Josifs Brodskis
Autors
Josifs Brodskis dzimis Ļeņingradā 1940. gada 24. maijā. Būdams piecpadsmit gadus vecs, Brodskis pamet mācības un sāk strādāt dažādus gadījuma darbus - tajā skaitā pelna iztiku morgā un fabrikā, kā arī strādā kurinot kuģa tvaika katlu un piedaloties ģeogrāfiskā ekspedīcijā. Šajā laikā Brodskis apgūst angļu un poļu valodas un sāk rakstīt dzeju. Pēc tam, kad 18 mēnešus pavadījis izsūtījumā darba nometnē Krievijas ziemeļos, 1972. gadā Brodskis, pēc tiesas lēmuma par „parazītisku dzīvesveidu” tiek izraidīts no Padomju savienības. Runājot par literatūru, Brodskis apgalvo, ka tā apgriezusi visu viņa dzīvi kājām gaisā: „Es biju pavisam vienkāršs Padomju jaunietis un varēju kļūt par daļu no šīs sistēmas, bet tad kaut kas manī sagriezās, kā zīmes no dzīlēm. Un es sapratu, kas es esmu un to, ka es neiederos.” Šajā laikā viņš studēja kopā ar jau atzīto krievu dzejnieci Annu Ahmatovu un pēc sprieduma paziņošanas un izraidīšanas no PSRS pārcēlās uz dzīvi ASV, kur par viņa mājām kļuva Bruklina un Masačūseta. Amerikā kopā ar biedru, dzejnieku Sīmusu Hīneju (Seamus Heaney) Brodskis dzīvo „vienkārši, apzinīgi un pārliecinošā vienatnībā”.Atzīts par savas paaudzes spilgtāko krievu dzejnieku, Brodskis laiž klajā deviņus dzejoļu krājumus, kā arī vairākas eseju kolekcijas un 1987. gadā kļūst par Nobela prēmijas literatūrā laureātu. Viņa pirmā dzejoļu grāmata, kas tulkota angļu valodā, klajā nāk 1973. gadā. Paralēli pasniedzēja darbam Kolumbijas universitātē un „Mount Holyoke” koledžā, no 1991. gada līdz 1992. gadam Brodskis kļūst par ASV dzejas balvas laureātu. 1992. gadā kopā ar Endrjū Kerolu (Andrew Carroll) piedalās Amerikas Dzejas un Literatūras projekta dibināšanā, kurš paredzēts kā bezpeļņas organizācija, lai padarītu dzeju par ievērojamāku Amerikas kultūras sastāvdaļu.Brodskis mirst 1996. gada 28. janvārī no sirdslēkmes Ņujorkā savos Bruklinas apartamentos.
publikācijas
pēdējā publikācija pirms
vērtējumi
kopā saņemti komentāri
kopā izteiktie komentāri
Populārākie autora raksti
Skats no karuseļa
Runas par laiku, kā reiz ievēroja poļu humorists Staņislavs Ježi Lecs, kļūst interesantas, tikai parādoties pirmajām pasaules gala pazīmēm. Nozīmīgu hronoloģisku notikumu priekšvakarā tas attiecas arī
Nobela lekcija 1987. gadā
Cilvēkam individualitātei, kas šo individuālismu visu mūžu ir vērtējis augstāk par jebkādu citu sabiedrisko stāvokli, cilvēkam, kas šai atziņā ir gājis visai tālu, konkrēti, tālu no dzimtenes - jo lab...
Demokrātija
Darbojas: Bazils Modestovičs — Valsts galva Petrovičs — iekšlietu un tieslietu ministrs Gustavs Ādolfovičs — finanšu ministrs Cecīlija — kultūras ministre Matilde — sekretāre Piebilde: replika...
Par tirāniju
Iespējams, ka slimības un nāve ir vienīgais, kas tirānam kopīgs ar viņa pavalstniekiem. Tautai tiek labums, ja to pārvalda vecs vīrs. Tas nenozīmē, ka sava mirstīguma apziņa viņu apskaidro vai padara ...