Literatūra

  • Image

    2014. gada 28. novembrī, plkst. 6:11

    Andris Ogriņš: Novembra dzejoļi

    lietus pagriežas pret viņas logu nolaiza stiklu meklēdams plaisu kā vienīgo ieeju un es apskaužu lietu zinot viņš nezina tikai sniegpārsla uzmeklēs pareizo ceļu

  • Image

    2014. gada 28. novembrī, plkst. 6:11

    Penelope: Soliņš (1)

    Tas bija tas pats soliņš. Protams, ieaudzis zālē un gružos. Grantētā celiņa vietā palikusi vairs tikai taciņa nekoptajā zālājā. Toreiz netālu no soliņa stāvēja koka kaste ar smiltīm un dažādiem sētnieka darbarīkiem.

  •  
  • Image

    2014. gada 21. novembrī, plkst. 11:11

    Aivars Madris: Pēc "Kurpes". Aizbraukšana (1)

    "Tu paliksi, kad manis vairs nebūs," šos vārdus pa atvērtu mašīnas logu prom aizrauj spēcīga brīze. šķiet, pilsēta to izsūtījusi viņai pakaļ, lai notvertu un atvilktu atpakaļ, lai paturētu sevī līdz galam.

  • Image

    2014. gada 14. novembrī, plkst. 1:08

    Anna Kalna: Lielceļš (6)

    – Labrīt, es esmu Alise, mēs runājām pa telefonu, – meitene sacīja, pienākusi man klāt. Rokās viņai bija maza, dzeltena rokassomiņa. Kā tām modelēm, kuras Anastasija mēdza apbrīnot glancētajos žurnālos.

  •  
  • Image

    2014. gada 14. novembrī, plkst. 0:11

    Ineta Stadgale: Es esmu sasalusi zeme

    mirdzošos zābaciņos saule nostaigā pamali kabatas izmēra kvartālā ostas namiņu sarkanie dakstiņi aizraksta debesu lapu pavisam negaidītiem rakstiņiem plānu mākoņu viļņotais sēklis klājas skatienam pāri

  • Image

    2014. gada 7. novembrī, plkst. 6:11

    Agrita Grīnvalde: Mēs esam putni

    tēt iedod man ceļamaizi pasaulē tumšā un aukstā melnu garozu ko grauzt visu mūžu zelēt kā putns notupšos uz pleca un druskas knābāšu no lūpu kaktiņiem

  •  
  • Image

    2014. gada 7. novembrī, plkst. 6:11

    Ieva Melgalve: Intervija ar kanibālu (11)

    "Vai tiešām tā garšo pēc vistas?" es jautāju. Harijs smējās. "Kāds tev labums no manas atbildes? Tu taču tāpat gaļu neēd." It kā ētiskiem cilvēkiem nebūtu ožas, es nodomāju.

  • Image

    2014. gada 5. novembrī, plkst. 6:11

    Irina Romanovska: Caur tonētu stiklu (2)

    Vispār jau nāves tuvums ienes banalitāti. Nāvei vajadzētu būt banālai – ierastai, piederīgai ikdienišķajam. Varbūt kādreiz tā arī bija. Bet tagad trūkst vārdu un iemaņu, lai runātu vai klausītos par nāvi, kas ir tepat.

  •  
  • Image

    2014. gada 31. oktobrī, plkst. 6:10

    Toms Treibergs: Liepājas viesi. Intervijas

    Sākumā naudu vajadzēja studijām, pēc tam studijām vajadzēja mani, bet es vairs nebiju pieejams – aizmiglojās it viss, kam uzmetu skatienu, citkārt pat karotīti nevarēju noturēt, maisot vecu paciņu tēju.

  • Image

    2014. gada 24. oktobrī, plkst. 6:10

    Arvis Viguls: Vasaras beigas (2)

    Laiks nav sekundes vai stundas, tāpat kā priekšmets nav tā garums vai masa. Mēs runājām par gaismas gadiem, kamēr elektrības skaitītāji mērīja, cik daudz tumsas ir mūsu dzīvēs.

  •  
  • Image

    2014. gada 17. oktobrī, plkst. 7:10

    Anita Mileika: Mans laiks un telpa (1)

    mans laiks un telpa manas divas dievišķīgas akas kā mātišķs piens pēc kura atraudziņa nāk Šo mirkli sasaistīt ar Kunga gribu Kad nograuzts nags man palicis starp zobiem Ir jārīkojas ātri ātri Putn

  • Image

    2014. gada 17. oktobrī, plkst. 6:10

    Sandra Vensko: Stikla starpstacija

    aiziet garām sieviete pa blakussliedēm baltiem cimdiem ādas zābakos lūpās cigarete no sulas sarkanuma aizdegta īd pārmija nozūd paralēlē citā vilciens stikla matiem plīvojot

  •  
  • Image

    2014. gada 15. oktobrī, plkst. 7:10

    Tatjana Hramova: Slima mūžība

    Būs apmācies laiks, brīžiem nelieli nokrišņi. Gaisa temperatūra svārstīsies ap nulli. Valsts austrumos vietām uzspīdēs saule un rietumos gaidāms sniegs. Bet viņa sēž pašā vidū – starp rietumiem un austrumiem –, un šeit viss vienmēr svārstās ap nulli.

  • Image

    2014. gada 15. oktobrī, plkst. 6:10

    Baiba Dēķena: Radīti skatuvei

    Es esmu stipra sieviete. Ar šķērēm rokās speru pirmos soļus uz skatuves. Solists, sažmiedzis rokās mikrofonu, asi raustās, te ar savu galvu sasniedzot grīdas pamatu, te atlecot kā norāvies ar strāvu.

  •  
  • Image

    2014. gada 10. oktobrī, plkst. 5:10

    Jānis Tomašs: Es esmu tējkannas snīpis (1)

    es esmu uz ielas atņemts mobilais telefons pēc stundas man izņems iekšas izraus SIM karti sirdi izdzēsīs atmiņu un atkal viss sāksies no gala

  • Image

    2014. gada 10. oktobrī, plkst. 5:10

    Andris Habermanis: Sudraba stīgu klusumā

    Kad kāds runāja, šeit zināja, par ko. Kad kāds jautāja, zināja, kuram vaicāts. Visbiežāk šeit sapratās domās, bet joprojām ik pa brīdim vārdus bija tik patīkami ripināt – kā īsti gatavas meža zemenes mēlei pāri.

  •  
  • Image

    2014. gada 2. oktobrī, plkst. 1:10

    Nauris Lukševics: Šķīstītava

    Ir cilvēki, kuri gremdējas atmiņās, skatoties fotoalbumus vai pārcilājot vecas drēbes. Es esmu no tiem, kas visu savu dzīvi redz, skatoties uz alkohola plauktiem veikalos.

  • Image

    2014. gada 26. septembrī, plkst. 7:09

    Mārcis Bokmanis: Celiņš (6)

    Es iesēžos krēslā. Friziere pienāk un sāk mazgāt man matus. Kad tas ir izdarīts, viņa neķeras vis pie galvas masāžas, kuras laikā biju nolēmis domās precizēt sava sakāmā detaļas, bet uzreiz vaicā: – Nu, kā tad mēs griezīsim?

  •  
  • Image

    2014. gada 26. septembrī, plkst. 6:09

    Anna Auziņa: Ceļš (1)

    Mēs braucam uz pilsētu Elpa, mēs braucam uz pilsētu Liedags, mēs braucam paošņāt bruģi, mēs braucam saritēt kopā un atkal pilienos izklīst, mēs braucam iezvelties šalcošos vasaras pēļos.

  • Image

    2014. gada 19. septembrī, plkst. 7:09

    Ostaps Slivinskis: Priekšā tumsa

    Es zinu vārdus, kas viņu padzīs, taču šobrīd tos nevaru atkārtot, jo tie neatšķir svešos no savējiem. Es zinu daudz radību, kas mūs aizstāvēs. Sapnī pie manis atnāca lielais japānis un iemācīja kauties,

  •  
  • Image

    2014. gada 19. septembrī, plkst. 7:09

    Vilis Lācītis: Bukālā administrācija (2)

    Josta vaļā, man izdodas arī atvilkt rāvējslēdzēju un kaut kā pa gabaliņam vien novilkt smagās ādas bikses profesoram līdz ceļiem, atklājot zili balti strīpainas apakšbikses.

  • Image

    2014. gada 18. septembrī, plkst. 6:09

    Volfgangs Hermans: Nakts skrāpē zīmuli

    Meitene pelēkas ielas aizā nes mazu melnu sunīti nes dzīvi ar sunīti pieglauž to sev elpu elpā pāriet un aiziet kā pelēks vilciņš atgriežas Meitene pelēkas ielas aizā nes pelēku vilciņu dzīvi tā it kā tā būtu mazs melns sunītis

  •  
  • Image

    2014. gada 17. septembrī, plkst. 6:09

    Ticiāna Koluso: Piena un medus zeme

    Mūsu dienu bodisatvas ir baskājaini gājēji, atkritumu, bagātības uzlasītāji gar automašīnu trulajiem ganāmpulkiem; mazas rociņas nodarbinātas roku darbā rūpnīcās, kas pārceltas no visiem rietumiem

  • Image

    2014. gada 16. septembrī, plkst. 6:09

    Romans Honets: Visgrūtākie ir paši pirmie mirkļi

    dārgie, es vācu naudu savam brālim, lai glābtu to daļu viņa baltajās plaušās, kur audzējs ierīkojis savas amfilādes. pusnakts ietērpjas sievietē, kas aukstumā sīklietas tirgo kā vabolītes, spožs slimības plankums

  •  
  • Image

    2014. gada 15. septembrī, plkst. 15:32

    Tadeušs Dombrovskis: Visskoesnezinu (3)

    Nakts vilciens kā bobsleja kamanas nesas pa ziemas trasi, lejā, miega mēness spožuma zeltīta, dus bezvārda pilsētiņa, kurā es pirmoreiz pieskāros A. krūtīm, nebūdams īsti drošs, vai viņa tā nedabūs bērnu.

  • Image

    2014. gada 15. septembrī, plkst. 6:09

    Petrs Borkovecs: Ainavā iejūgtā mirdzošā upe

    Kliedz svilpe. Nodreb lampas. Tumsa. Logos kā veci, iedzelteni foto mūsu sejas. Klēpjos tiek iedalītas kārtis, ausīs kādai dāmai spīd auskari kā divas jašmas krēpas.

  •  
  • Image

    2014. gada 14. septembrī, plkst. 2:59

    Efe Dujans: Dzeja pie vaļņiem

    un nevajag plūkāt un cirpt uzacis mani biedē viss samākslotais pat arhitektūrā, pat dzejā kājas tev no vietas bērnības pušumos mīlējāmies skriešus mīlējām lēnām, tik pacietīgi, kā auga tev mati

  • Image

    2014. gada 14. septembrī, plkst. 2:59

    Angeliki Dimuli: Dzejritmu pilsēta

    Mēs sēdējām aplī šņuksts, nāve un tagadne Sačukstējāmies savā starpā līdzsvarodami atbalsi gliemežnīcās Tu teici: visu glāba vīns? Un es skrēju piepildīt audekla pudeli.

  •  
  • Image

    2014. gada 13. septembrī, plkst. 7:09

    Ilze Butkute: Novembris Rīgā

    Manā klēpī vasara beidzas, un piebriest rudens. Katru nakti es tagad pa mazam vilciņam dzemdēšu. Vai dzirdi?

  • Image

    2014. gada 13. septembrī, plkst. 6:09

    Volga Gapejeva: Mans arkls iestrēdzis

    mana disciplīna necieš sarakstus, plānotājā veiktus glītus ierakstus. mana disciplīna – nepaklausīga spalviņa, kura izjauc kadra statiskumu un uztrauc fotogrāfu

  •  
  • Image

    2014. gada 12. septembrī, plkst. 6:09

    Mārja Kangro: Valodas tīrības deklarācija

    Ik gadu nomirstot pārdesmit valodu. Mūsējā šeit vēl mūs visus pārdzīvos, novecojot atbirsim no valodas ķermeņa kā mirušas šūnas. Bet kad valoda pēdīgi sačākstēs: mēs taču zinām, ka parasti pēdējā šūna, kavas pēdējā kārts ir veča vai vecis,

  • Image

    2014. gada 11. septembrī, plkst. 2:09

    Nikola Madžirovs: Tas, kam gribam pieskarties

    Ielas bija noasfaltētas pirms mūsu dzimšanas un visi zvaigznāji jau izveidojušies. Lapas trūdēja trotuāru malās. Sudrabs melnēja uz strādnieku ādas. Kāda kauli auga cauri sapņa garumam.

  •  
  • Image

    2014. gada 10. septembrī, plkst. 7:09

    Rišards Kriņickis: Kaķi un mākoņi (3)

    Tas ir tikai tukšums, kas atvēra durvis un vērtīgi nopētīja mūs katru, kas ne uz mirkli nepārtraucām savu žēlošanos.

  • Image

    2014. gada 9. septembrī, plkst. 6:09

    Jaceks Denels: Man stāstīja par kādu angļu dāmu (1)

    Ko varēja zināt Hendelis? Zināja asins ķermenīšus, Lēvenhuka mašīnu zināja, meklēja gaismu. Bet sirds matēriju no šķaidītiem kristāliem, kā redzams, spēja pēc atmiņas ierakstīt obojās.

  •  
  • Image

    2014. gada 8. septembrī, plkst. 7:09

    Goro Takano: Aukla, šautene un gāze

    Gārnis vairs negrib redzēt drupas. Vairs nekādas polifiloproģenitīvas radības kā tās, kas veic pietupienus uz taciņas. Viņas grib pievilkt man grožus, jo citādi es varētu būt par traucēkli viņu grožu pievilkšanai visai atklātajai telpai.

  • Image

    2014. gada 6. septembrī, plkst. 2:09

    Dzejkoncerts

    Šogad Dzejas dienu laikā Rīgas Domā notiks vērienīgs "Dzejkoncerts", kurā piedalīsies latviešu mūzikas grupa "Sigma" un septiņi mūsdienu latviešu dzejnieki.

  •  
  • Image

    2014. gada 5. septembrī, plkst. 6:09

    Inga Gaile: Ceļš (4)

    kāds cīnās ar vārdiem, lai pateiktu, saproti, varbūt, ja tā, tad varbūt sanāktu ceļš, varbūt, ja visu pārtrauktu, pārkliegtu, uz mirkli tikai apstādinātu, un savādāk, ne jau sāktu no sākuma, nē, vienkārši tā

  • Image

    2014. gada 5. septembrī, plkst. 0:09

    Inga Pizāne: Ne runāt, bet klusēt pretī (1)

    Parīzei – šī dzīve par pareizu. Parīzei – šie papēži par zemu. Tāpēc pacel mani uz rokām un nes nepareizāk mazliet.

  •  
  • Image

    2014. gada 4. septembrī, plkst. 0:09

    Rainis: Dzeja (3)

    Ko tu centies? Ko tu gribi? "Naudu." Ko ar naudu sasniegt gribi? "Baudu." Vai tā nezaudēsi darbam jaudu?! Vai tu nejūt' nākamības draudu?! "Es uz visiem brīdinumiem – šķaudu!"

  • Image

    2014. gada 3. septembrī, plkst. 6:09

    Edmunds Frīdvalds: Ceļš uz paradīzi ved caur elli jeb nāve biblotekā (6)

    Pret paģirām nav nekā labāka par 200 g piparu rūgtā blašķītes un trīs aliem, taču komplekts esot noderīgs arī uzsākot garāku vakara cēlienu. Tieši tādu Juris vēlējās uzsākt.

  •  
  • Image

    2014. gada 22. augustā, plkst. 3:08

    Gunta Šnipke: Te, tur un citur (2)

    Un patiesībā līdz beidzamam tu esi pelnījusi es gribu lai tev iedod zirgu bez laužņiem bez iemauktiem nepītām krēpēm neseglotu vienalgkādā krāsā lai tev iedod zirgu bez robežām izrunāties

  • Image

    2014. gada 15. augustā, plkst. 7:08

    Haralds Matulis: Andrejs Strādnieks (1)

    Andrej, es tev esmu bijis kā tēvs šos divus mēnešus. Esmu rūpējies par tevi. Mēs varam par to aprunāties. Kad tev ir brīvdiena? Es tevi ļoti labi saprotu. Paskaties uz mani! Es pats kādreiz esmu strādājis uz ceļa. Esmu gājis tam cauri.

  •  
  • Image

    2014. gada 12. augustā, plkst. 1:08

    Raimonds Jaks: Vārdi (1)

    Gastons zināja tikai bišu vārdus. Šos vārdus viņam bija nodevis tuvākais kaimiņš, kurš bija zinājis arī zirgu, čūsku un visādus citādus vārdus; tos viņš bija uzticējis kādam citam vai aiznesis sev līdzi kapā.

  • Image

    2014. gada 8. augustā, plkst. 6:08

    Elvīra Bloma: Sieviete parastā (5)

    Es sieviete parastā, man jādzer, tikai kur dabūt naudu, lūk, redzat, kā maza alga glābj manas aknas, lūk, redzat, es ēdu tikai saknes, lūk, redzat, sieviete parastā nevar cigaretes atļauties, viņa reibst un pārtiek no gaisa.

  •  
  • Image

    2014. gada 1. augustā, plkst. 7:08

    Agrita Grīnvalde: Mijkrēšļa pelēkais zvērs (2)

    Mēs skrienam pa šaurām un savādām takām, peldus šķērsojam upi. Viss aizvien vairāk kā sapnis, kā šķitums. Jau drīz vairs nepazīstu savas rokas.

  • Image

    2014. gada 25. jūlijā, plkst. 6:07

    Gundega Šmite: Grieķijas dienasgrāmata portretskicēs (1)

    Dzīvojot Grieķijā, Salonikos, valsts otrajā lielākajā pilsētā, uz kuru pār Egejas jūras līci noraugās Olimpa smailes, manas dienasgrāmatas iedvesmas avoti ir dažādos apstākļos satikti grieķu ļaudis: bērni, pensionāri, dažāda kaluma profesionāļi.

  •  
  • Image

    2014. gada 11. jūlijā, plkst. 6:07

    Raimonds Jaks: Pasaka par Gastonu un Vijolīti

    Mēslu bija vairāk, kā vajag. Katru dienu tie krājās no jauna un bija jāved tālāk no mājām. Jau no kūts uzbūvēšanas laikiem tos dzina, kā šīs jomas profesionāļi sauc mēslu izvešanu, uz pļavu aiz aploka.

  • Image

    2014. gada 4. jūlijā, plkst. 6:07

    Gaiķu Māris: Mirst mana pasaku govs (4)

    un būsim jau galā es apķeršos tavam siltajam siltajam kaklam un aizgūtnēm kliegšu no sāpēm tavas lielās un skumjās acis pielīs ar asarām manām un tālumi aizmiglosies pār ceļu pār tevi jo rudens ir kaujamais laiks

  •  
  • Image

    2014. gada 2. jūlijā, plkst. 20:07

    Kārlis Vērdiņš: Come to Me (15)

    Piedāvājam Sautbenkas Mākslas centra 50 izcilāko mīlas dzejoļu sarakstā iekļauto Kārļa Vērdiņa dzejoli "Come to Me" oriģinālversijā un Ievas Lešinskas atdzejojumā angliski.

  • Image

    2014. gada 27. jūnijā, plkst. 6:06

    Laura Elcere: Divvientulība (3)

    Pamodos no tādas mazas vēlmītes nomirt, bet tas jau laikam normāli. Nevar taču visu laiku gribēt dzīvot. Vai arī, zini, krūtīs kā tāda ieplaisājusi ledene ar biezu, karstu pildījumu. Kad rakstu, tad kļūst vieglāk, tā jau ir ar rakstīšanu.

  •