprinājies vairs neielīdīs pa šauro durvjapakšu.
Mājā arī nekā lietderīga. Krēsls, svečturis un konservi,
ko, skaidrs, nav spēka attaisīt.

Divi brieduši vīri, bet netiek ar sevi galā.

Kompozīcija

Izlaidība

Strupi, taukaini pirksti
sniedzas pēc vēl.

Nopelns

Lopisks vēders liedz ceļu rokai –
vīrs nespēj pakasīt savus pautus.

Liekulība

Vīrs grābj liellopa stilbu, bet
sagrābj savu otru roku.

Nopelns

Seja iegrimst dubultzodā,
vīrs nespēj atvērt muti.

Galējība

Kuņģis sevi saēd,
bet nepaēd.

Glance

Bads drāž vīru
starpribu iedobēs.

Spogulis

Sejā iekrituši vaigi,
vēderā neiekritis nekas.



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Nevienam idiotam nepatīk, ja viņu nosauc par idiotu.

    Džeroms D. Selindžers

Iesakām

  • 2014. gada 15. decembrī, plkst. 6:12

    Rasma Pīpiķe: Paldies Tev, Dāvi, jeb #LVirnauda

    Sabiedrība var priecāties, ka rasts unikāls risinājums Dāvja atbalstam, bet, visticamāk, neviens nav iedomājies, ka informatīvajā ziņojumā ieviestas izmaiņas, kas nav pat attālu saistītas ar Dāvja ārstēšanās gadījumu.

  • 2013. gada 28. novembrī, plkst. 2:49

    Diskusija: Par valsts nozīmes reģionālajām kultūras celtnēm

    Mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivāla "Zemlika" laikā Durbē notika diskusija par valsts nozīmes reģionālajām kultūras celtnēm un to iespējām veidot kvalitatīvu un iedzīvotājiem vajadzīgu kultūras programmu.

  • 2016. gada 13. decembrī, plkst. 12:02

    Anna Andersone: Parasta stāsta metamorfozes

    Ir patīkami redzēt, ka kaimiņzemē joprojām top gudrs, laikmetīgs un drosmīgs teātris, kas ne tikai rosina dziļi individuālas un personīgas pārdomas, bet, lai arī aizplīvuroti, nebaidās apšaubīt šībrīža sabiedrības virzienu.

  • 2012. gada 20. martā, plkst. 8:03

    Artis Kritums: Mūžīgie grāmatu kari (26)

    Drukātās grāmatas var aptaustīt, sajust papīra faktūru, smaržu, var priecāties par izsmalcināto noformējumu un ilustrācijām. Skaidrs, ka ar to vien nepietiek.

  • 2016. gada 20. maijā, plkst. 6:02

    E. F. Kuks: Austiņa

    vai varu nopirkt vienu
    aplaizītu austiņu
    labāk lai ir rezervei
    dodiet trīs

  • 2013. gada 26. jūlijā, plkst. 7:06

    Mārtiņš Galenieks: Uz ielas (8)

    Lai ielauztos mājā, mums vajag apmēram stundu strādāt ar lauzni un metāla šķērēm. Mēs pamēģinām vienu logu un tad otru un tad atgriežamies pie pirmā, un laužam, un griežam, un beigu beigās noraujam logam priekšā pieskrūvēto metāla plāksni.

  • 2014. gada 3. jūnijā, plkst. 13:06

    Mākslai vajag telpu: Somijas jūtīgais krustpunkts - Kiasma

    Eva Ikstena Strapcāne viesojas Helsinku Laikmetīgās mākslas muzejā "Kiasma".

  • 2013. gada 21. februārī, plkst. 8:02

    Anna Auziņa: Bailes sabojāt bērnus (8)

    Patiesi, iepazīstot savu pirmo bērnu, ir iespējams īpaši skaidri konstatēt, ka līdz zināmam vecumam vecāku varā ir iestāstīt savam bērnam jebko. Šo svarīgo bērnu audzināšanas aspektu ir pieminējis arī Ingmārs Freimanis savā nesenajā rakstā "Piedod, Dievs".



Kultūras Ministrija
vkkf