Ievērojamais zviedru rakstnieks Ulfs Eriksons Rīgā(0)

Ziemeļu Ministru padomes birojs ielūdz uz zviedru rakstnieka Ulfa Eriksona grāmatas „Stikla cilvēki” atvēršanas svētkiem š. g. 11. martā plkst. 18.30 Ziemeļu Ministru padomes birojā Marijas ielā 13/3 (Berga bazārā), Rīgā.
 
Grāmatas autoru Ulfu Eriksonu uz sarunu aicinās tulkotājs un dzejnieks Juris Kronbergs.
Diskusijā par romānu piedalīsies Uldis Bērziņš, Ieva Lešinska un Liāna Langa.

 

Ulfa Eriksona (1958) postmodernais romāns “Stikla cilvēki” latviski iznācis Jāņa Rozes apgādā. Tas ir dažādu atmiņu, atsauču un pārdomu blīvi caurvīts stāsts par četriem nejaušības kopā savestiem draugiem – skeptiskiem intelektuāļiem – mūslaiku tukšības un pliekanības patērētājlaikmetā. Tomēr romānu var uztvert arī kā metaromānu, kas dekonstruē reālisma pretenzijas, ņemot talkā valodu un tās neierobežotās iespējas.

“Romāns “Stikla cilvēki” ir gan fantastisks vēstījums maģiskā reālisma garā, gan blēņu stāsts, gan filosofisks un sabiedriski-socioloģiski-psiholoģisks domraksts, gan dzeja, dzejproza, epifānijas, gan arī satīra un pastičo, tukšu frāžu un pretencioza augstā stila imitēšana un izsmiešana, gan..." - raksta Juris Kronbergs, tulkotājs.

 “Šo milzīgo, asociācijām bagāto, pāri malām plūstošo vielu kopā satur savdabīga dzīves izjūta, vientulības melanholija, savdabīgi gaišs apkārt klīstošs nemiers. Tādēļ labirintveida saturs nekad neņem virsroku, romāns ir un paliek caurredzams, skaidrs kā stikls, lai cik meandros stāstījums vītos. Ar savu īpatno un skaisto romānu Ulfs Eriksons vienkārši paveicis to, par ko visi romānu autori sapņo: uzbūvējis caurspīdīgu laika tvertni, stikla radījumu, kas sevī ietver aizgājušā laika silto elpu,” - vērtējis laikraksts Dagens Nyheter

Grāmata izdota ar Zviedrijas Kultūras padomes (Statens Kulturråd) finansiālu atbalstu.

Dienas citāts

    Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais.  Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.

    Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796


Parakstīties uz ¼ Satori jaunumiem