Ziņu arhīvs, Aktualitātes

Fragmenti no mākslas darbiem, kas būs attēloti uz LLMC radītajiem auduma maisiņiem

LLMC sāk akciju un laiž klajā maisiņu sēriju ar necenzēta satura mākslas darbiem

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, reaģējot uz dažādu sabiedrības grupu un politiķu manipulēšanu ar šauri un patvaļīgi interpretēto "tikumības" jēdzienu, sāk akciju "Paņem priekšā mākslu!", kuras ietvaros laiž klajā auduma maisiņu sēriju ar provokatīvu Latvijas laikmetīgās mākslas darbu attēliem. Akcijā Laikmetīgās mākslas centrs aicina piepildīt publisko telpu ar izaicinoša, necenzēta satura mākslas darbiem ikdienas aksesuāru veidā.

"Pēdējā laika debates par grozījumiem Izglītības likumā un atsevišķu politiķu mēģinājumi cenzēt skolu izglītības programmu saturu balstās uz nespēju atšķirt māksliniecisko tēlainību no ikdienas realitātes, kā arī vāju izpratni par kultūras lomu demokrātiskā valstī. Tā dēvētās rupjības ir visu laikmetu kultūrās izplatīts mākslinieciskas izteiksmes līdzeklis, kas bieži vien norāda uz dažādām problēmzonām sabiedrībā un ko ir aplami vienkāršot kā aicinājumus uz vardarbīgu vai kā citādāk sociāli nepieņemamu rīcību. Izolējot no publiskās telpas jebko, kas neatbilst vāji definētajām tikumības vērtībām, ir pretrunā ar elementārām vārda brīvības un cilvēktiesībām," uzskata akcijas rīkotāji. Ar akciju "Paņem priekšā mākslu!" LLMC pārstāvji un iesaistītie mākslinieki vēlas atgādināt, ka publisko telpu, kultūru un izglītību nedrīkst pakļaut subjektīvai izpratnei par tikumības normām, kas noved pie mākslinieciskās brīvības ierobežošanas un atsevišķu sabiedrības grupu diskriminācijas.

Akcijā "Paņem priekšā mākslu!" izmantoti mākslinieku Ivara Grāvleja, Maijas Kurševas, Miķeļa Fišera, Ingas Melderes, Kristiana Brektes, Andreja Strokina, Arņa Balčus darbi, kuros autori izmantojuši nenormatīvu leksiku, erotiskus tēlus un divdomīgus sižetus, kas norāda uz daudziem sastrēguma punktiem mūsu sabiedrībā un aicina pievērst uzmanību noklusētām un bieži vien neērtām tēmām. Autoru loks akcijas laika gaitā tiks papildināts.

Pirms dažām nedēļām dzejniece un skolotāja Iveta Ratinīka saņēma aizrādījumu par Agneses Krivades dzejoļa "ō" analīzi latviešu literatūras stundā, tādēļ katrā auduma maisiņā atradīsiet arī šī dzejoļa izdruku latviešu valodā un kādā no tulkojumiem. Maisiņus par simbolisku samaksu iespējams iegādāties Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā (Alberta iela 13, 7. stāvs), Kaņepes Kultūras centrā, grāmatnīcā "Bolderāja" un festivālā "Skaņu mežs".



Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter



Pēdējie komentāri

  • Atoļiks > AldisYo  

    2015. gada 13. oktobrī, plkst. 2:54

    Man prieks, ka Jūs esat tik atklāts par savu vēlmi izdarīt fizisku kaitējumu apkārt esošajiem sabiedrības locekļiem, vismaz tagad ir skaidrs, ka mums nav itin nekā kopīga.
    Tomēr jāuzteic Jūsu piedalīšanās šajā dialogā, kas, vai vēlaties vai ne, ir tiešs arguments par labu tam, ka iepriekšminētais ir māksla. Saprotiet, svarīgs ir nevis pavirši uzzīmētais krāniņš, bet fakts, ka kolektīvie latviešu 'ģimenisko vērtību' pārstāvju vaigi tik braši par to piepūtās.

  • AldisYo > Atoļiks  

    2015. gada 10. oktobrī, plkst. 12:19

    Tava vēlme pēc absolūtas runas brīvības ir aplama.
    Tava runas(izpausmes) brīvība beidzas tur, kur sākas citu tiesības. Piemēram, tu nedrīksti vienkārši uz ielas citus apsaukāt, tu nedrīksti lielveikalā nobļauties, ka ievietoji spridzekli, tu nedrīksti pliks staigāt pa ielu un tieši tāpat tu nedrīksti izplatīt pornogrāfiska, zoofiliska, nekrofiliska un citāti pretīga satura materiālus.
    Un tas ko tu sauc par mākslu, nav nekāda māksla un nekādā veidā neveicina sabiedrības attīstību. Tieši šādu "mākslinieku" izpausmes ir tās, ka liek pārējai sabiedrībai radīt mehānismus lielākiem ierobežojumiem, kā rezultātā var tikt skartas arī citas sfēras. Visatļautība, ko daži šeit demonstrē, nav nekāda labā īpašība un kopumā nes sabiedrībai kaitējumu. Tas ir līdzīgi kā huligānu visatļautība liek publiskās vietās uzstādīt novērošanas kameras, kā rezultātā tiek skarts arī citu cilvēku privātums, tā šādu mākslinieku visatļautība liek radīt metodes, kuras ierobežo viņu brīvību, bet paralēli var ierobežot arī citu brīvību.
    Ir acīmredzams, ka šeit ir mērķis uzbāzties pārējai sabiedrībai ar savām preteklībām. Tak zīmējat, ko gribat, bet nenesat savas preteklības publikā. Autori visdrīzāk ir dzīves dīkdieņi, bez bērniem, bez ģimenēm, mākti ar uzmanības deficītu.
    Nopietni, ja rastos situācija, kur maniem bērniem uz ielas nāktos skatīties uz šādām preteklībām, atbildīgais par to ciestu.

  • Atoļiks > AldisYo  

    2015. gada 10. oktobrī, plkst. 1:59

    Mani fascinē Jūsu kulturālā atpalicība. Ir pienācis pēdējais laiks samierināties ar faktu, ka ir 21. gadsimts un pati svarīgākā vērtība, kurai varam pieturēties ir runas un domas brīvība. Tas ir tas, kas nošķir mūs no tādiem represīviem, nedemokrātiskiem un vardarbīgiem režīmiem, no kuriem tuvākajam dzīvojam kaimiņos. Šis, savukārt, ietver arī izpausmi mākslā, kuru sabiedrības attīstības nolūkos nekādā gadījumā nedrīkst cenzēt. Jūs, pieņemu, iebildīsiet, atgremojot iepriekš rakstīto demagoģiju par pornogrāfiju. Ir jābūt idiotam, lai neredzētu atšķirību starp pornogrāfisku materiālu un augstāk redzamo vienlīnijas citplanētieša zīmējumu ar krānu. Domāju, ka iepriekš piesauktais tiesnesis, atšķirībā no Jums, to saredzēs.

  • AldisYo > Kārlis Vērpe  

    2015. gada 9. oktobrī, plkst. 23:52

    Savu interpretāciju par pornogrāfiju tu, darbu autori un šīs lapas turētāji varēsi klāstīt tiesnesim.
    Likumi ir likumi un tie šeit tiek atklāti pārkāpti. Ja paši nespējat attapties kādas muļķības darāt, tad palīdzēsim.
    Gatavojieties, jo iesniegumi prokuratūrai ir uzrakstīti, ar e-parakstu parakstīti un aizsūtīti, gan par darba autoriem, gan par šīs lapas turētājiem, kuri izplata pornogrāfiska satura materiālu, pie tam bez 18 gadu brīdinājuma.

  • Kārlis Vērpe  

    2015. gada 9. oktobrī, plkst. 23:22

    Turklāt jāņem vērā, ka attiecīgie attēli ir vien citāti no attiecīgu mākslinieku daiļrades. Tā ka par māku te spriest ir nedaudz pārsteidzīgi.

Lasīt visus

Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Aktualitātes