Literatūra

  • Image

    2013. gada 24. maijā, plkst. 2:05

    Inga Kope-Grosa: Divi stāsti (2)

    Maza, tumši sarkana asins tērcīte pārskrēja dzirkles un sirdi. Nevilšus viņa atcerējās dievkalpojumā reiz dzirdētās lūgšanas vārdus: "Ak, tu, Dieva jērs, kas nes pasaules grēkus, apžēlojies par mums, uzklausi mūs..."

  • Image

    2013. gada 17. maijā, plkst. 11:05

    Žoržs Uaļļiks: Redzu dzirdu klusēju (2)

    Man liekas visa kafija ir blīvi pielīmēta iekšpusei un degunausukaklam it kā pa seju izvērts trafarets un katrs iedzer gabaliņu tortes un tā kā torte nokrīt atpakaļ uz pakaļkājām dīvāni svin svētkus - cik bezcerīga lieta

  •  
  • Image

    2013. gada 15. maijā, plkst. 7:05

    Armands Znotiņš: Alise (4)

    Durvis vēlreiz pavērās, un vilciena kupejā ienāca kaķis. Pēc izskata gluži parasts zvēriņš ar spīdošu melnu spalvu, melni baltiem plankumiem otrpus mugurai un baltām ķepām. "Sveicināti," Kerols teica. "Sveicināti," kaķis atbildēja.

  • Image

    2013. gada 10. maijā, plkst. 0:53

    Artūrs Lūsis: Ja ne piekrist, tad ticēt

    Bet man allaž bijis jāizvēlas starp mūzu un vārda brīvību, starp stereotipu un stereo atskaņotāju, starp ložmetēju un klusu atombumbu.

  •  
  • Image

    2013. gada 9. maijā, plkst. 2:43

    Uzvaras dienas dzeja (12)

    Kas viņiem pateica priekšā pareizās klišejas un lozungus? Kā viņiem ienāca prātā iepīt klabošās rīmēs erotisku kaismi, dziedot par mīlu pret Staļinu, jūsmojot par krievu karavīra automātu vai uzbudinoties no domas par balsošanu butaforiskajās padomju vēlēšanās?

  • Image

    2013. gada 17. aprīlī, plkst. 7:04

    Dmitrijs Vodeņņikovs: Rūnas (2)

    Toties es – neredzu nekādas vīzijas, man nav, ko jums stāstīt, viss, kas man ir, – raupjas un grīļīgas domas, un, kaut esmu tikai liecinieks, nevis patēvs tavs un ne māte, es ņemu tevi (piemēram, pēdējo) rokās un baroju tev lielās brūkleņogas.

  •  
  • Image

    2013. gada 16. aprīlī, plkst. 7:14

    Linora Goraļika: Found life (3)

    Šonedēļ Rīgā lasījumu cikla "Dzejas sūtņi" ietvaros viesojas krievu dzejniece Linora Goraļika. Viņa ir māksliniece, prozaiķe, esejiste, komiksu autore, dzejnieku biogrāfe, dramaturģe, pasaku autore, taču pāri visam tomēr dzejniece.

  • Image

    2013. gada 12. aprīlī, plkst. 8:50

    Jānis Elsbergs: Astoņi panti. 2010 – 2012 (6)

    Miera iela vienkārša trase: Matīsa tirgus stacija "Brasa" staigā tur visādi topošie veļi smagas pakaļas kaulaini ceļi veči "Minutkā" kaltēju remdē mazliet tālāk meitenes dzemdē

  •  
  • Image

    2013. gada 10. aprīlī, plkst. 7:04

    Māris Salējs: Viss manī otrādi (7)

    domas rodas tā kā kodes nenokurienes tikai skaties: visa dzīve sacaurumota vai no caurumiem nāk gaisma lāga nezinu es tik savas elpas sveci dedzinu aizvien tālāk nesu savu kūpošo kožu pūļi šajā ziņā neatsver neko tikai lido pakaļ vārai gaismiņai tikko samanāmai tikko plaiksnīgai

  • Image

    2013. gada 5. aprīlī, plkst. 7:04

    Anita Mileika: Mājās es nerakstu dzeju (14)

    mūsu lūpu kaktiņos kalsns nogurums un rūgtums pārvētīsies radioaktīvā smaidā un pēkšņi silta svaiga saindēta maize no tavām gliemežvāku plaukstām kā putnu kāsis no tālām svešām zemēm izslīdēs tava saldā apjomīgā mute tik ilgi gaidītā

  •  
  • Image

    2013. gada 4. aprīlī, plkst. 7:04

    Kaspars Valtmanis: Mūsu pilsētā (3)

    Mūsu pilsētā nedzer. Nedzer kaķi un suņi, nedzer ne putni, ne rāpuļi. Dzer tikai cilvēki, bet ar viņiem allaž kaut kas nav kārtībā. Nekārtība ir tik liela, ka arī dzeršana nepalīdzēs. Kaķi un suņi, arī putni un rāpuļi to saprot, bet cilvēks nē.

  • Image

    2013. gada 28. martā, plkst. 7:03

    Anete Konste: Es bijām divi (11)

    Pamodos un spēji sajutu, ka šis būs viens no tiem rītiem, kad jau brokastīs gribas pagatavot grauzdētas maizītes, omleti, augļu salātus ar jogurtu, auzu pārslu putru un pankūkas, lai pēc tam šādā garā aizvadītu visu atlikušo dienu.

  •  
  • Image

    2013. gada 18. martā, plkst. 7:03

    Pauls Bankovskis: Ich bin ein Berliner

    Iesākumā jau tie bija tikai nelieli kodumi un skrāpējumi, drusku izraustīts apmatojums, taču pamazām vien zobu pēdas un nagu atstātās rētas kļuva dziļākas, sekoja visdažādākie plīsumi un sarāvumi.

  • Image

    2013. gada 18. martā, plkst. 7:03

    Vilis Kasims: Lielbritānijas lietoto grāmatu veikalu apmeklētāju tipoloģija (5)

    Manuprāt, lielākā daļa kolekcionāru nemaz nemāk lasīt. Viņiem vienkārši patīk skatīties uz skaistiem plauktiem, vēlams, saskaņotās krāsās.

  •  
  • Image

    2013. gada 15. martā, plkst. 7:33

    Jānis Joņevs: Jelgava 94 (fragments) (6)

    Tā bija mūzika, kurai līdzīgu es nekad agrāk nebiju dzirdējis. Es vispār nekad nebiju spējis iedomāties, ka kaut kas tāds pastāv. Šī patiešām bija cita pasaule. Bija labi sēdēt te uz asfalta, kopā ar Nāvi un Zombi, ceļa vidū uz citu pasauli.

  • Image

    2013. gada 7. martā, plkst. 7:03

    Agrita Grīnvalde: Nolobi mani pa kārtai (13)

    Kuģi lēnām apledo. Tavs augums tik kluss un tāls, ka man vairs nepietiek spēka nokļūt vietā, no kuras tevi var redzēt.

  •  
  • Image

    2013. gada 6. martā, plkst. 7:03

    Anna Dzintare: Minora skaņa (4)

    Viņa dejoja pati sev Un gaiši violetajiem Zīda aizkariem Viņa spēlēja viesības Mirušā gadsimtā Pirms viņš vēl bija pārnācis mājās Viņa klausījās zvirbuļos Otrpus logam tur ārpusē Kur diena garšoja kā lakrica Un rotaļājās Leduspuķēs Pirms vēl uzsniga sniegs.

  • Image

    2013. gada 22. februārī, plkst. 8:02

    Jana Egle: Bet miers ar tevi mīļā (7)

    Naktīs kad tevis nav blakus viņa kā zaķis nedroši iemieg atvērtiem plakstiem acis kalst un smaragda zibšņi no nevienādajām zīlītēm tukšas istabas pelēkzaļos nospiedumus uz tīklenes atstāj

  •  
  • Image

    2013. gada 15. februārī, plkst. 1:17

    Andris Ogriņš: Mans draugs raksta romānu (61)

    Es, drūmi tērgādams, raku dobes, lai kaut ko iestādītu. Neskatoties uz manu ikgadējo centību, ziemās mēs allaž ciešam badu. Bet šis apsēdās lotosa pozā un mēģināja iesakņoties, un būtu jau izdevies, ja mana lāpsta svaigās saknītes nenocirstu.

  • Image

    2013. gada 7. februārī, plkst. 8:02

    Elīna Kuple: Burvis (4)

    Nezināju ka pienāks rīts, kurā atsacīšos no institūcijām visām. Vien esamība uz aizliegtās gaismas salas. Laiva sagatavota no jūtu satīna, no acu mirdzuma, no degošām sajūtām, no porcelāna ādas, no vienradža labvēlības. Kurš pievienosies?

  •  
  • Image

    2013. gada 5. februārī, plkst. 8:02

    Pauls Bankovskis: Tinte (1)

    Bono dzied, kliedz un sludina pret aparteīdu. Pret genocīdu. Par badā mirstošajiem Āfrikā. Par bez vēsts pazudušajiem, mocītajiem, spīdzinātajiem un pazemotajiem. Par visiem apspiestajiem, kas dzīvo vietās, kur ielām nekad nav bijis vārdu.

  • Image

    2013. gada 31. janvārī, plkst. 22:01

    Sergejs Timofejevs: Klusais Dievs (3)

    Un šajā mirklī Klusais Dievs mani uzrunāja, viņš teica, lai es necenšos traukties kājās un mesties sāņus, Viņš teica: "Atpūties!" Un es jutu, ka gaisma noguļas man uz pieres kā roka. Un es atcerējos, kā gulēju mammas vēderā, un savilkos līdzīgā kamoliņā un gulēju.

  •  
  • Image

    2013. gada 30. janvārī, plkst. 7:27

    Valters Benjamins: Nezināmās anekdotes par Kantu (6)

    "Skolotām sievietēm," atzīmē Kants, "viņu grāmatas ir vajadzīgas tādā pašā mērā kā pulkstenis; viņas to nēsā līdzi, lai citi redzētu, ka viņām tāds vispār ir."

  • Image

    2013. gada 25. janvārī, plkst. 7:17

    Kaspars Valtmanis: Sliktās kārtis (3)

    Gan jau es kaut kā varēšu turpināt savu dzīvi arī bez burtiem. Vēl man paliks glāsti un smaids, tie man vienmēr ir patikuši daudz labāk nekā vārdi. Es glāstu viņu, un viņa glāsta man pretī, viss ir skaidrs, ne tā, kā tas bieži notiek ar vārdiem.

  •  
  • Image

    2013. gada 25. janvārī, plkst. 7:16

    Inga Kope-Grosa: Cigaretes tumsā dziest (5)

    Ielene Marija balta kā piens starp mašīnām, tramvajiem un jāņtārpiņiem klejo. Marija izdzer tukšu dzejnieka sirdi kā glāzīti groka. Pulsē Marijas iela ar mūžīgi tvanošu klēpi kā krogu.

  • Image

    2013. gada 22. janvārī, plkst. 7:01

    Jānis Šipkēvics: Kā šipkēvics bargā tenkas lasīja (36)

    Pārbraucis mājās, šipkēvics ķērās pie bargā riharda tenkām, jo nesen bija dzēris kopā ar daci jaunupi bargo, kas, izrādās, nav nekādā sakarā ar šito bargo. bet tas nekas. dragūnu nolēma lasīt, kad nākamnedēļ pie klavierēm sēdēs, skums un dziedās falsetā.

  •  
  • Image

    2013. gada 18. janvārī, plkst. 8:01

    Kristaps Vecgrāvis: Maķedonijas kumīns un Spartas baziliks (6)

    Melns putns no nākotnes zara uzmanīgi vēro manus sapņus un ik pa laikam ieķērcas spalgi, plēšot šķēpelēs šo mirkli, kas šūts tikai ar maniem un taviem vārajiem vārdiem.

  • Image

    2013. gada 11. janvārī, plkst. 1:35

    Madara Heidemane: Mēle ir sāpīga, katrs vārds ir bite (7)

    Esmu pret sieviešu emancipāciju gribu, lai man atver durvis vienmēr palīdz un lai vīrietis manu zīlīšu atspīdumā ir kā koks, kā klints, kā burvis kurš no piedurknēm velk ārā zarus kas, kad viss ir dzeltens un karsts

  •  
  • Image

    2013. gada 9. janvārī, plkst. 9:01

    Džeimss Džoiss: Kaķis un velns (8)

    1936. gadā Džeimss Džoiss uzrakstīja vēstuli savam mazdēlam Stīvenam Džoisam, izstāstot tajā pasaku par Bežansī pilsētas mēru un velnu. 1964. gadā tā tika izdota ilustrētā grāmatā un kopš tā brīža tulkota daudzās pasaules valodās.

  • Image

    2013. gada 7. janvārī, plkst. 8:01

    Pauls Bankovskis: Acojamais (3)

    "Nu, taisi vaļā!" tēvs uzsita uz pleca. Dēls atknibināja galos aizlocīto papīru, iztina dāvanu un brīdi sastinga. Tas, protams, nebija universālveikala rotaļlietu nodaļā noskatītais ceļamkrāna auto, bet nebija arī nekāds nieks. Tas biju es.

  •  
  • Image

    2013. gada 4. janvārī, plkst. 8:01

    Toms Treibergs: Es vairs nedomāju par slikto (25)

    Saņēmuši daļu avansa, iegādājās viskiju un augļus, sasēdās tehniskā aprīkojuma auto piekabē un devās uz piekrastes vasarnīcu, kura piederēja producenta vecākiem, kuri tieši tai dienā bija devušies darīšanās uz pilsētu.

  • Image

    2012. gada 28. decembrī, plkst. 1:08

    Helga Tormane: FRA (34)

    Istaba – vecmodīga ar puķainām tapetēm, samta gultas pārklāju un māla mājiņu uz galda. Vannas istaba – ar mazām zilām flīzītēm, domāta meitenēm. Nopriecājos. Vēlāk izrādījās, ka esmu bezmaz vienīgā sieviete starp visiem ražas novācējiem.

  •  
  • Image

    2012. gada 26. decembrī, plkst. 12:12

    Rolands Eliņš: Grāmata (3)

    Atrodiet grāmatu, kura nelīdzinātos nevienai citai. Es vēlos lasīt stāstu un just, kā vārdi plūst un aizrauj mani, līdzīgi kā upe rauj smiltis un dators rauj pusaudžus. Šim stāstam jābūt unikālam, taču reizē arī aizkustinošam. Vai spēsiet atrast tādu grāmatu?

  • Image

    2012. gada 20. decembrī, plkst. 8:12

    Andrejs Sēms: Aplī (2)

    Raganas sūtība un pienākums bija ļaunums. Viņa bija ļaunuma pastniece starp elli un cilvēku pasauli, bet nekad netīksminājās par to, uztvēra to kā nogurdinošu nastu, kas nenovēršami uzkrauta viņai pret pašas gribu, un ar to atšķīrās no pārējām raganām.

  •  
  • Image

    2012. gada 19. decembrī, plkst. 1:12

    Nauris Lukševics: Paradīze (31)

    Daudzdzīvokļu ēku rajonā nebija daudz māju, betona nami gadu gaitā bija noplukuši, saulē izbalējuši un vējā apdrupuši. Desmitiem stāvu augstumā stiepās bezgalīgie krātiņi, kuros sēdošie cilvēki pamazām kļuva agresīvi.

  • Image

    2012. gada 16. decembrī, plkst. 22:12

    Māris Bērziņš: Referātpasaka (25)

    Minēt jēdzienu "ārpuszemes civilizācija" ir ārkārtīgi nekorekti. Civilizācija ir tikai šeit. Citur vienmēr ir kaut kas cits. Piemēram, kantinobranovelle, kur atrodas pavisam citādas konfigurācijas jēdzieni un morfoloģiskās izpausmes.

  •  
  • Image

    2012. gada 14. decembrī, plkst. 8:12

    Jolanta Sermā: Šņākuļosim silti (26)

    Izskatījās, ka līs, pār Akmens tiltu pārlaidās melnu kovārņu bars un ietina pilsētu miglā. Neskatoties uz drēgnumu un miskastes atmosfēru, cilvēki, satinušies savos segmēteļos, brida uz darbu, skolu, brida pretī savai dienai.

  • Image

    2012. gada 10. decembrī, plkst. 1:12

    Laura Feldberga: Klikšķis (15)

    1990. gada vasaras beigas. Man ir nepilni piecpadsmit gadi. Pustukšs 14. trolejbuss apstājas Mežciemā, es izkāpju, pa taku šķērsoju nezālēm aizaugušu laukumu, ieeju pagalmā, kam apkārt plašā lokā sastājušās daudzstāvu mājas.

  •  
  • Image

    2012. gada 6. decembrī, plkst. 0:18

    Rihards Bargais: Tenkas. Fragmenti (78)

    Piedzērušās meitenes iespundēja ledusskapī jauno dzejnieku krišjāni zeļģi, tas ledusskapī sēdēdams saēdās krabju salātus un, kad meitenes atvēra ledusskapja durvis, no tā izkāpa jaunais dzejnieks artis ostups.

  • Image

    2012. gada 5. decembrī, plkst. 6:57

    Dace Šteinberga: Divpadsmit kraukļi (32)

    Istabas vidū uz gara ozolkoka galda pretī vienādām gaļas bļodām sēdēja divpadsmit vienādi kraukļi. Satvēra gaļas gabalu knābī, pameta gaisā, atvēra knābi platāk un norija.

  •  
  • Image

    2012. gada 30. novembrī, plkst. 8:11

    Rasa Kļaviņa: Par sivēntiņu un jūru (10)

    Ceļš sivēntiņa domās jau ritinājās zem kājām kā noslēpums, kura atminēšanai nepietiek nedz ar sēdēšanu uz celma, nedz līksmu smiešanos kopā ar zaķiem, tāpēc drīz sivēntiņš nozuda. Viņa soļu ritms iekusa meža sūnzaļajā ņirbā un rosībā.

  • Image

    2012. gada 28. novembrī, plkst. 8:19

    Klinta Kalna: Bojupceļš (40)

    "Paklau, tēt, vai tik man nav pienācis laiks doties pasaulē laimi meklēt?" "Ej tak tu bojā!" tēvs attrauca neatskatoties, kā allaž, kad kāds gvelza muļķības. "Bojā?" dēls bija ieinteresēts, kur gan atrodas šī daudzdzirdētā vieta. "Tēt, atzīsties jel reiz, vai pats tur esi bijis?"

  •  
  • Image

    2012. gada 27. novembrī, plkst. 8:11

    Etgars Kerets: Desmaize (28)

    Sirēna mūs panāk, kad mēs braucam pie vectēva Jonatana, uz ātrgaitas šosejas dažus kilometrus uz ziemeļiem no Telavivas. Šira, mana sieva, nobrauc malā, un mēs izkāpjam no mašīnas, atstādami uz aizmugures sēdekļa badmintona raketes un bumbiņu ar spalvām.

  • Image

    2012. gada 23. novembrī, plkst. 8:11

    Arvis Viguls: Galvas (63)

    Uzvarētāji guļ slikti. Tinte ir rūgta. Mēness uzaust virs pilsētas. Tā gaisma ir pietiekami stipra, lai tajā varētu lasīt. Bet mēs nepieskaramies grāmatai un, nespēdami panest tajā rakstīto, pielaižam tai uguni.

  •  
  • Image

    2012. gada 22. novembrī, plkst. 10:11

    Jeļena Fanailova un Andrejs Sen-Seņkovs: Dzeja (10)

    Nešaubies – tā ir mīlestība. Bet viņai tik grūti ir pateikt: tas tu. Viņa pati visu veiks mūsu vietā. Sieviete skaista kā ūdens un upe. Vīrietis skaists kā gaisma un gaiss. Un viss šis džezs, No kura mēs neaizgājām, Atstāj cerību uz.

  • Image

    2012. gada 22. novembrī, plkst. 8:11

    Pauls Bankovskis: Manu vārdu, lūdzu, rakstiet ar lielo "D" (26)

    Ja vien es nebūtu baudījis pienācīgu izglītību un man vēl no Anglijas laikiem nebūtu saglabājušies noteikti principi, es jums daudz visa kā varētu pastāstīt. Vai, kā tagad modē, aprakstīt to visu memuāros.

  •  
  • Image

    2012. gada 19. novembrī, plkst. 22:11

    Dace Bergmane, Dāvids Zalāns: Prom (33)

    Es vēl atceros to laiku, kad man jautāja, kas ir laime, un es klusēju, jo nespēju pateikt, kas tieši no tā visa, ko jūtu, ir laime. Patiesībā es vienmēr gribēju atbildēt: "Laime ir tas, ka es varu šobrīd atrasties šeit, kopā ar Tevi."

  • Image

    2012. gada 18. novembrī, plkst. 23:11

    Laura Kampenusa: Personīgi (6)

    Redziet, mums ir citas bagātības, tieši tās, kas man patīk daudz vairāk. Mēs neesam izaijāti, mums viss netiek iedots, mēs pat neuzdrošināmies visu pieprasīt. Paštaisītās dāvanas sajūsmina krietni spēcīgāk, un tā es redzu arī savu Latviju.

  •  
  • Image

    2012. gada 16. novembrī, plkst. 8:11

    Amanda Aizpuriete: Padošanās (71)

    Tā es beidzos starp tukšiem likteņiem ar kāpostlapu kompresi ap roku sadauzītu gāžot pa ģīmi zaglīgam slimnīcas sanitāram kurš tomēr pamanījās ievākt manus 30 jūdas grašus

  • Image

    2012. gada 13. novembrī, plkst. 8:11

    Lāsma Ģibiete: Mīļā Beatrix (15)

    Spalgi svilpieni. Bars miliču. Sāpīgs belziens pa krustiem. Arests. Pirmsizmeklēšanas cietums. Tiesa. Spriedums – 8 gadi. Tēva rūgtās asaras. Izvešana konvoja pavadībā no tiesas zāles. Brauciens melnajā bertā ar restotiem logiem. Cietums.

  •