Proza

  • 2016. gada 29. janvārī, plkst. 6:31

    Vilis Lācītis: Бля буду (2)

    Tas patiesībā ir tik dīvaini, ka jaunieši cenšas izvairīties no nodokļu maksāšanas tajās reizēs, kad ir kāds darbiņš. Nodokļi taču viņus pašus uztur no vecvecāku pensijas.

  • 2015. gada 11. decembrī, plkst. 6:11

    Dace Vīgante: Pirmais stāsts

    Sieviešu žurnālos esmu lasījusi, ka ar rakstīšanas terapijas palīdzību iespējams izvētīt attiecības ar pretējo dzimumu un uzzināt vairāk par sevi. Tā kā tuvojos kritiskajam vecumam, esmu gatava ķerties pie radikālām metodēm.

  •  
  • 2015. gada 6. decembrī, plkst. 5:41

    Pauls Bankovskis: Pasaules vēsture (2)

    - Un kas tagad būs? - Jēkaupiņš ieprasījās. - Vai pasaules gals?
    - Nē, puiškān,- cienīgtēvs nopietni teica. - Pasaules gals tas vēl nebūs. Lai gan var teikt arī tā, ka tas ir pasaules gala sākums, un melnās iekšas ir šī sākuma zīme.

  • 2015. gada 4. decembrī, plkst. 5:25

    Vilis Lācītis: Teiksma par Kvankšķīšu ezeru (3)

    Dzīve jau nav nekas vairāk kā švīka uz Lielā Statistiķa rūtotā papīra. Vienkārši pierakstīts pīkstiens. Augšā, lejā, atkal, vēlreiz, tad vēl vienu reizi, mazdrusciņ, tad vēl tučtuč, pēdējais izrāviens… Un čušs. Cauri.

  •  
  • 2015. gada 27. novembrī, plkst. 9:37

    Penelope: Zivju diena (2)

    Ceturtdienās es novecoju ātrāk. Varbūt tāpēc, ka ceturtdienas bija zivju dienas gan skolā, gan bērnudārzā. Un zivju ēdieni man riebās. Klīniski riebās, līdz vemšanai.

  • 2015. gada 20. novembrī, plkst. 5:20

    L.Curiha: Vēl var paspēt (3)

    Kad tev ir sešdesmit pieci, atrast jaunu vīru nav nemaz tik viegli. Pirmkārt, vīriešiem patīk jaunākas sievietes, kas nozīmē, ka viņa varētu šķist interesanta tikai vīriešiem ap septiņdesmit.

  •  
  • 2015. gada 16. novembrī, plkst. 5:52

    Pauls Bankovskis: Miglā, rudenī, automašīnā

    Rīta agrumā savus mīļos biju droši nogādājis lidostā, viņi aizlidoja uz rudenīgo Parīzi, kur, kā vēstīja laika ziņas, vēl vienmēr valdīja atvasara.

  • 2015. gada 13. novembrī, plkst. 5:03

    Ieva Viese: Nospiedums (1)

    Māra juta vēlmi ieiet tualetē un pārliecināties, vai uz žaketes nav palicis traips. Taču neieraudzīt pleķi nozīmētu atklāt, ka pieskāriens bijusi tikai iedoma.

  •  
  • 2015. gada 6. novembrī, plkst. 5:49

    Vilis Lācītis: Rozīte (3)

    Īstam darbarūķim brīvdienām ir divi varianti. Pirmais ir tad, kad darba nav. Otrs variants gadās tad, kad sēdi objektā, uz sitiena padarāmais viss izdarīts un tu tupa gaidi, kad atvedīs materiālus.

  • 2015. gada 30. oktobrī, plkst. 8:20

    Ieva Melgalve: Baltā kāpa (3)

    Viņi bija brīnišķīgi cilvēki, bet pilnīgi bez kauna. Viņuprāt, veļasmašīna bija domāta tikai seksam – un principā tā arī varētu būt.

  •  
  • 2015. gada 30. oktobrī, plkst. 8:19

    Helga Tormane: Zaļie āboli (1)

    Līne apēda kādus četrus zaļus ābolus, vairāk nevarēja, jo bija jābrauc uz upi. Līdz upei Līnes vēders jau bija piepūties kā bundziņas, ar velosipēdu braukt kļuva arvien grūtāk.

  • 2015. gada 23. oktobrī, plkst. 6:30

    Didzis Melbiksis: Okupants Fredis (1)

    Fredis skatījās uz Paulu un prātoja, vai Pauls arī viņu uzskata par okupantu. Viņš bija noskaidrojis, ka ar šo vārdu apzīmē kādu, kurš nelikumīgi apmetas svešā teritorijā un cenšas uzspiest pamatiedzīvotājiem savus noteikumus.

  •  
  • 2015. gada 16. oktobrī, plkst. 6:15

    Helga Tormane: Trips

    Ar Loti ir tā, ka tas ir multiplikāciju tēls, arī grāmatas sarakstītas, bērniem ļoti patīk. Lote pati ir tā kā suns, suņu meitene, citi ir kaķi, spāres – visādi dzīvnieki cilvēku drēbēs.

  • 2015. gada 18. septembrī, plkst. 6:09

    Vilis Lācītis: Ceturtā atskaņa Rainim (2)

    – Eu, Bārdainais, – no jumta jestri uzbļauj Lisijs, kad Bārda izlien uz balkona ar fleksi rokās, – jaunu atskaņu Rainim atradi? Bārda aizņemti parausta plecus un pārbauda, vai fleksis pierubīts.

  •  
  • 2015. gada 28. augustā, plkst. 6:08

    Pēteris Pūrītis: Ž (4)

    No Kārļa jau trešo dienu nebija nekādu ziņu. Viņa tālrunis bija izslēgts, e-pasti palika bez atbildes. Viņš nereaģēja pat tad, kad feisbukā ar viņa vārdu ietagoju fotogrāfiju, kurā bija redzams viens no Muceniekos mītošajiem bēgļiem.

  • 2015. gada 28. augustā, plkst. 6:08

    Dace Vīgante: Kustība ir gandrīz nemanāma

    Es guļu jūrmalas smiltīs uz sārti rūtotā galdauta ar pabalējušiem dzelteniem traipiem. Uzsaucot tostu par savu meitu – nākamo slaveno basketbolisti –, tēvs uz tā izšļakstīja ķiršu liķieri.

  •  
  • 2015. gada 21. augustā, plkst. 6:08

    Gundega Šmite: Presto. Acuto* (1)

    Ceļš. Tikai ceļš. Taisns un tumšs. Sniegpārslu taureņi aumaļām šķīst pret logu. Tūkstošiem. Uz neatgriešanos. Un mūžīgu atjaunošanos. Nakts melnumā ceļš ar tā ņirbošo baltumu velk savā atvarā – dziļāk un dziļāk.

  • 2015. gada 21. augustā, plkst. 6:08

    Vilis Lācītis: Bitilāsana jeb govs poza (6)

    Nevajadzēja jaukt brendiju ar vīnu, nevajadzēja. Zināja taču. Var iet no vājākā uz stiprāko, bet nekad otrādi. Tagad nu sēdi un mokies. Resnais iestrebj vēl minerālīti cerībā, ka paliks labāk. Sūdīgi, bet ko lai dara?

  •  
  • 2015. gada 7. augustā, plkst. 6:07

    Penelope: Tests (1)

    Kārbiņā bija divi grūtniecības testi. Vispār jau visas labas lietas ir trīs, viņa nez kāpēc nodomāja, knibinoties ap iepakojuma stūrīšiem. Pirksti viegli drebēja.

  • 2015. gada 31. jūlijā, plkst. 6:07

    Vilis Lācītis: Palasiet man uz nakti par smecerniekiem (2)

    Sintija šodien atveda šokolādes ruleti, to ar kokosriekstu skaidiņām pa virsu, jo Herbertonkulis saka, ka viņam garšo. Vai, Sintij, tik dārga, tā jau nevajadzēja!

  •  
  • 2015. gada 31. jūlijā, plkst. 6:07

    Rihards Bargais: Par nesatikšanos (5)

    Reiz kādā lauku ciematā netālu no Rīgas dzīvoja trīs geji, šis būs stāstiņš par viņiem. Un par kādu ziemas vakaru. Par nesatikšanos. Vai, ja saņem visu kopā, tad par trīs geju nesatikšanos kādā ziemas vakarā lauku ciematā netālu no Rīgas.

  • 2015. gada 24. jūlijā, plkst. 6:07

    Linards Kalniņš: Kristofera un Lidijas kāzas (5)

    Kopenhāgenas lidostā ierados agri no rīta, koferī – uzvalks un labas paziņas Gabrielas uztamborētas hiperboliskās plaknes.

  •  
  • 2015. gada 27. jūnijā, plkst. 6:06

    Tatjana Hramova: Agra vijolīte

    Frančiem, amerikāņiem – visiem ir savs Rembo. Jauns gadsimts – jauns Rembo. Agrāk to sauca par reinkarnāciju, tagad – par reciklēšanu. Ņemot vērā kvalitātes lejupslīdi, nav jābrīnās, ka šajā gadsimtā viņš vēl nav parādījies.

  • 2015. gada 19. jūnijā, plkst. 7:06

    Vilis Lācītis: Geji un krākas (1)

    "Muminofilijai – nē!" ir antimuminga galvenais sauklis, un ar sarkanu svītru pārvilkts Mumins ir tā simbols. Mumins uz metāla ripuļiem, pats balts jo balts un ar sarkanu svītru pāri krūtīm kā aizlieguma zīmi.

  •  
  • 2015. gada 5. jūnijā, plkst. 6:06

    Daniils Harmss: Dienasgrāmatas

    Man neizmaksā naudu, aizbildinās ar gadījuma rakstura kavēšanos. Es jūtu, ka notiek kaut kas slepens, ļauns. Mums nav ko ēst. Mēs ciešam briesmīgu badu.

  • 2015. gada 29. maijā, plkst. 6:05

    Anete Konste, Sandra Mētra: Sapnis par Raiņa un Aspazijas gadu (3)

    Pēc Serebreņņikova izrādes noskatīšanās Kristians Brekte, galvu nodūris, devās mājās. Nepatika viņam tā visatļautība, ar kādu režisors dižgaru par cilvēku centies pārvērst.

  •  
  • 2015. gada 15. maijā, plkst. 6:05

    Gundega Šmite: Sotto voce*

    Anna gulēja plaši atvērtām acīm lielā gultā, zilos palagos, kas krita pār viņu nedaudz ieburzītiem lokiem un svaigi smaržoja... sssš sssš ssšŠ sssš ... pēc pļavas zāles, gaisa un ūdens... ezera ūdens

  • 2015. gada 8. maijā, plkst. 6:05

    Penelope: R.I.P. (2)

    Savas bēres atceros diezgan labi. Varētu pat teikt, atceros ļoti detāli. Protams, var jautāt, kāpēc es vispār uz tām gāju.

  •  
  • 2015. gada 17. aprīlī, plkst. 6:04

    Vilis Lācītis: Ģenētiskais kaujas suns Bentlijs (3)

    Visa cilvēces akumulētā gudrība sakopojas apmēram tādā atziņā: neviens ne velna nezina un neko vispār zināt simtprocentīgi droši nav iespējams. Principā nekad.

  • 2015. gada 13. martā, plkst. 0:03

    Dace Vīgante: Barankas (5)

    Viesiem, protams, bija līdz tašiņas ar gardumiem. Pārsvarā kūkas, cepumi, zupas burciņas, vārīti cīsiņi, šprotes, ledenes. Mamma mazliet kaunīgi sniedza man barankas un atvainojās, ka vairāk naudas neesot bijis.

  •  
  • 2015. gada 27. februārī, plkst. 6:02

    Inga Pizāne: Atmiņu nogulsnes, 2. daļa (3)

    Es atceros – tu man uzdāvināji "Mars" vai "Snickers" šokolādi – tā bija mana pirmā dāvana no puiša, tikai diemžēl starpbrīdī man kāds to nozaga. Es to ļoti pārdzīvoju, bet neatceros, vai tev atzinos...

  • 2015. gada 20. februārī, plkst. 6:02

    Ilze Krišlauka: Prinča pirmā sieva

    Partijas "Latvijas spēks" priekšvēlēšanu maratons tuvojās noslēgumam. Rudens vīruss bija nolicis guļus vairākus reklāmas aģentūras gaišos prātus, darbi ritēja sasteigti, un Liene šajā jezgā jutās kā visu spārdīta futbola bumba.

  •  
  • 2015. gada 30. janvārī, plkst. 6:01

    Liene Linde: Septiņi gadi, pelēkas acis (117)

    2007. gada vasarā man apritēja 21 gads. Spilgtākie manas vasaras notikumi togad bija smadzeņu satricinājums, ceļojums uz Franciju un aborts. Visi trīs savā ziņā ir saistīti.

  • 2015. gada 23. janvārī, plkst. 6:01

    Agnija Kazuša: Mana interneta dzīve (1)

    "Tiksiet galā vai vajag palīdzību?" bibliotekāre noprasa, kad grasos sēsties. Tas nu gan mani nedaudz aizvaino. Tikai tāpēc, ka esmu cienījamā vecumā, vajag tūlīt pieņemt, ka neko nejēdzu.

  •  
  • 2015. gada 16. janvārī, plkst. 6:01

    Jana Egle: Lūdzu, lūdzu, lūdzu (2)

    Silta, smeldzīga vīrieša balss dziedāja angļu valodā kaut ko līdzīgu mēness atspulgam upes plūdumā. Juris klusi piecēlās un uz pirkstu galiem aizlavījās līdz vecāku istabai. Durvis bija mazliet pavērtas. Mamma un tēvs dejoja.

  • 2015. gada 9. janvārī, plkst. 6:01

    Vilis Lācītis: Kulināri (4)

    Nopietns ēdājs lietos paplato, ar zariem, izliektiem viegli uz ārpusi, dakšiņu liellopa gaļas šķēlīšu un sagrieztas mēles aizķeršanai un uzritināšanai; šauro, divzaraino un aso dakšiņu krabja gaļas atdalīšanai.

  •  
  • 2014. gada 19. decembrī, plkst. 6:12

    Ligita Paegle: Ignorance (2)

    Lāsma jau trešo dienu izsaka mājienus, ka tuvojas viņu attiecību gadadiena. Andris nav īsti pārliecināts, taču tā varētu būt trešā vai ceturtā jubileja. Un kaut kad šonedēļ. Varētu uzlikt atgādinājumu telefonā.

  • 2014. gada 12. decembrī, plkst. 6:12

    Aina Renda: Himna (fragments) (2)

    Mēs cenšamies būt tādi kā mūsu brāļi, jo visiem cilvēkiem ir jābūt vienādiem. Virs Pasaules Padomes Pils vārtiem ir marmorā iecirsti vārdi: "Mēs esam vieni it visā un visi it vienā. Nav citu cilvēku kā vien dižais mēs – vieni, nedalāmi un mūžīgi."

  •  
  • 2014. gada 5. decembrī, plkst. 6:12

    Inga Pizāne: Krūze (2)

    Par tiem, kas guļ, viņai pārdomas neraisījās, jo viņa zināja, cik pati ir laimīga un bezrūpīga, kad guļ. Pašai gan miegs nenāca ne tuvu. Turklāt viņa zināja, ka gulētiešana tāpat nozīmēs vārtīšanos viens pret vienu ar savām domām vismaz stundu, ja ne ilgāk.

  • 2014. gada 4. decembrī, plkst. 8:12

    Anna Auziņa: Rozā sunītis (1)

    Lai iegūtu savā īpašumā tādu sunīti, vajadzēja ar diviem metieniem pilnībā nogāzt skārda bundžu piramīdu. Īsti nesapratu, cik reižu tas jāizdara, taču bija pilnīgi skaidrs, ka Kate to nepaveiks, arī es vai Toms ne.

  •  
  • 2014. gada 28. novembrī, plkst. 6:11

    Penelope: Soliņš (3)

    Tas bija tas pats soliņš. Protams, ieaudzis zālē un gružos. Grantētā celiņa vietā palikusi vairs tikai taciņa nekoptajā zālājā. Toreiz netālu no soliņa stāvēja koka kaste ar smiltīm un dažādiem sētnieka darbarīkiem.

  • 2014. gada 14. novembrī, plkst. 1:08

    Anna Kalna: Lielceļš (5)

    – Labrīt, es esmu Alise, mēs runājām pa telefonu, – meitene sacīja, pienākusi man klāt. Rokās viņai bija maza, dzeltena rokassomiņa. Kā tām modelēm, kuras Anastasija mēdza apbrīnot glancētajos žurnālos.

  •  
  • 2014. gada 7. novembrī, plkst. 6:11

    Ieva Melgalve: Intervija ar kanibālu (5)

    "Vai tiešām tā garšo pēc vistas?" es jautāju. Harijs smējās. "Kāds tev labums no manas atbildes? Tu taču tāpat gaļu neēd." It kā ētiskiem cilvēkiem nebūtu ožas, es nodomāju.

  • 2014. gada 5. novembrī, plkst. 6:11

    Irina Romanovska: Caur tonētu stiklu (1)

    Vispār jau nāves tuvums ienes banalitāti. Nāvei vajadzētu būt banālai – ierastai, piederīgai ikdienišķajam. Varbūt kādreiz tā arī bija. Bet tagad trūkst vārdu un iemaņu, lai runātu vai klausītos par nāvi, kas ir tepat.

  •  
  • 2014. gada 15. oktobrī, plkst. 7:10

    Tatjana Hramova: Slima mūžība

    Būs apmācies laiks, brīžiem nelieli nokrišņi. Gaisa temperatūra svārstīsies ap nulli. Valsts austrumos vietām uzspīdēs saule un rietumos gaidāms sniegs. Bet viņa sēž pašā vidū – starp rietumiem un austrumiem –, un šeit viss vienmēr svārstās ap nulli.

  • 2014. gada 15. oktobrī, plkst. 6:10

    Baiba Dēķena: Radīti skatuvei

    Es esmu stipra sieviete. Ar šķērēm rokās speru pirmos soļus uz skatuves. Solists, sažmiedzis rokās mikrofonu, asi raustās, te ar savu galvu sasniedzot grīdas pamatu, te atlecot kā norāvies ar strāvu.

  •  
  • 2014. gada 10. oktobrī, plkst. 5:10

    Andris Habermanis: Sudraba stīgu klusumā

    Kad kāds runāja, šeit zināja, par ko. Kad kāds jautāja, zināja, kuram vaicāts. Visbiežāk šeit sapratās domās, bet joprojām ik pa brīdim vārdus bija tik patīkami ripināt – kā īsti gatavas meža zemenes mēlei pāri.

  • 2014. gada 2. oktobrī, plkst. 1:10

    Nauris Lukševics: Šķīstītava

    Ir cilvēki, kuri gremdējas atmiņās, skatoties fotoalbumus vai pārcilājot vecas drēbes. Es esmu no tiem, kas visu savu dzīvi redz, skatoties uz alkohola plauktiem veikalos.

  •  
  • 2014. gada 26. septembrī, plkst. 7:09

    Mārcis Bokmanis: Celiņš (8)

    Es iesēžos krēslā. Friziere pienāk un sāk mazgāt man matus. Kad tas ir izdarīts, viņa neķeras vis pie galvas masāžas, kuras laikā biju nolēmis domās precizēt sava sakāmā detaļas, bet uzreiz vaicā: – Nu, kā tad mēs griezīsim?

  • 2014. gada 19. septembrī, plkst. 7:09

    Vilis Lācītis: Bukālā administrācija (2)

    Josta vaļā, man izdodas arī atvilkt rāvējslēdzēju un kaut kā pa gabaliņam vien novilkt smagās ādas bikses profesoram līdz ceļiem, atklājot zili balti strīpainas apakšbikses.

  •  

Redakcijas sleja

  • Redakcijas sleja

    2015. gada 17. decembrī

    Ilmārs Šlāpins: Bēglis Rainis

    Pieņemt Raini. Piespiest Raini. Mīlēt Raini. Pajumti dot, pabarot, mazgāt kājas, iesvaidīt ar dārgām eļļām. Prom dzīt. Likt, lai bēg. Dzīties pakaļ. Bēgļu gaitās, trimdā vajāt, savā zemē vajāt, dienu, nakti nelikt mieru.

Parakstīties uz Satori jaunumiem
moduls.lv

Dienas citāts

  • Mākslā, tāpat kā morālē, svarīgākais ir saprast, kur tu novelc līniju.

    Gilberts K. Čestertons

Iesakām

  • Iespējamā misija

    Kļūsti par līderi izglītībā jau šodien, lai valsts nākamie 100 gadi būtu gudrības gadi! Līdz 1. martam turpinās pieteikšanās izglītības programmā "Iespējamā misija".

  • Re:Baltica

    Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra pētījums: Vai Norvēģijas bērnu ministre tiešām teica, ka incests viņiem ir "sociālā tradīcija"? Kā radās un izplatījās šis mīts.

  • Onleihe e-bibliotēka

    "Onleihe" sistēma piedāvā plašu izvēli ar e-grāmatām, e-avīzēm un audiogrāmatām vācu valodā.

  • Mosfilm

    Lielākā un vadošā Krievijas kinostudija "Mosfilm" savā mājaslapā ievietojusi 500 "zelta fonda" filmas, kuras iespējams skatīties bez maksas un reģistrācijas.

  • NicePlace Mansards

    Grāmatu un kultūrpreču māja "NicePlace Mansards" – lasīšanai, rakstīšanai, dāvināšanai, elpas atvilkšanai un vienkārši baudīšanai.



Kultūras Ministrija
vkkf