Patrīcija M. Keiša
Autors
Patrīcija M. Keiša jūt, vēro, domā un raksta.
publikācijas
pēdējā publikācija pirms
vērtējumi
kopā saņemti komentāri
kopā izteiktie komentāri
Populārākie autora raksti
Skola labākajiem
Kad es mācījos 1. ģimnāzijā, skolotāji mums ik pa laikam atgādināja, ka esam "nākotnes līderi" vai "nākotnes elite". Tomēr nekāda plašāka saruna par to, ko tas īsti nozīmē, kā pret to attiekties, kā attiekties pret sevi un citiem šī mūsu "pārākuma" gaismā, nenotika.
Mīļā, tu visu esi sapratusi nepareizi jeb kā nenoliegt otra realitāti
Reiz es biju kopā ar puisi, kurš bija pret mani ļoti mīļš un gādīgs, tomēr nereti mēdza pamatīgi sadusmoties par ikdienišķām lietām. Kādā sarakstē es viņam nosūtīju mīmu par "gaslightingu", un tā mēs nejauši nonācām līdz sarunai par to, ka viņš mēdz uz manu jautājumu: "Kāpēc tu dusmojies?" – atbildēt ar sašutušu: "Es nedusmojos, man vienkārši ir tāda balss," – lai gan es ar katru šūniņu jūtu, ka viņš dusmojas gan.
Ģimenes apstākļu dēļ: skola kā vieta, kur rūp
Mirklī, kad iestājas ciešanu pilni "ģimenes apstākļi", skola mēdz būt vienīgā stabilā vieta bērna vai jaunieša dzīvē. Un ir ļoti skumji, ja cilvēciska siltuma vietā tur sagaida attieksme – tavas ciešanas neko nenozīmē, kamēr vien tavas atzīmes, apmeklējums un uzvedība mums pārāk netraucē.
Šķībi dziedošā tauta
Domājot par šķībās dziedāšanas jautājumu, man uzpeld šādas senas atmiņas. Notikums ir pavisam vienkāršs. Aktu zāle ir liela, es maziņa – kādi deviņi gadi. Kora vadītāja teic, ka nākamās dziesmas laikā viņa norādīs uz dažiem skolēniem, kuri var nedziedāt.
Visi autora raksti
Patrīcija M. Keiša
11Skola labākajiem
Kad es mācījos 1. ģimnāzijā, skolotāji mums ik pa laikam atgādināja, ka esam "nākotnes līderi" vai "nākotnes elite". Tomēr nekāda plašāka saruna par to, ko tas īsti nozīmē, kā pret to attiekties, kā attiekties pret sevi un citiem šī mūsu "pārākuma" gaismā, nenotika.
Patrīcija M. Keiša
3Sesija besīja
Sesija it kā uzdod jautājumu – nu, ko tad tu pa šo semestri esi iemācījies? Bet tas ir draudīgs jautājums. Tas ir jautājums, kas tevi nosēdina uz apsūdzēto sola, un tev jāaizstāvas. Sesijai ir aizdomas, ka varbūt tu neko arī neesi iemācījies. Vai vismaz ne pietiekami.
Patrīcija M. Keiša
3Atskāviens
Šorīt, kas jums un man īstajā dzīvē ir tagadne, bet man kā rakstītājai vēl nākotne, es lidostā atvadījos no sava mīļotā. Tur ir tāds uzraksts "Kiss and fly" vai "Kiss and cry", vai "Kiss and miss". Tas noteikti ir arī latviski, tikai man grūti uz sitiena izdomāt labāku versiju par "skauj un mauj".
Patrīcija M. Keiša
0Lielveikala pasaka
Reiz kādā piesnigušā, piesnigušā pēcpusdienā dziļi, dziļi meža vidū bij mājiņa, kur logi bij apsarmojuši kā skaistākās katedrāles vitrāžas. To skāva pašos maigākajos un modīgākajos sniega kažokos ietinušās priedes, egles un, protams, mūžam nosalušās apses. Tur mājiņā zvēri posās svētku mielastam.
Patrīcija M. Keiša
1Pēdējā vasaras diena
Iespējams, jūs šo lasāt pēdējā karstajā šīs vasaras dienā. Karstumā man domas bieži klīst pie Kamī "Svešinieka" varoņa, kurš, spožas saules apstulbināts, nošauj cilvēku tāpat vien. Saule spiež uz acīm, un tveice ietin prātu miglā, viss vienlaikus ir pārāk intensīvs un izplūdis, nav īsti skaidrs, kas ir un kas nav.
Patrīcija M. Keiša
3Mazās sarunas
"Es nevaru ciest small talk. Es gribu runāt par dzīves jēgu un būtisko, nevis par kaut kādām virspusējām stulbībām un laikapstākļiem."
Tā es būtu teikusi pirms dažiem gadiem. Kāpēc es jūtos tik veselīgi, tik labi, pēdējā laikā iesaistoties šajās mazajās sarunās ar svešiniekiem?
Patrīcija M. Keiša
0Caur puķēm
Agrāk man šķita, ka ziedi ir klišejiski stulbi. Ka tā ir kaut kāda sieviešu padarīšana. Kas patīk visām. Laika un naudas tērēšana. Manai sirdij vajadzēja ilgi dzīt, lai no sausiem zariem izdzītu pumpuriņu. Un tas maigi vērās vaļā – es pamanīju viršus kā pasaku mežā, maigi noķēru pēdējās ņiprās rudens puķes vasarnīcas dārzā.
Patrīcija M. Keiša
2Rakstniece – muša?
Kad cilvēks saka otram, ka viņš izskatās trausls, it īpaši jau bez pārāk dziļas pazīšanās, tas skan tā: tu izskaties vājš un droši vien salūsti pie pirmajām grūtībām. Cilvēki apraksta manu ārieni, bet būtu naivi izlikties, ka viņi ar to nepasaka arī kaut ko par manu raksturu un tā trūkumiem.
Patrīcija M. Keiša
7Mīļā, tu visu esi sapratusi nepareizi jeb kā nenoliegt otra realitāti
Reiz es biju kopā ar puisi, kurš bija pret mani ļoti mīļš un gādīgs, tomēr nereti mēdza pamatīgi sadusmoties par ikdienišķām lietām. Kādā sarakstē es viņam nosūtīju mīmu par "gaslightingu", un tā mēs nejauši nonācām līdz sarunai par to, ka viņš mēdz uz manu jautājumu: "Kāpēc tu dusmojies?" – atbildēt ar sašutušu: "Es nedusmojos, man vienkārši ir tāda balss," – lai gan es ar katru šūniņu jūtu, ka viņš dusmojas gan.
Patrīcija M. Keiša
3Ģimenes apstākļu dēļ: skola kā vieta, kur rūp
Mirklī, kad iestājas ciešanu pilni "ģimenes apstākļi", skola mēdz būt vienīgā stabilā vieta bērna vai jaunieša dzīvē. Un ir ļoti skumji, ja cilvēciska siltuma vietā tur sagaida attieksme – tavas ciešanas neko nenozīmē, kamēr vien tavas atzīmes, apmeklējums un uzvedība mums pārāk netraucē.
