Eseja

Jauniešu domraksti: Tilti, kas vieno, sienas, kas šķir

Konkursa mērķis bija veicināt jauniešu pievēršanos sabiedrības dažādības izpratnei, sevišķi sapratnei par saviem vienaudžiem ar īpašām vajadzībām.

Mūzika kā psihotehnika – ceļš pie sūfiju Kavali mūzikas

Atklājot leģendāro mūziķi Nusratu Fatehu Alī Hānu, es vairs tik daudz nemeditēju un sāku vingrināties Saškas dāvinātā harmonija spēlē, ik pa laikam mājās kliedzot mantras

Vēstules nākotnei jeb par attēlu, kas ļauj saredzēt vairāk, nekā aptverams ar prātu

Biju apņēmusies dalīties ar savu pieredzi tieši par to, kā attēls vai trofeja no pagātnes var būt arī dokuments, kas atkailina un ārstē, nevis piesedz.

No slīkšņas

Kādudien tu attopies, ka esi ticis pie savā mūžā pirmā tetovējuma – kaut kāda kaķīša silueta vai spāres uz kuslā bicepsa.

Vienkārši mīlestība

Visa ārējā pasaule ir pārstājusi eksistēt. Pasaule ir šis gaitenis, divi cilvēki man blakus un durvis man pretim.

Bija augusta vakars, un mēs draudzeni sēdējām uz terases kādā bezpersoniskā Frankfurtes kafejnīcā lielas ielas malā, kur mudžēja ar tūristiem. Ekvivalenti būtu sēdēt, teiksim, uz Brīvības un Dzirnavu ielas stūra, ēst kartupeļu pankūkas un elpot izpūtēju dūmus tieši sejā.

Pauls Bankovskis

1

Augļķermeņi pret nazistiem

Gaļas Džeks ir ieradies mūsu apkaimes mežos un nupat darījis zināmu, ka nepilnas stundas laikā pielasījis pilnu spaini ar baravikām.

Una Feminiskaite

6

Atklāj seju, Guļčataja!

Ministru kabinetā tiek skatīts Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums". Tieslietu ministrs rāda ļoti lielu ieinteresētību Latvijai tik nozīmīga jautājuma risināšanā.

Vīvi Luika

0

Cilvēka skapītis

...tur nebija ne grāmatplauktu, ne grāmatu skapja, un vispār nebija redzama neviena grāmata, it kā šī telpa nemaz nepiederētu gara darbiniekam.

Inga Gaile

2

"Gribētu dzīvot kopā ar tēti..."

Man piedāvāja rakstīt par bērnību, un es negribēju. Es gribēju būt bērnišķīga, atteikties no atbildības rakstīt šo tekstu, bet es nevarēju: lielā mērā tāpēc, ka man ir jāuztur savi bērni.

Zane Peneze

2

Demokrātija ir ielās

Donalda Trampa ievēlēšana ASV prezidenta amatā mobilizēja amerikāņu sabiedrību vērienīgiem ielu protestiem, lielākajiem valsts vēsturē. Nevardarbīgā pretošanās ASV ir tradīcija, kuras sākumu spilgti iezīmē pagājušā gadsimta piecdesmito gadu pilsoniskās aktivitātes.

Pauls Bankovskis

0

Savi tuvākie

Kad vēl mācījos vienā no pamatskolas pēdējām klasēm, latviešu literatūras stundā bija jāraksta sacerējums par kolektīvisma nozīmi. Lai gan priekšā it kā nevienam nekas netika teikts, bija nojaušams, ka šai nozīmei sacerējumos vajadzētu izrādīties labai.

Aivars Madris

0

Dievzemīte lielgabalu dunā

Latviešu attieksmē pret karu filozofiskā vēriena, protams, nav. Un kur gan lai tāds rastos, ja Pirmais pasaules karš faktiski ir pirmais liela mēroga bruņotais konflikts uz Latvijas zemes un ar latviešu līdzdalību, kam lemts tapt pilnvērtīgi atspoguļotam nacionālajā literatūrā.

Kaspars Eglītis

0

Reālāks par reālu

Izstādē "Hiperreālisms" Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" no 3. marta līdz 21. maijam bija skatāmas gleznas, kas pārstāv dažādus reālismus: parasto reālismu, socreālismu, sirreālismu, hiperreālismu un to pārejas posmus.

Valts Čibals

0

Atpakaļ pie dabas

Lai izstādi "Atpakaļ pie dabas" novērtētu kā fotosēriju, ir nepieciešams pievērst uzmanību tendencēm, kas šobrīd valda Austrumeiropā. Iespējams, tās pat nav tendences, bet romantisma perioda ideju atdzimšana, kas ar jaunu dzirksti aizsvilusies pēc iepriekšējā gadsimta politiskajiem virpuļiem.

Santa Remere

0

Būt par prāta klātbūtnes upuri

Eseja par ungāru fotogrāfa Pētera Pukluša darbiem, kas aplūkojami Rīgas Fotomēneša rīkotajā izstādē.

Pauls Bankovskis

0

Manējais visjaunākais

Tas manējais, par kuru nupat stāstīju, ir vecais manējais. Es vispār runāšu tikai par sevi, jo zināms jau, ka paši sev esam vissvarīgākie.

Pauls Bankovskis

0

Mūsu nepilnīgais "es"

Kas gan spēj būt vēl neizsīkstošāks līksmības avots kā prieks par savu pārākumu vai vēl lielāks iepriecinājums par cita nelaimi!

Inga Gaile

0

Roze ir roze ir roze ir roze*

Pirms 100 gadiem aprīlī dr. Rozentāls "Baltijas Vēstnesī" vairākos turpinājumos rakstīja par ievainojumiem un to iespējamo ārstēšanu.

Pauls Bankovskis

2

Miliča piedzimšana no revolūcijas gara

Kurzemē vēl arvien saimniekoja vācieši, Vidzemē un Latgalē turpinājās revolucionāras jukas, bet simtiem un desmitiem tūkstoši šajās teritorijās dzīvojušo bija devušies bēgļu gaitās.

Pauls Bankovskis

0

Pazaudēto mantu birojs

Man kopš bērnības par spilgtāko aizmiršanas rezultātā pazaudētas lietas piemēru ir kļuvušas "mazās nagu" šķērītes.

Anna Auziņa

1

"Darbojas sievietes dažādās nozarēs"

Sērijā "Šajā dienā pirms 100 gadiem" Anna Auziņa pēta, kā mainījusies sievietes loma sabiedrībā un kā šīs pārmaiņas veicinājis Pirmais pasaules karš.

Silvija Radzobe

1

Toreiz un tagad

Turpinām publikāciju sēriju "Šajā dienā pirms 100 gadiem" – atskatoties uz to, kas tika publicēts Latvijas laikrakstos tolaik, un samērojot to ar notikušo gadsimta laikā.

Sabīne Košeļeva

4

Manas dzimtenes āda

Tas ir kā kopoties ar beigtu mencu – ne viņa lokās, ne izdod kādu vērā ņemamu skaņu, ne bola acis. Varbūt reizēm viegli tomēr bolās, bet galīgi ne baudpilni.

Santa Remere

0

Svētku vakara satīra

Turpinām publikāciju sēriju "Šajā dienā pirms 100 gadiem".

Kārlis Vērpe

0

Brīvlaisto piezīmes par ironiju

Ar šo eseju mēs uzsākam publikāciju sēriju "Šajā dienā pirms 100 gadiem" – atskatoties uz to, kas tika publicēts Latvijas laikrakstos tolaik, un samērojot to ar notikušo aizritējušā gadsimta laikā.

Pauls Bankovskis

0

Kā paiet laiks

Nezinu, kā jūs, taču es nudien ar grūtībām spēju atsaukt atmiņā pēdējo reizi, kad lidojuma biļetes, un ne jau tikai tās, būtu iegādājies reālā biļešu kasē, tūrisma firmā, no dzīva cilvēka ar sirdi un dvēseli.

Jesaja Berlins

2

Plurālisms

Es neesmu relatīvists, es nesaku: "Man garšo kafija ar pienu, un tev garšo kafija bez piena; es esmu labestības piekritējs, un tu dod priekšroku koncentrācijas nometnēm," – proti, mums katram ir savas vērtības.

Jesaja Berlins

1

Brīvība

Kurš nosaka manu dzīvi? Es pats? Nezinošs, apjucis, nekontrolētu dziņu un kaislību raustīts šurp un turp – vai tas ir viss, kas es esmu? Vai manī nemājo kāda augstāka, racionālāka, brīvāka patība?

Pauls Bankovskis

6

Pseidointelektuāļa piezīmes

Vai jums ir gadījies nolaisties tik zemu (vai uzlidot tik augstu – tas, protams, atkarīgs no skata punkta), lai kādā nebūt komentējamā interneta vietnē jūs tiktu apsūdzēts "pseidointelektuālismā"? Man ir, un ne reizi vien.

Tanels Randers

1

Kā atcerēties Sorosa reālismu

Kādas ir kultūras robežas? Kādas ir revolūcijas robežas? Vēstures mēslaine spēlē būtisku lomu mēģinājumos atrast atbildes uz šiem jautājumiem.

Viktors Jerofejevs

2

Divas viena otru ienīstošas Krievijas

Neskatoties uz to, ka tauta kaislīgi mīl šo resno veceni, kas dauza manu kārno sētas pusē pie atejas, neskatoties uz viņas mīļākajiem un augsti stāvošajiem aizbildņiem, es paredzu savai kārnajai sīkpupu meitenei uzvaru.

Inga Gaile

0

Bumba

Kliegšana, durvju ciršana, krišana gar zemi, asaras, pat matu plēšana. Traukus mēs neplēšam, jo esam taupīgi, nu, vispār es labprāt plēstu, bet tad pēc tam jāslauka grīda, un grīdu slaucīt man nepatīk.

Ieva Melgalve

8

Par abortiem

Cilvēki ar bērniem spēj runāt tikai par kakām un plastilīna glezniņām. Viņi pārtiek no aukstas putras un izmisuma. Cilvēki ar bērniem ir pazemīgi; viņi ir mēģinājuši atrisināt pirmās klases mājasdarbus un sapratuši, ka neko nesaprot.

Inga Gaile

1

Aspazija – māsiņa

Aspazijas 150. dzimšanas dienai veltītā sarīkojumā "Mums atkal spārnos jāceļas" aktrise Leonarda Ķestere nolasīja rakstnieces Ingas Gailes eseju "Aspazija, māsiņa".