Jānis Elsbergs
Autors
Foto: Liene Linde Jānis Elsbergs (1969) ― dzejnieks un tulkotājs, dzimis 1969. gada 18. janvārī Rīgā. Mācījies Rīgas 49. vidusskolā, studējis Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē. Ģimenei ― mātei dzejniecei Vizmai Belševicai, tēvam Zigurdam Elsbergam, stīgu instrumentu meistaram un tulkotājam, un brālim Klāvam Elsbergam ir liela loma dzejnieka dzīvē un darbos. Literatūrai pievērsies jau mācību un studiju gados. Apzinoties nepieciešamību sistematizēt un veicināt literāros procesus un to pamanāmas izpausmes Latvijā, vadījis vairākus literārus izdevumus: „Rakstnieka Vārds” un „Vārds” (1993. g.); „Luna”. (1997.-2000. g.), bijis Rīgas Jauno literātu apvienības vadītājs (1996.-2000. g.), darbojies kā literārais konsultants gan jauno autoru semināros, gan jauniešu literārajā nometnē „Aicinājums”, gan vairāku preses izdevumu redakcijās. Elsberga pirmais krājums „Vistīrākā manta” iznācis 1993. gadā (R., Artava). „Vistīrākā manta”, tāpat kā otrā grāmata „Rīta kafija” (R., Daugava, 1996), izdota ar pseidonīmu Jānis Ramba. Ar otro krājumu, kā tas nereti notiek, autors tiek pēc būtības, nevis vārda, vērtēts un pieņemts kādas literārās tradīcijas un tagadnes kontekstā. Jāņa Elsberga paaudzei šķietami ir grūtāk pārsteigt lasītājus, kas jau līdzpārdzīvojuši pirmo atbrīvotās literatūras vilni Latvijā. Deviņdesmito gadu situācija autoru izvēlei piedāvā vairāk, nekā iepriekš ierasts, – dzejas formas, tematikas, mūsdienu ārzemju literatūras pieejamības ziņā. Elsbergam, tāpat kā citiem, ir iespēja, vismaz savā vidē , veidot jaunu kontekstu ar sev svarīgo alūziju un atsauču, un vēsturisku detaļu klātbūtni, lasītājiem nezināmu autoru aktualizēšanu un centieniem apzināties dzejnieka vietu sabiedrībā. Trešā grāmata „Daugavas bulvāris”, publicēta ar īsto vārdu un uzvārdu, iznāk 2000. gadā (R., Pētergailis). Jaunākais Jāņa Elsberga dzejas krājums „Panti” iznācis 2008. gada beigās izdevniecībā „Neputns”; tajā apkopoti jauni darbi, kā arī vairāki dzejoļi no iepriekšējiem krājumiem, un tas atklāj vēl daudz attīrītāku un koncentrētāku autora balsi. Jānis Elsbergs izvēlas it kā atturīgu formu un tembru, nereti ― konstatējošu, mierīgu intonāciju, bet veido skaidru asociatīvo slāni virs dziļās un piesātinātās emocionālās daļas. Lielāko formu dzejoļi ― „Rīta kafija”, „Daugavas bulvāris” un „Tong-len” pilni personīgu un literāru atsauču, ik dienas ieraugāmā gaišuma un pārdomu par sarežģītākajiem cilvēka jautājumiem ― cilvēcisko siltumu, laiku, nāvi, līdzsvara iegūšanu un noturēšanu. Tā meklējumi un pilnasinīga dzīve valodā veido Elsberga dzejas dinamiku. Neatņemama Jāņa Elsberga darba daļa ir atdzejojumi un tulkojumi no angļu, lietuviešu, franču, kā arī vācu, slovēņu, ukraiņu u.c. valodām. Jānis Elsbergs tulkojis Viljama Šekspīra, Artura Millera, Pola Klodela u.c. autoru lugas Latvijas teātriem, mūsdienu amerikāņu dzeju (tostarp Čārza Šimiča, Gregorija Korso, Garija Snaidera darbus), tulkojis Čārlza Bukovska dzeju un prozu; viņš ir arī viens no Kurta Vonnegūta darbu tulkotājiem latviešu valodā („Zilbārdis”, „Līķu Pēteris”, „Galapagu salas”, „Fokuss Pokuss”, „Ietupinātais”, „Laikatrīce”). Grāmatās iznākuši arī vairāki citi amerikāņu un britu autoru romāni. Rūpējas ne tikai par mātes un brāļa, bet arī par citu aizgājušu autoru darbu izdošanu: sastādījis Ievas Rozes („Reabilitācija. Zaļie sapņi”, 1994; „Pilnais mērs”, 2000) un Olafa Stumbra dzejas izlases („Rokāde”, 2001), piedalījies arī Gata Krūmiņa grāmatas („Skārda blūzs”, 2000) veidošanā. Jāņa Elsberga izlases izdotas zviedru un ukraiņu valodā, viņa dzeja tulkota un publicēta arī angļu, lietuviešu, krievu, turku u.c. valodās.
publikācijas
pēdējā publikācija pirms
vērtējumi
kopā saņemti komentāri
kopā izteiktie komentāri
Populārākās autora Tēmas
Populārākie autora raksti
Dinamiskā ekvivalence lamu tulkošanā: praktiķa piezīmes
Kā definēt vārda piederību nenormatīvajam slānim jeb – kas skaitās rupji, kas ir tabu? Tabu ir saukt īstajos vārdos visu, kas saistīts ar anāli ģenitālo sfēru: attiecīgos orgānus, to darbības, izdalījumus.
Otrā cēliena beigas
ar Dievu, dzimtene, es neesmu tavs dēls, vien iereibis un apsāpējies tēls.
No grāmatas „Panti”
Pieejama arī audio versija.
Atdzejas darbs: praktiķa piezīmes
I translate you, you translate me, And we both write it in our CVs.
Visi autora raksti
Jānis Elsbergs
0Sievietes, sievietes, sievietes
Andra Manfelde. Betona svētnīcas. [Dzeja 2005―2008]. - R.: Neputns, 2008.
Lielāko daļu „Betona svētnīcās” iekļauto dzejoļu apdzīvo citas, dzīvē satiktas vai noskatītas sievietes ― pārdevējas, konduktores, dzērājas, kaimiņienes, dažnedažādas. Manfelde runā par viņām ar tik intensīvu iejušanos viņu dzīves sāpēs, stāsta tik precīzi un žilbinoši spilgti, ka iesāpas acis, to visu uzlūkojot.