Zariņš, Ešenvalds, Pelēcis, Breģe koncertā "Spēles" Rīgas Domā(0)
Latvijas Jaunās mūzikas dienu ietvaros sestdien, 13. martā plkst. 19.00 Rīgas Domā notiks koncerts Spēles.
Kā raksta viens no festivāla veidotājiem Kristaps Pētersons: Principā šī koncerta nosaukumam vajadzētu būt Sacensība, jo programmas dominējošā forma ir koncerts un kā zināms, šis žanrs pēc savas jēgas un satura ir iekšēja sacensība starp solistu un orķestri jeb indivīda cīņa ar sabiedrību. Saņemot visu drosmi, atdzīstu, ka šīs programmas nosaukums Spēles ir radies nejauši un pārpratuma pēc. Laimīgā kārtā tā ir no dziļi zemapziņā gribētu nejaušību sērijas, jo ar šo nosaukumu mēs visnotaļ veiksmīgi akcentējam visu programmā iekļauto autoru darbu satura vienu no nozīmīgākajām daļām (ja ne nozīmīgāko). Visi četri komponisti spēlējas ar stiliem un cilvēku priekšstatiem par šo laikmetu. Viņi visi ir izteikti postmodernisti. Kaut arī mūsu laikabiedri tā varbūt nav domājuši, viņu kompozīcijas neviļus skan kā veltījumi Marģerim Zariņam.
Piedalās: Kamerorķestris Kremerata Baltica, Kristīne Adamaite (ērģeles), Justina Gelgotaite (oboja), Eva Bindere (vijole), Ula Ulijona (alts), diriģents Andris Veismanis, Pēteris Brīniņš (gaismas režija)
mācītāja ievadvārdi
Programmā:
1. Marģeris Zariņš
1969 Concerto innocente pirmais koncerts ērģelēm un kamerorķestrim
I Allegro gaio
II Andante pensieroso
III Allegro volando
2. Ēriks Ešenvalds
2005 Fantasia ērģelēm
3. Georgs Pelēcis
2006 En souvenir d’Orfée (Atceroties Orfeju), koncerts obojai un kamerorķestrim (pirmatskaņojums Latvijā)
I Orfejs ved Eiridiķi ārā no tartara
II Orfeja lamento
III Bakhantes. Orfeja slepkavība
4. Ilona Breģe
2007 Otrais Rīgas koncerts vijolei, altam un kamerorķestrim
1. Moderato maestoso
2. Sostenuto
3. ļ = 80, Allegro ma non troppo
A. Veismanis par M. Zariņa darbu Concerto innocente: „Laba eklektika, kurā eklektiķis Marģeris Zariņš eklektizē eklektisko Frensisu Pulenku. Šis darbs personificē Zariņa mūzikas dabu. Tas nebūtu Marģeris Zariņš, ja nebūtu kādu nerātnības elementu – šeit, piemēram, tiek izmantota elektriskā ģitāra. Atšķirībā no Leonīda Vīnera, Zariņš nebaidījās no popmūzikas (Vīgnera laikā tāpēc bija diezgan problemātiski atskaņot viņa mūziku). Jācer, ka drūmās Doma baznīcas velves atsvaidzinās šī ēverģēlīga koncerta mūzika.”
Ē. Ešenvalds par savu darbu: „Fantasia ērģelēm ir apcerīgu, nedaudz smeldzīgu domu klejojums kaut kur augstu baznīcas velvēs. Bez konkrētas vīzijas un mērķa tās neredzamas lido, nedaudz aizskarot kādas nu jau gandrīz tālas atmiņas vai klusos sapņus. Tās ir tik trauslas kā sajustā vēl nedzimuša bērniņa pirmā kustība. Vienkārši – fantāzija.
Opuss veltīts ērģelniecei Iveta Apkalnai, kas to pirmatskaņoja 22.10.2005. Ērģeļu dienās Ņujorkā, ASV.”
G. Pelēcis par savu darbu: „Koncerts obojai un kamerorķestrim Atceroties Orfeju ir programmatisks skaņdarbs. Tā saturs saistīts ar epizodēm no pazīstamā mīta par Orfeju. Solo instruments it kā iemieso liriskā varoņa personību un pārdzīvojumus.
1. daļa – Orfejs ved Eiridiķi ārā no tartara. Viegls maršs atspoguļo gavilējošā mūziķa pacilātu noskaņojumu un prieku. Bet daļas noslēgumā - Orfeja liktenīgā atskatīšanās un bezcerīgsfiasko.
2. daļa – Orfeja lamento. Viņa sirdssāpes nav remdināmas. Daļas beigās iztālēm dzirdama bakhanšu mežonīga deja.
3. daļā bakhanšu bars trakodams uzbrūk Orfejam un, ņirgājoties par viņa lūgšanām (obojas solo kadences ), nogalina viņu.”
I. Breģe par savu darbu: „Otrais Rīgas koncerts ir sacerēts tradicionālā trijdaļu formā. Koncerta lēnajā daļā izmantots citāts no 19. gs. vidū Rīgā dzīvojuša komponista Peregrīna Feigerla (1803–1877) krājuma „24 vingrinājumi vijolei ar otras vijoles pavadījumu” (Violin-Übungen). Šī 19. gs. tēma ir pamatā arī Koncerta sākuma melodiskajam kodolam. Otra līnija saistās ar mūsdienu skaņu valodu un ritmiem, kur esmu centusies paust savu un laikabiedru spēles prieku un dzīves prieku 21.gs. pasaulē, tostarp Rīgā.”
